Ministru kabinets akceptējis grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas paredz palielināt maksimāli piemērojamo naudas sodu par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā no 500 līdz 1000 latiem, savukārt vadīšanas tiesību atņemšanas maksimālo laiku iecerēts palielināt līdz četriem gadiem. Atbildīgo institūciju pārstāvji ir vienisprātis – bargāki sodi disciplinēs autovadītājus un liks viņiem izturēties atbildīgāk.
Ilze Knusle-Jankevica
«Ir skaidrs, ka esošie sodi ir par mīkstu, bet to, cik lieliem tiem jābūt, nezinu. Varbūt diferencētiem, atkarībā no personas ienākumiem,» portālam www.jelgavasvetsnesis.lv norāda Jelgavas Ceļu policijas priekšnieks Aivars Putniņš, piebilstot, ka grūti arī teikt, cik katrs soda veids ir iedarbīgs. Viņš piebilst, ka autovadītājus disciplinēja lēmums par braukšanu dzērumā piemērot arestu, bet nu vadītāji atkal kļuvuši bezatbildīgāki.
Arī CSDD Jelgavas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Aigars Šadurskis atzīst, ka autovadītāji izturas bezatbildīgi – par to liecina gan atņemto tiesību skaits, gan vadītāju paskaidrojumi. Viņaprāt, bargāki sodi daļai autovadītāju liks mainīt attieksmi un tā, soli pa solim, satiksmes drošība un braukšanas kultūra Latvijā uzlabosies. «Ir divas audzināšanas metodes – pātaga un pīrādziņš, bet nedomāju, ka šoreiz ar pīrādziņu varēs tikt cauri. Turklāt autovadītājus disciplinēs arī tas, ka, turpinot braukt, nesamaksājot sodu, iestāsies nākamais atbildības solis – kriminālatbildība,» tā A.Šadurskis.
Būtībā līdz šim LAPK spēkā esošos sodus par braukšanu reibumā plānots palielināt divas reizes. Pašlaik maksimālais naudas sods par braukšanu reibumā ir 500 lati, savukārt maksimālais termiņš, uz kādu ir iespējams atņemt vadīšanas tiesības, pašlaik ir divi gadi. Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida norāda, ka grozījumi izstrādāti, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošību un preventīvi samazinātu to negadījumu skaitu, kas izraisīti reibumā. Turklāt šo grozījumu spēkā stāšanās veicinātu Eiropas Savienības Baltajā grāmatā un Veronas deklarācijā izvirzītā mērķa sasniegšanu – līdz 2010. gadam divkārt jāsamazina ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits attiecībā pret 2001. gadu. Latvija pašlaik ir diezgan tuvu šim mērķim – 2008. gadā bija 316 bojā gājušie, bet 2001. gadā – 558 bojā gājušie. To novērtējusi arī Eiropas Transporta drošības padome, šogad piešķirot Latvijai apbalvojumu par ievērojamāko progresu Eiropā ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.
Grozījumi LAPK 10. novembrī atbalstīti Ministru kabineta sēdē, bet likumprojekts vēl jāatbalsta Saeimā.
Foto: Ivars Veiliņš