24.8 °C, 2.7 m/s, 76.5 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraAtklāj izstādi «Bermontiāde Jelgavā un Jelgavas novadā»
Atklāj izstādi «Bermontiāde Jelgavā un Jelgavas novadā»
11/11/2009

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un muzejā durvis vērusi un līdz 13. decembrim būs apskatāma izstāde «Bermontiāde Jelgavā un Jelgavas novadā». Izstāde ir muzeja darbinieku veltījums Bermontiādes atcerei. Tajā skatāmas dažādas šī notikuma vizuālās liecības – pastkartes, kartes, neskaitāmas fotogrāfijas un citas lietas.

Ritma Gaidamoviča

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un muzejā durvis vērusi un līdz 13. decembrim būs
apskatāma izstāde «Bermontiāde Jelgavā un Jelgavas novadā». Izstāde
ir muzeja darbinieku veltījums Bermontiādes atcerei. Tajā skatāmas
dažādas šī notikuma vizuālās liecības – pastkartes, kartes,
neskaitāmas fotogrāfijas un citas lietas.

 

«Latvijas vēsture 20. gadsimtā ir
neparasti mainīga, daudziem sasniegumiem un traģiskiem notikumiem
bagāta. Latvija pārdzīvoja divus karus, vairākas revolūcijas un
okupācijas, piedzīvoja politisko liberālismu, autoritārismu un
totalitārismu. Ieguva, pazaudēja un atkal ieguva savu valstisko
neatkarību. Viena no spilgtākajām epizodēm latviešu nācijas
vēsturiskajā apziņā bija Bermontiāde, kas norisinājās 1919. gada
rudenī un ievadīja Brīvības cīņu noslēgumu, kā rezultātā 1920. gada
februārī, beidzoties militārajai darbībai Latvijas teritorijā,
Latvijas Republika reāli bija tapusi un uzvarēja nacionālā
valstiskuma ideja,»
teikts izstādes
ievadrakstā.
Tās autori – Gints Putiķis, Inese
Stikute, Ivo Butkus un Aldis Barševskis.

Muzeja direktores vietnieks G.Putiķis
stāsta, ka Rīgā daudz kur iekārtotas plašākas izstādes par
Bermontiādi, taču mūsu muzejs šajā reizē uzsvaru licis tieši uz
Jelgavas un Jelgavas novada teritoriju. Iekārtotā izstāde sadalīta
četrās daļās. «Pirmajā daļā apskatāmi 1919. gada notikumi Latvijā –
Brīvības cīņas un dažādas spilgtas epizodes no tām. Tai
hronoloģiski seko Bermontiāde Jelgavā – fotogrāfijās aplūkojamas
tās sekas un postījumi. Trešajā daļā skatītāji var iepazīties ar
Lāčplēša pieminekļa vēsturi. Gan tā, no kura pāri palicis tikai
fragments, gan jaunā pieminekļa tapšanas gaitu. Bet ceturtajā daļā,
kas ir ļoti nozīmīga, skatītājiem iespējams iepazīties ar viena no
Brīvības cīņu dalībnieku – 3. Jelgavas kājnieku pulka
pulkvežleitnanta Artūra Heinriha Kēlera personīgajām mantām,
dienesta gaitu aprakstu un citām viņa lietām. Tās mums sagādājis
viņa dēls Juris Kēlers,» stāsta G.Putiķis.

Arī J.Kēlers piedalījās izstādes
atklāšanā un portālam www.jelgavasvestnesis.lv
atzina, ka viņa tēva mantas esot daļa no Latvijas vēstures un,
viņaprāt, muzejs ir pienācīgākā vieta, kur tās parādīt arī
pārējiem. Jāpiebilst, ka 21. novembrī Līvbērzes pagasta Vārpas
ciemā tiks atklāta piemiņas plāksne A.H.Kēlertam.

Izstādē eksponēti materiāli no Ģederta
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Kara muzeja
krājuma, kas sniedz jaunu informāciju par šī vēsturiskā notikuma
militāri politisko nozīmi Jelgavā un Latvijas Republikā kopumā.
Tāpat muzejs pateicas Zemessardzes 52. kājnieku bataljona štāba
rotas virsseržantam Ilgaram Puškevicam, kurš palīdzējis izstādes
tapšanā, un J.Kēleram.

G.Putiķis piebilst, ka izstāde
interesanta ar to, ka tajā vērojamas daudzas jaunas fotogrāfijas un
lietas, kas līdz šim Bermontiādes izstādēs nekad nav
eksponētas.

Izstādes apmeklētāja Velta Zjatkova
atzina, ka izstāde tik tiešām ir ļoti interesanta. «Es pat izlasīju
paziņojumu vecajā latviešu drukā. Ir interesanti paskatīties, kāda
izskatījās Jelgava. Līdz šim daudz bildēs redzēti postījumi no
kariem, taču te ir iespēja redzēt kādas briesmu lietas nodarīja
Bermontiādes notikumi,» tā V.Zjatkova.

Pēc izstādes interesenti tikās lekcijā
«Bermontiāde Jelgavā», kuru sagatavojis muzeja speciālists
I.Butkus. «Tā ir videolekcija, kurā ir gan skatāmi, gan klausāmi
materiāli. Tā iesākas ar 1918. gada 18. novembra notikumiem,
pārejot pie Bermontiādes Jelgavā un Latvijā, apskatot to no
dažādiem aspektiem,» tā G.Putiķis.
   

Foto: Ivars Veiliņš