Pilsētā

«Pilsētas iedzīvotāji arvien vairāk vēlas šķirot atkritumus. Privātmāju īpašniekiem atkritumu šķirošana ļauj ievērojami samazināt nešķiroto atkritumu daudzumu, tādējādi ietaupot līdzekļus par nešķirotu atkritumu izvešanu. Atliek vien sašķirot atkritumus un tos aizvest uz kādu no trim laukumiem mūsu pilsētā,» norāda pašvaldības uzņēmuma SIA «Zemgales Eko» valdes loceklis Aleksejs Jankovskis.

Viņš uzsver, ka pēdējo gadu laikā pilsētnieku izpratne par
atkritumu šķirošanu un nodošanu ir uzlabojusies, kas atspoguļojas
arī nodoto atkritumu daudzumā. Dalīto atkritumu savākšanas laukumi
ir papildu iespēja atkritumu šķirošanai, jo pilsētā uzņēmums ir
izvietojis arī 110 dalīto atkritumu vākšanas punktus – Jelgavas
iedzīvotājiem tik pazīstamos zaļos un dzeltenos konteinerus, kuros
var ievietot papīru, kartonu, PET pudeles, plastmasu, stiklu.

Kā atzīst A.Jankovskis, šobrīd Jelgavā izveidotie trīs atkritumu
savākšanas laukumi efektīvi apkalpo lielākos privātmāju masīvus –
Pārlielupes iedzīvotājiem tuvākais ir Paula Lejiņa ielā 6, Salnas
ielā 20 iekārtotais laukums sasniedzams Lietuvas šosejas apkārtnē
dzīvojošajiem, bet Dobeles, Satiksmes un Atmodas ielas apkārtnes
iedzīvotājiem ērti sasniedzams ir laukums Ganību ielā 84.

Jelgavnieki nodod arvien vairāk

Tā kā dalīto atkritumu savākšanas laukumi Paula Lejiņa ielā un
Salnas ielā līdz pat 2013. gadam bija uzņēmuma SIA «Jelgavas
komunālie pakalpojumi» pārziņā, «Zemgales Eko» statistika par
apsaimniekotajiem atkritumiem pieejama vien par pēdējiem trim
gadiem. Pēc piecām atkritumu kategorijām – metāla, stikla,
plastmasas, papīra un kartona, kā arī sadzīves tehnikas
(elektropreces, bīstamie atkritumi) – var secināt, ka pilsētas
iedzīvotāji ar katru gadu aktīvāk izmanto dalīto atkritumu
savākšanas laukumu pakalpojumus. Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn par
nepilnām 30 tonnām audzis nodotās plastmasas daudzums, tāpat
pieaugums vērojams papīra un kartona atkritumu, kā arī sadzīves
tehnikas un bīstamo atkritumu nodošanas apjomā, savukārt krietni
samazinājies pilsētnieku nodotā stikla atkritumu daudzums.
«Aizvadītajā gadā pieņemto stikla atkritumu apjoms pārsniegs 2015.
gada datus, bet 2014. gadā fiksētā statistika saistīta ar to, ka
pilsētnieki daudz nodeva nevis stikla pudeles, bet gan logu un
siltumnīcu stiklu. Iespējams, iedzīvotājiem nedaudz uzlabojās arī
finansiālā rocība, tādēļ tika veikti dažādi remontdarbi,» secina
A.Jankovskis. Pagājušajā gadā kritusies arī saņemtā metāla tonnāža,
taču arī tam ir loģisks izskaidrojums – Jelgavā ir vairāki metāla
uzpirkšanas punkti, kuros pilsētnieki par nodotajiem metāllūžņiem
var saņemt atlīdzību, tādēļ cilvēki izmanto iespēju nopelnīt.

Savukārt augošais sadzīves tehnikas, elektroierīču un bīstamo
atkritumu nodošanas apjoms liecina gan par iedzīvotāju maksātspējas
uzlabošanos, gan izpratnes par vides jautājumiem nostabilizēšanos.
«Pēdējos pāris gados cilvēki atļaujas biežāk mainīt sadzīves
tehniku, tāpat viņi noteikti kļūst apzinīgāki un izglītotāki. Agrāk
sadzīves tehnika mētājās mežos un grāvmalās, bet pēdējā laikā ar to
tik bieži vairs nenākas saskarties.»

Sezonālais lapu drudzis un automašīnu riepu
kalni

Pērn visbiežāk jelgavnieki nodevuši sezonālos atkritumus –
automašīnu riepas un dārza atkritumus. To apstiprina arī SIA
«Zemgales Eko» dalīto atkritumu savākšanas laukuma Paula Lejiņa
ielā operatore Mārīte Maļavkina: «Rudeni var saukt par lapu drudzi,
kad jelgavnieki izmanto iespēju nodot šajā gadalaikā tik aktuālās
koku lapas. Sezonāls raksturs ir arī automašīnu riepām – visbiežāk
tās tomēr nodod pavasarī un rudenī. Mūsu laukumā konteineri
piepildās regulāri: daži – mēneša laikā, bet sezonālie var tikt
mainīti ik dienu. Priecē, ka iedzīvotāji tiešām kļūst arvien
apzinīgāki – daudzi uzreiz brauc un nodod, bet ir arī tādi, kas
vispirms iegriežas, lai iepazītos ar šķiroto atkritumu nodošanas
iespējām.»

Kaut arī dalīto atkritumu pieņemšanas laukumos var nodot gandrīz
visu veidu atkritumus, šobrīd tajos netiek pieņemti lielgabarīta un
būvniecības atkritumi, arī apģērbs. Kā skaidro A.Jankovskis, lai
pieņemtu kādu atkritumu grupu, ir jābūt efektīvai sistēmai, ko ar
tiem darīt tālāk. «Šobrīd pie mums nav vērsies neviens uzņēmums,
kurš piedāvātu pārstrādāt drēbes. Līdzīgi ir ar būvatkritumiem,
kurus nepieņemam, jo tie mums būtu vēl jāšķiro – tas ir ļoti
sarežģīts process. Taču jau tuvākajā nākotnē mēs varētu atgriezties
pie lielgabarīta atkritumu pieņemšanas.»

Jāpiebilst, ka dalīto atkritumu pieņemšanas laukumā Ganību ielā
jau divus gadus sekmīgi darbojas PET pudeļu pieņemšana par naudu.
«Šis noteikti ir viens no pozitīvākajiem piemēriem tam, kā
atkritumu nodošana būtiski uzlabo pilsētvidi – Jelgavas ielās un
parkos krietni samazinājies PET pudeļu atkritumu daudzums. Kaut arī
viens cents par pudeli nav liela summa, pie noteikta apjoma tomēr
ir iespējams saņemt pieklājīgu atlīdzību. Lielākā summa, ko vienam
klientam par nodotām PET pudelēm esam izmaksājuši, ir apmēram 40
eiro,» atklāj «Zemgales Eko» valdes loceklis.

Jelgavnieku atkritumi ceļo tuvu un tālu

Kur nonāk jelgavnieku bez maksas nodotie atkritumi? Dalīto
atkritumu savākšanas laukumos nogādātie atkritumi pēc tam tiek gan
eksportēti uz citām valstīm, gan pārstrādāti tepat pilsētā un
efektīvi izmantoti jelgavnieku vajadzībām, piemēram, pilsētnieku
atvestie kokmateriāli (koki un zari) tiek sašķeldoti un izmantoti
kā kurināmais siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Jelgava» krāsnīs.
Savāktās PET pudeles arī paliek pilsētas robežās – tās pārstrādā
Baltijā lielākajā PET pudeļu rūpnīcā «PET Baltija», pārvēršot tās
caurspīdīgās krāsainās pārslās, ko vēlāk eksportē uz Dāniju,
Poliju, Lietuvu, Itāliju, Nīderlandi un citām valstīm, kur no tām
top jauni plastmasas izstrādājumi.

Neizmantojot starpnieku pakalpojumus, tiek eksportēti arī stikla
un kartona atkritumi – visbiežāk tie nonāk pārstrādes uzņēmumos
Lietuvā un Polijā. Savukārt dārza atkritumi tiek vesti uz atkritumu
poligonu «Brakšķi», kur no tiem iegūst biogāzi.

Izpratne par atkritumu šķirošanu jelgavnieku vidū nenoliedzami
uzlabojas – pilsētnieki arvien vairāk gan interesējas par atkritumu
šķirošanu, gan praktiski šķiro atkritumus un nodod tos savākšanas
laukumos. Tā ir iespēja ne tikai rūpēties par apkārtējo vidi, bet
arī samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Sīkāku
informāciju par atkritumu šķirošanu, dalīto atkritumu savākšanas
laukumu darba laiku un citām novitātēm var iegūt mājaslapā
www.zemgaleseko.lv.

Jelgavā darbojas trīs dalīto atkritumu savākšanas
laukumi – Salnas ielā 20, Paula Lejiņa ielā 6 un Ganību ielā 84.
Tajos jelgavnieki bez maksas var nodot:

• papīru (avīzes, žurnālus, grāmatas, kartona iepakojumu,
izskalotas sulas un piena pakas);

• PET dzēriena pudeles, plēves iepakojumu, sadzīves ķīmijas un
kosmētikas plastmasas pudeles, vējstikla šķidruma un dzesēšanas
šķidruma izlietotās kanniņas, big bag maisus;

• stikla taru, logu stiklu;

• metālu, metāla dzērienu iepakojumu;

• dārza atkritumus;

• luminiscentās lampas;

• riepas;

• elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus neizjauktā
veidā.

Foto: Austris Auziņš