17. septembrī Saeimas ārkārtas vēlēšanās jelgavniekiem būs jābalso par sev tīkamākās partijas piedāvāto sarakstu Zemgales vēlēšanu apgabalā. Tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» uzdod jautājumus piecu partiju Zemgales vēlēšanu apgabala līderiem, kas atklāj gan partijas nostāju valsts attīstībā, gan viņu pašu personīgo viedokli. Partijas izvēlētas, ņemot vērā socioloģisko aptauju rezultātus, kuri ļauj prognozēt, ka tās varētu pārvarēt piecu procentu barjeru un iekļūt Saeimā.
Augusts Brigmanis, Zaļo un Zemnieku savienība Kāds ir jūsu piedāvājums nodokļu politikas jomā?
Esam skaidri definējuši, ka nodokļus vairs palielināt nedrīkst. To, ka kopējais nodokļu slogs jau šobrīd ir pārāk augsts, daļēji apliecina arī salīdzinoši lielais ēnu ekonomikas īpatsvars. Nekādā ziņā nevaram atbalstīt Zatlera partijas iniciatīvu par atteikšanos no samazinātajām PVN likmēm medikamentiem, grāmatām un malkai, kas iecirtīs pamatīgu robu iedzīvotāju maciņos. Pakāpeniski būtu jāsamazina darbaspēka nodokļi, lai veicinātu mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Samazinoties kopējam nodokļu slogam, augs arī valsts budžeta ieņēmumi no pelēkās ekonomikas. Lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, esam iecerējuši palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošajiem bērniem 50 procentu apmērā no minimālās algas. Tie būs konkrēti ieguvumi strādājošajiem vecākiem. Savukārt uzņēmējdarbības jomā saglabāsim atvieglojumus mikrouzņēmumiem, lai stimulētu cilvēkus pievērsties uzņēmējdarbībai. Ne mazāk būtisks jautājums ir par plašāku pilnvarojumu pašvaldībām lemt par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Tas skar gan iedzīvotājus, kuriem nekustamā īpašuma burbuļa dēļ būtiski palielinājusies šī nodokļa likme, gan investorus, kurus varētu piesaistīt, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus.
Vai jūsu solījums par pensiju indeksāciju nav pārspīlēts, ņemot vērā šā brīža budžeta situāciju un nepieciešamos konsolidācijas pasākumus? Situācija ar sociālo budžetu tiek dramatizēta – tas joprojām ir pietiekami stabils, lai nodrošinātu pensiju izmaksu pilnā apmērā. Pensiju indeksācija nav nekāds mūsu izdomājums, bet gan atbildīga valsts sociālā politika, jo inflācijas ietekmē pensionāru faktiskie ienākumi ir samazinājušies. Valsts pienākums būtu kompensēt šo samazinājumu. (Kur tieši ņemsiet naudu pensiju indeksācijai? – red.) Šobrīd no sociālā budžeta tiek izmaksātas «māmiņu algas» un citi pabalsti, kuri sākotnēji, veidojot pensiju sistēmu, nebija plānoti kā sociālā budžeta izdevumi, tādēļ būtu jāsāk ar šo izdevumu pārcelšanu uz pamatbudžetu. Tāpat jāsaprot, ka pensijas nav valsts labvēlības žests iedzīvotājiem, bet gan viņu pašu nopelnītā nauda, godprātīgi maksājot nodokļus. Savukārt budžeta konsolidācija galvenokārt būtu jāveic uz ēnu ekonomikas un birokrātiskā aparāta samazināšanas rēķina.
Imants Parādnieks, «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» Kāds ir jūsu piedāvājums nodokļu politikas jomā?
Noteikti jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas veicinātu izeju no ēnu ekonomikas, jo stimulētu nodokļus maksāt oficiāli. Tam jau ir pierādījums praksē – samazinot uzņēmumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli, kopējais ieņēmumu apjoms nevis saruka, bet pat pieauga. Matemātiski šķiet neloģiski, bet tas tikai apliecina: jo nodoklis ir saprātīgāks, jo apzinīgāk to maksā. Tāpat noteikti jāievieš atvieglojumi par apgādājamiem.
Kur papildus ņemt naudu? Ir jāparedz īpašs banku nodoklis. Jo bankām ir jābūt līdzatbildīgām par to, kas noticis. Izskatās, ka banku peļņa šogad būs tīri laba, un šāds nodoklis varētu ļaut papildus iekasēt valsts budžetā ap 20 miljoniem latu. Protams, aprēķins šim nodoklim būtu detalizēti jāizstrādā.
Vai uzskatāt par iespējamu valsts interešu labā strādāt valdībā ar «Saskaņas centru»? Valsts intereses vienmēr ir pirmajā vietā. Taču mums un SC ir dažāds skatījums uz valsts nākotnes attīstību – viens ir tas, ko viņi saka, bet pavisam kas cits, kā viņi plāno valsts virzību. Tas nevar būt atbalstāms, jo ir pretrunā ar valsts interesēm – viņi neatzīst valsts pamatu. Taču, ja cilvēks ir lojāls valstij, tad mums noteikti nav svarīgi, kādas tautības viņš ir.
Piekrītu, ka SC ir savas jomas profesionāļi, kas, manuprāt, tur ir iemaldījušies.
Taču tajā pašā laikā šis jautājums – valsts interešu labā – noteikti jau ir apliecinājies praksē, jo tad, kad svarīgākas ir valsts intereses, mēs varam atsevišķos jautājumos rast kopīgu valodu arī ar SC: gan viņi ir atbalstījuši mūsu priekšlikumus, gan mēs viņu. Piemēram, par «Parex» bankas parlamentārās komisijas izveidošanu. «Vienotība» tam nepiekrita, bet mums un Saskaņai bija svarīgi izmeklēt un patiesi noskaidrot, kas ir noticis bankā. Tāpat jautājumā par Štokenberga atbilstību ieņemamajam amatam, ņemot vērā viņa shēmošanu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Arī šajā gadījumā «Vienotība», kas citkārt iestājas par ēnu ekonomikas apkarošanu, šoreiz nebija gatava izskatīt sava partijas biedra jautājumu. Arī jautājumā par azartspēļu nodokļa palielināšanu mēs viens otru atbalstījām – mēs esam piekrituši viņu loģiskajiem priekšlikumiem, neskatoties uz to, cik nepieņemama mums ir viņu ideoloģija.
Jānis Ozoliņš, Zatlera reformu partija Kāds ir jūsu piedāvājums nodokļu politikas jomā?
Nodokļu jomā iestājamies par diviem pamatprincipiem. Pirmais no tiem attiecas uz nodokļu sloga samazināšanu darbaspēkam, bet otrais – uz nodokļu sistēmas progresivitāti jeb principu: turīgākā sabiedrības daļa maksā vairāk. Lai mēs kompensētu nodokļu ieņēmumu samazinājumu saistībā ar darbaspēka nodokļiem, būtu jāpaaugstina nekustamā īpašuma nodoklis, vienlaikus dodot pašvaldībām daudz plašākas pilnvaras lemt par šī nodokļa atvieglojumiem. Nekustamais īpašums ir labākais veids, kā aplikt ar nodokļiem tos, kuri nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet pārtiek no dividendēm vai citiem ienākumiem. Tāpat plānojam atteikties no samazinātajām PVN likmēm (šobrīd samazinātās PVN likmes 12 procentu apmērā tiek piemērotas malkai, preses izdevumiem, medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, grāmatām – red.), kompensējot šos papildu izdevumus mazturīgajiem iedzīvotājiem. Kompensācijas būtu piešķiramas ar pašvaldību starpniecību, jo Labklājības ministrijas līmenī diezin vai būs iespējams noteikt, kādas kompensācijas katrā konkrētā gadījumā jāpiemēro. Gūtie papildu ieņēmumi, atceļot samazinātās PVN likmes, būtu vēl viens avots, uz kā rēķina varēsim veikt darbaspēka nodokļu samazināšanu.
Kādēļ jūs savā programmā maldināt sabiedrību, solot nodrošināt bezmaksas bērnudārzus no 1,5 gadu vecuma, ja valstij nemaz nav savu bērnudārzu? Vai tas nozīmē, ka turpmāk bērnudārzi būs valsts? Kam atņemsiet naudu, lai bērnudārzus uzturētu? Punkts par bērnudārziem mūsu programmā ir cieši saistīts ar demogrāfisko situāciju valstī. Mums jāapzinās, ka dzimstības rādītāji krīt jau ilgstošā laika periodā. Ir absurdi domāt, ka gadījumā, ja uzlabosies ekonomiskā situācija, jautājums atrisināsies pats no sevis. Gluži otrādi – Rietumeiropas valstu pieredze apliecina, ka ienākumu apmērs tiešā veidā neietekmē bērnu skaitu ģimenē. Situāciju nevar labot ar pabalstiem vai «māmiņu algām». Šādi pasākumi var dot tikai īstermiņa efektu. Pamatjautājums ir drošības sajūta par rītdienu. Bērnudārzi ir viens no jautājumiem, kas rada šo drošības sajūtu. (Tātad jums nav konkrētu priekšlikumu, kā to panākt? – red.) Mēs pie tā strādājam. Būtu jāveido īpaša mērķprogramma, lai nodrošinātu vietu bērnudārzā visiem, kam tas ir nepieciešams. Tā būs mērķtiecīga investīcija mūsu nākotnes vārdā. Ja to nav iespējams atrisināt citādi, tad dzimstības veicināšana ir gana svarīga, lai to darītu kaut vai par aizņēmuma līdzekļiem.
Aigars Štokenbergs, «Vienotība» Kāds ir jūsu piedāvājums nodokļu politikas jomā?
Pateicoties tam, ko ir izdarījusi «Vienotība» un Finanšu ministrija, Latvija šodien ir labākā situācijā nekā daudzas Eiropas valstis. Ja paskatāmies, uz kādiem procentiem Latvija aizņemas naudu un uz kādiem tā ir jāaizņemas, piemēram, Grieķijai, tad tas ir pierādījums.
«Vienotība» to ir pateikusi – mēs necelsim nodokļus. Vienīgais jautājums varētu būt lielāka progresivitāte nekustamā īpašuma nodoklim tieši dārgo īpašumu saimniekiem.
Tie ieņēmumi, kas vēl valstij varētu ienākt? Piemēram, tādā veidā, kā to šogad izdarīja Tieslietu ministrija: līdz šim zvērinātu tiesu izpildītāju iekasētā nauda glabājās komercbankās, un tie bija 78 miljoni latu. Tagad esam šo naudu pārcēluši uz Valsts kasi, tādā veidā procentos vien jau valstij esam devuši pusmiljonu latu. Līdzīgi ar naudas resursiem to darīsim arī citās ministrijās, kuru vadību uzņemsimies.
Vai tā ir sagadīšanās, ka jūs veiksmīgi apvienojat ministra darbu ar priekšvēlēšanu aģitāciju? Tā jūs 19. augustā Jelgavā vispirms ieradāties vizītē policijā kā ministrs – ar dienesta auto un pavadoņiem, bet pēc tam uzreiz kā «Vienotības» cilvēks tikāties ar vēlētājiem. Tieši tāpat 31. augustā Bauskā tikāties ar policistiem, pēc tam devāties uz politisko diskusiju. Tur ir objektīvi apstākļi – lai es piedalītos politiskās diskusijās, man taču ir jāzina, kas notiek konkrētās vietās. Lai kvalitatīvi vadītu Iekšlietu ministriju, ir jāsaprot, kas notiek. (Jūs savas pakļautības iestādes apmeklējat tikai tāpēc, lai varētu piedalīties politiskās diskusijās? – red.) Protams, ka man tā situācija ir skaidra un problēmas zināmas, atliek tikai salīdzināt, kā situācija mainījusies. Ir jāaprunājas ar cilvēkiem, lai kvalitatīvi iepazītu viņu darbu. (Vai dienas laikā kvalitatīvi var iepazīt policistu un ugunsdzēsēju problēmas Liepājā, Saldū, Jelgavā, lai pēc tam pēcpusdienā jau diskutētu ar «Vienotības» vēlētājiem? Tā vairāk izskatās pēc veiksmīgi saliktas ministra un «Vienotības» kandidāta dienas kārtības – red.) Ko jūs gribējāt, lai es pēc Jelgavas policijas apskates braucu uz Rīgu, samainu mašīnas un tad braucu atpakaļ uz Jelgavu?! Redziet, tomēr man kā ministram ir jāievēro konkrētas drošības prasības. Vēl jo vairāk, ja jūs redzējāt, kas notika LTV 1 diskusijas laikā Bauskā – tur bija ne tikai nevaldāms Tautas kontroles partijas kandidāts, bet arī antiglobālisti. (Citu partiju deputātu kandidātiem, kuri arī piedalījās tajā diskusijā, nebija organizētu drošības pasākumu – red.)
Es vēl gribu piebilst, ka Bauskas tikšanās laikā man bija iespēja parunāt arī ar Rāviņa kungu, un mēs vienojāmies, ka Jelgavas pilsēta šajā policijai grūtajā laikā ir gatava palīdzēt – gan ar policijas telpu remontu, gan degvielas iegādi. (Vai tas kārtējo reizi neapliecina, ka valsts nav gatava pildīt savas funkcijas, lūdzot palīdzību pašvaldībai? – red.) Policija – tā tomēr ir drošība, un pilsēta ir ieinteresēta, lai tās cilvēki varētu justies droši. Tas tikai apliecina pilsētas racionālo domāšanu.
Ivars Zariņš, «Saskaņas centrs» Kāds ir jūsu piedāvājums nodokļu politikas jomā?
Ja mēs skatāmies ilgtermiņā, tad tas ir princips, par ko šodien jau daudzi runā – darbaspēka nodokļi mūsu valstī ir pārāk augsti. Tieši tāpēc arī mēs uzskatām, ka tas ir jāmaina un darbaspēka nodokļu lielais slogs jāpārnes uz nekustamo īpašumu. Taču kopējo nodokļu slogu paaugstināt nedrīkst – var mainīt nodokļu sadalījumu. Šobrīd mūsu valstī nodokļu sistēma ir neloģiska, jo sanāk, ka tas, kurš vairāk dara un attīsta, tiek vairāk «apkrauts» ar nodokļiem. Tieši tāpēc izdevīgāk ir nedarīt neko un sēdēt uz savas naudas. Ja mēs ienāksim valdībā, noteikti uzsāksim plašu diskusiju ar uzņēmējiem, lai nonāktu pie kopsaucēja – jā, valsts ir gatava jums būtiski samazināt nodokļu slogu, bet, O.K., jūs, puiši, beidzot arī maksāsiet visus nodokļus.
«Saskaņas centrs» vārdos vienmēr iestājies par sabiedrības saliedēšanu. Vai patiešām esat pārliecināts, ka daļa jūsu vēlētāju, kuri ikdienā savu piederību apliecina ar Krievijas Federācijas simboliku, varētu kādreiz ar jums kopīgi dziedāt Latvijas himnu pie Brīvības pieminekļa? Pieļauju tādu iespēju un pat ļoti pieļauju. Es pat domāju, ka mēs to pieredzēsim. Tas, kas mani pārsteidza, ienākot šajā partijā, – partijas birojā darba valoda ir latviešu, šeit ar mani visi runā tikai latviski.
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, Jānis Kovaļevskis, foto no kandidātu personīgā arhīva
11.6 °C,
3.6 m/s,
82.3 % 
11.6 °C,
3.6 m/s,
82.3 %