Pilsētā

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs atskatījies uz mūsu pilsētai nozīmīgiem notikumiem, kam šogad aprit apaļš gadskaitlis, un portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā ielūkoties dažos no tiem.

1522. gadā pirmo reizi minēta baznīca Jelgavā,
tā atradusies pie laukuma, kur vēlāk uzcelta Svētās Trīsvienības
baznīca.

1567. gadā Jelgava kļuva par neoficiālo hercoga
Gotharda rezidenci, jo Gothards (Ketlers) ar galmu pastāvīgai
dzīvošanai izvēlējās Jelgavas pili (ap šo laiku viņam zuda cerības
uz Pārdaugavas hercogistes troni, kas ļautu par rezidenci
izvēlēties Rīgu).

Ar 1702. gadu datēts vecākais zināmais pilsētas
attēls. Priekšplānā redzama vecā Jelgavas pils, bet fonā – pēc
arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvētais Svētās Trīsvienības
baznīcas zvanu tornis, kas slējās 49,68 metru augstumā un tolaik
bija augstākā celtne visā hercogistē. Pilsētas plānā vērojam
notikušās pārmaiņas – redzami pils nocietinājumi ar 13 bastioniem,
bet pār Lielupi pārceltuves vietā iezīmēts Plostu tilts.

1882. gadā pēc Jelgavas pilsētas arhitekta Oto
Dīces (Dietze) projekta celta (1863 – 1872) Jelgavas dzelzceļa
stacijas ēka. O.Dīce (1833 – 1890) projektējis arī Annas draudzes
mācītājmāju Pētera ielā (1864), Sinagogu (1868), vairākus
dzīvojamos namus. Strādājis arī Kuldīgā un Rīgā.

1902. gada 21. decembrī Jelgavas pilsētas
domnieki atzīmēja 25. gadadienu, kopš noturēta Jelgavas pilsētas
domnieku 1. sapulce. No pirmajiem ievēlētajiem domniekiem 1902.
gadā palikuši vēl 3 – pilsētas galva T.Engelmans (amatā no 1890.
gada), reālskolas direktors F.Kulbergs un galdniekmeistars
Ā.Beuters.

1932. gada 22. jūnijā Stacijas laukumā atklāja
tēlnieka K.Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no
bermontiešiem «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks».

1992. gada 21. novembrī Jelgavas dzelzceļa
stacijas parkā atklāja Andreja Jansona veidoto pieminekli Jelgavas
atbrīvotājiem, kas ir 1951. gadā nopostītā Kārļa Jansona pieminekļa
«Lāčplēsis un Melnais bruņinieks» kopija.

2002. gadā Valsts heraldikas komisija
apstiprināja Jelgavas pilsētas ģerboni – «Purpura laukā aļņa galva
dabīgā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)».
Šajā ģerboņa aprakstā labota neprecizitāte, kas bija ieviesusies,
atjaunojot 1925. gada Latvijas Valsts prezidenta J.Čakstes
apstiprināto ģerboņa aprakstu, neņemot vērā 1939. gada labojumu,
kurā heraldiskais dzīvnieks tika nosaukts pareizi – par alni.

2007. gada vasaras beigās darbu pārtrauca
Jelgavas cukurfabrika. Cukurfabrika Jelgavā dibināta 1926. gadā,
tās pirmais direktors bija J.Laže (seniors). Līdz 1940. gadam tika
ražots cukurbiešu cukurs, no 20. gs. 50. gadu beigām, jau
atrodoties PSRS sastāvā, — arī cukurs no importēta cukurniedru
jēlcukura, savukārt 70. gadu beigās tika sākta šķidrā cukura
ražošana. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Jelgavas cukurfabrika
atkal ražoja cukuru no cukurbietēm. Mūsdienās Jelgavas cukurfabrika
pilnībā nojaukta. Par cukurfabriku Jelgavā liecina vien dzelzceļa
stacija, kā arī Cukura iela.

2012. gada 20. aprīlī Jelgavā notika jaunās
«Fortum» biomasas koģenerācijas stacijas pamatakmens likšana. Ar
kapsulas iemūrēšanu pamatakmenī svinīgi tika atzīmēta būvniecības
uzsākšana. Jelgavas biokurināmā koģenerācijas stacijas paredzētā
siltumenerģijas jauda ir 45 MW un plānots, ka gadā tā saražos 230
GWh siltumenerģijas, kas tiks nodota Jelgavas centralizētās
siltumapgādes sistēmā.

2012. gada 15. novembrī atklāts Baltijā unikāls
gājēju tilts pār Driksu, kam jelgavnieki deva vārdu, saistītu ar
seno pilsētas nosaukumu, – Mītavas tilts. Tērauda tilts ir iekārts
vantīs un izliekts divās asīs, padarot to par tehniski sarežģītu
konstrukciju. Tilta laiduma garums ir 152 metri, tilta garums ar
betonēto pagarinājumu pilsētas pusē ir 199,6 metri. Tilta platums
ir 3,5 metri, tam ir 28 vantis, divi 22 un 24 metrus augsti piloni.
Tiltu veido 3850 tērauda elementi, un laiduma konstrukcija
izgatavota no septiņiem 19 – 24 metrus gariem blokiem. Mītavas
tilts un Jāņa Čakstes bulvāra 1. kārtas rekonstrukcija ieguva 1.
vietu konkursa «Gada labākā būve Latvijā 2012» nominācijā
«Inženierbūve».

Jelgavas laika hroniku veidojusi Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. Ar pilnu hroniku
var iepazīties muzeja
mājaslapā. 

Foto: publicitātes