Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs atskatījies uz mūsu pilsētai nozīmīgiem notikumiem, kam šogad aprit apaļš gadskaitlis, un portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā ielūkoties dažos no tiem.
1522. gadā pirmo reizi minēta baznīca Jelgavā, tā atradusies pie laukuma, kur vēlāk uzcelta Svētās Trīsvienības baznīca.
1567. gadā Jelgava kļuva par neoficiālo hercoga Gotharda rezidenci, jo Gothards (Ketlers) ar galmu pastāvīgai dzīvošanai izvēlējās Jelgavas pili (ap šo laiku viņam zuda cerības uz Pārdaugavas hercogistes troni, kas ļautu par rezidenci izvēlēties Rīgu).
Ar 1702. gadu datēts vecākais zināmais pilsētas attēls. Priekšplānā redzama vecā Jelgavas pils, bet fonā – pēc arhitekta Martina Knoha projekta uzbūvētais Svētās Trīsvienības baznīcas zvanu tornis, kas slējās 49,68 metru augstumā un tolaik bija augstākā celtne visā hercogistē. Pilsētas plānā vērojam notikušās pārmaiņas – redzami pils nocietinājumi ar 13 bastioniem, bet pār Lielupi pārceltuves vietā iezīmēts Plostu tilts.
1882. gadā pēc Jelgavas pilsētas arhitekta Oto Dīces (Dietze) projekta celta (1863 – 1872) Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka. O.Dīce (1833 – 1890) projektējis arī Annas draudzes mācītājmāju Pētera ielā (1864), Sinagogu (1868), vairākus dzīvojamos namus. Strādājis arī Kuldīgā un Rīgā.
1902. gada 21. decembrī Jelgavas pilsētas domnieki atzīmēja 25. gadadienu, kopš noturēta Jelgavas pilsētas domnieku 1. sapulce. No pirmajiem ievēlētajiem domniekiem 1902. gadā palikuši vēl 3 – pilsētas galva T.Engelmans (amatā no 1890. gada), reālskolas direktors F.Kulbergs un galdniekmeistars Ā.Beuters.
1932. gada 22. jūnijā Stacijas laukumā atklāja tēlnieka K.Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks».
1992. gada 21. novembrī Jelgavas dzelzceļa stacijas parkā atklāja Andreja Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem, kas ir 1951. gadā nopostītā Kārļa Jansona pieminekļa «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks» kopija.
2002. gadā Valsts heraldikas komisija apstiprināja Jelgavas pilsētas ģerboni – «Purpura laukā aļņa galva dabīgā krāsā, uz kakla valsts mazais ģerbonis (bez zvaigznēm)». Šajā ģerboņa aprakstā labota neprecizitāte, kas bija ieviesusies, atjaunojot 1925. gada Latvijas Valsts prezidenta J.Čakstes apstiprināto ģerboņa aprakstu, neņemot vērā 1939. gada labojumu, kurā heraldiskais dzīvnieks tika nosaukts pareizi – par alni.
2007. gada vasaras beigās darbu pārtrauca Jelgavas cukurfabrika. Cukurfabrika Jelgavā dibināta 1926. gadā, tās pirmais direktors bija J.Laže (seniors). Līdz 1940. gadam tika ražots cukurbiešu cukurs, no 20. gs. 50. gadu beigām, jau atrodoties PSRS sastāvā, — arī cukurs no importēta cukurniedru jēlcukura, savukārt 70. gadu beigās tika sākta šķidrā cukura ražošana. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Jelgavas cukurfabrika atkal ražoja cukuru no cukurbietēm. Mūsdienās Jelgavas cukurfabrika pilnībā nojaukta. Par cukurfabriku Jelgavā liecina vien dzelzceļa stacija, kā arī Cukura iela.
2012. gada 20. aprīlī Jelgavā notika jaunās «Fortum» biomasas koģenerācijas stacijas pamatakmens likšana. Ar kapsulas iemūrēšanu pamatakmenī svinīgi tika atzīmēta būvniecības uzsākšana. Jelgavas biokurināmā koģenerācijas stacijas paredzētā siltumenerģijas jauda ir 45 MW un plānots, ka gadā tā saražos 230 GWh siltumenerģijas, kas tiks nodota Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmā.
2012. gada 15. novembrī atklāts Baltijā unikāls gājēju tilts pār Driksu, kam jelgavnieki deva vārdu, saistītu ar seno pilsētas nosaukumu, – Mītavas tilts. Tērauda tilts ir iekārts vantīs un izliekts divās asīs, padarot to par tehniski sarežģītu konstrukciju. Tilta laiduma garums ir 152 metri, tilta garums ar betonēto pagarinājumu pilsētas pusē ir 199,6 metri. Tilta platums ir 3,5 metri, tam ir 28 vantis, divi 22 un 24 metrus augsti piloni. Tiltu veido 3850 tērauda elementi, un laiduma konstrukcija izgatavota no septiņiem 19 – 24 metrus gariem blokiem. Mītavas tilts un Jāņa Čakstes bulvāra 1. kārtas rekonstrukcija ieguva 1. vietu konkursa «Gada labākā būve Latvijā 2012» nominācijā «Inženierbūve».
Jelgavas laika hroniku veidojusi Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. Ar pilnu hroniku var iepazīties muzeja mājaslapā.
Foto: publicitātes