11.4 °C, 0.8 m/s, 88.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūra«Atteikšos no dārgām zeķēm, bet ne krāsām un otām»
«Atteikšos no dārgām zeķēm, bet ne krāsām un otām»
14/02/2008

«Viņa ir ļoti enerģiska, apbrīnojami strādīga un ar dabas dotu talantu. Manuprāt, jau no paša sākuma vislabāk viņai padodas grafika, bet arī glezniecībā ar katru gadu top arvien labāki darbi,» tā par Tautas gleznošanas studijas dalībnieci Zigrīdu Cīruli, kuras gleznas no šodienas apskatāmas viņas 65. gadu jubilejas personālizstādē kultūras namā, teic studijas vadītājs Ivars Klapers.

Ritma Gaidamoviča

«Viņa ir ļoti enerģiska, apbrīnojami strādīga un ar dabas
dotu talantu. Manuprāt, jau no paša sākuma vislabāk viņai padodas
grafika, bet arī glezniecībā ar katru gadu top arvien labāki
darbi,» tā par Tautas gleznošanas studijas dalībnieci Zigrīdu
Cīruli, kuras gleznas no šodienas apskatāmas viņas 65. gadu
jubilejas personālizstādē kultūras namā, teic studijas vadītājs
Ivars Klapers. 

Aptuveni 50 mākslinieces gleznas vērtēšanai nodotas jau no
šodienas, 14. februāra, bet ar mākslinieci interesenti varēs
tikties 23. februārī pulksten 14 kultūras nama telpās. Māksliniece
sola, ka šajā reizē atnākušos cienāšot ar pašas raudzētu vīnu.
«Aizejot pensijā, piepildīju savu sapni un atradu jaunu
nodarbošanos – gleznošanu, un tagad ar visu sirdi un dvēseli esmu
tai atdevusies. Tas ir mans lielākais prieks, darot to, varu visu
nomest malā un aizmirst par apkārtējo pasauli. Es nenopirkšu dārgas
zeķes vai staigāšu lētos apavos, bet, ieejot veikalā, visu naudu
iztērēšu papīrā, krāsās, otās, lai tikai varētu darīt savu darbu,»
tā par savu aizraušanos stāsta māksliniece. 
Ar zīmuli viņa draudzējusies jau no 1. klases, kad mamma mācījusi,
kā zīmēt kokus un dažādus priekšmetus. Lielākā dāvana tajā laikā
bijis zīmēšanas albums un zīmulis.
Lai arī māksliniece darbojas Tautas gleznošanas studijā, savus
darbus viņa rada mājās, Tušķos, kur viņai apkārt ir sava pasaule –
ar pašas stādītiem kokiem, puķēm, kas viņu tik ļoti iedvesmo. «Tur
man ir visradošākā atmosfēra, ar darba procesā izmētātām krāsām un
savu auru. Man ir vajadzīgs klusums, miers, arī radio un
televizoram šeit nav vietas. Esmu laimīga, ka šādā vecumā varu
pievērsties savam sirds aicinājumam,» tā Z.Cīrule. 
Māksliniece īsti nezina, cik daudz gleznu viņas pūrā ir, taču
stāsta, ka
vairākas                     
jau ir uzdāvinātas, nopirktas vai vienkārši glabājas atvilktnē, jo
nepietiek līdzekļu, lai visas ierāmētu.
Uz jautājumu par to, kā māksliniece nonākusi Tautas gleznošanas
studijā, viņa stāsta, ka iestāties vēlējusies jau sen, taču bijis
mazliet bail, ka izbrāķēs. Bet tad vienu dienu saņēmusies un
aizgājusi, un kopš tā brīža pagājuši vairāki gadi. «Nāku, lai
mācītos, palabotu savas kļūdas un parunātos ar pārējiem
dalībniekiem,» stāsta Z.Cīrule.
Aizpagājušajā gadā māksliniece piedzīvojusi desmit personālizstādes
dažādās vietās Latvijā, pērn – tikai vienu. Šī ir viņas pirmā
personālizstāde šogad, un tajā apskatāmas lielākoties jaunākās
gleznas, kas tapušas iepriekšējā vasarā. Darbi, kas zīmēti ar
zīmuli, akvareļu krāsām un pasteļiem – dabas ainavas un dažādi
ziedi, zirgi, mātes un tēva portreti. Izstādē redzamas arī pirmās
eļļas gleznas, jo māksliniece ar eļļas krāsām strādāt sākusi tikai
pērnvasar.
Vai šajā gadā gaidāma vēl kāda izstāde, māksliniece neņemas
spriest, jo tas prasot ļoti daudz darba, taču līdz tam vēl
vajadzīga atpūta, lai neizdegtu.