Londonā sācies lielākais pasaules sporta forums – 30. Vasaras olimpiskās spēles, kuras pulcē sportistus no vairāk nekā 200 valstīm, tostarp arī 45 Latvijas sportistus. Diemžēl neviens no viņiem nepārstāvēs Jelgavu. Par to, kā aizvadīta 3. Latvijas olimpiāde Liepājā un kad Jelgavā atkal varētu būt sportisti, kuri būtu konkurētspējīgi arī pasaules līmenī, – saruna ar Jelgavas Sporta servisa centra direktoru Juri Kaminski.
Jānis Kovaļevskis
«Augustu sasniegumu sporta grupā mums ir 38 sportisti, kuri saņem atbalstu no pašvaldības, pārstāvot astoņus sporta veidus. Šis atbalsts, protams, nav tik liels kā tiem sportistiem, kuri ar saviem rezultātiem izcīnījuši vietu Latvijas olimpiskās vienības sastāvā, bet tā ir papildu motivācija trenēties un pārstāvēt savu pilsētu,» stāsta J.Kaminskis.
Jelgava ar izcīnītajām 36 godalgām Latvijas 3. olimpiādē pašvaldību konkurencē ieņēma 7. vietu. Kā vērtējams šāds rezultāts?
Latvijas olimpiāde ir svarīgs atskaites posms, pēc kura vērtējam katra sporta veida rezultātus. Šajā olimpiādē tie noteikti varēja būt labāki, jo daudzos sporta veidos un disciplīnās palikām uzreiz aiz medaļniekiem. Ja punkti kopvērtējumā tiktu piešķirti līdz sestajai vietai, kā tas bija 1. Latvijas olimpiādē, kurā izcīnījām 2. vietu kopvērtējumā, arī šoreiz mūsu sportisti būtu bijuši augstāk. Lai cīnītos par augstu vietu kopvērtējumā pēc šobrīd spēkā esošās sistēmas, kur galvenais kritērijs ir izcīnīto zelta medaļu skaits, nepieciešama pārstāvniecība teju visos sporta veidos, tostarp sporta vingrošanā, mākslas vingrošanā un šaušanā, kur tiek izcīnīti daudzi medaļu komplekti. Piemēram, sporta vingrošanā vien tiek izcīnīti 16 medaļu komplekti, bet šajā sporta veidā ir pārstāvētas tikai trīs pašvaldības.
Kā ierasts, lielāko medaļu ražu pilsētai sagādāja peldētāji un airētāji, bet arī šajos sporta veidos Londonas olimpiādei nekvalificējāmies.
Peldēšanā un airēšanā mums tradicionāli ir bijuši labi sasniegumi. Arī šoreiz 24 no 36 medaļām izcīnīja tieši šo sporta veidu pārstāvji, tomēr, objektīvi vērtējot, mēs nevaram no šiem sportistiem pieprasīt augstvērtīgus rezultātus arī pasaules līmenī. Tam būtu nepieciešami pavisam citi treniņu apstākļi, sākot ar sporta bāzēm un beidzot ar treniņnometnēm un medicīnisko nodrošinājumu. Gribam mēs to vai ne, bet farmakoloģijai mūsdienu sportā ir ļoti nozīmīga loma. Diemžēl šobrīd šādām lietām mums līdzekļu nav. Te lielāka ieinteresētība būtu jāizrāda arī valsts sporta nozares pārraugiem un sporta veidu federācijām, jo faktiski augstu sasniegumu sports nav pašvaldības funkcija. Tomēr apzināmies, ka bez papildu pašvaldības atbalsta mēs vispār varētu aizmirst par augstvērtīgiem rezultātiem.
Kādu atbalstu saņem mūsu labākie sportisti?
Mums ir izstrādāta punktu sistēma, un atkarībā no uzrādītajiem rezultātiem Latvijas un starptautiskajās sacensībām sportisti var saņemt atbalstu no 150 līdz 2000 latiem gadā. Tā, protams, nav summa, par kuru var nodrošināt pilnvērtīgu treniņprocesu, bet tomēr tā ir papildu motivācija turpināt trenēties.
Šobrīd tiek strādāts pie pilsētas attīstības programmas nākamajam ES budžeta plānošanas periodam. Kādas ieceres šajā ziņā ir sporta jomā?
Te lielā mērā viss būs atkarīgs no tā, vai nacionālajā attīstības plānā sporta nozare tiks iekļauta kā viena no jomām, kurai varētu tikt piešķirts ES struktūrfondu finansējums plānošanas periodā no 2013. līdz 2020. gadam. Līdz šim Eiropas nauda Latvijas sporta infrastruktūrā nav ieguldīta. Runa gan ir par valsts mērogam salīdzinoši nelielu summu – 40 – 50 miljoniem latu 0150, tādēļ konkurence par šo naudu būs liela.
Mūsu prioritāte šajā ziņā ir ūdens sporta bāze Pasta salā, kuru līdzekļu trūkuma dēļ diemžēl nevarēsim izbūvēt vienlaikus ar salas labiekārtošanas projektu. Pagaidu risinājums varētu būt Pilssalas ielas airēšanas bāzes sakārtošana, tomēr arī šeit ir nepieciešami ieguldījumi, lai nodrošinātu iespēju trenēties. Joprojām aktuāls ir viesnīcas jautājums, jo mums samērā regulāri jāuzņem dažāda līmeņa sporta pasākumu dalībnieki. Piemēram, septembrī Zemgales Olimpiskajā centrā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra gaitā būs jāuzņem Francijas, Ungārijas un Spānijas nacionālās volejbola izlases, kurām nāksies mitināties Rīgā. No uzņēmēju puses šajā ziņā virzību pagaidām neredzu.
Salīdzinoši mazāki projekti, kurus vēlētos realizēt tuvākajos gados, saistīti ar Valsts ģimnāzijas stadiona rekonstrukciju, skeitparka paplašināšanu un Lapskalna ielā esošo slēgto angāru modernizēšanu. Vienā no šiem angāriem tāpat kā līdz šim varētu turpināt trenēties džudisti, bet otru angāru varētu pielāgot BMX sportistu vajadzībām, lai nodrošinātu iespēju trenēties arī ziemā.
Kā tad ar jaunu peldbaseinu?
Pagaidām neredzu iespējas šādu projektu realizēt tuvākajos gados – tas būtu pārāk dārgi. Apzināmies, ka mums ir vajadzīga nopietna bāze peldēšanas sporta pārstāvju un pilsētnieku vajadzībām ar 50 metru celiņiem, seklo baseinu peldētapmācībai un SPA kompleksu, lai vismaz daļēji segtu uzturēšanas izmaksas. Šodienas apstākļos, būvējot sporta kompleksu, jādomā arī par to, kā turpmāk to uzturēt. Tās, protams, ir papildu investīcijas, bet ilgtermiņā tas atmaksājas. Šobrīd redzam, ka arī Zemgales Olimpiskajā centrā bija nepieciešama kārtīga atlētikas un vingrošanas zāle.
Rudenī tika mainīta trīs pilsētas sporta skolu pakļautība, un šobrīd tās pārrauga Sporta servisa centrs. Ko izdevies paveikt šī gada laikā?
Esam veikuši tādu kā inventarizāciju katrā no sporta veidiem. Pakāpeniski ejam uz to, lai nodalītu saimnieciskās lietas no sporta. Turpmāk saimnieciskākas lietas risināsim centralizēti, kas ļaus ietaupīt arī finanšu līdzekļus.
Otrs jautājums ir par vienotu atalgojumu visos sporta veidos. Šobrīd treneri dažādos sporta veidos saņem atšķirīgu atalgojumu, un tas rada nevajadzīgu spriedzi un iekšējos konfliktus. Lai risinātu šo situāciju būtu nepieciešams veikt sporta treneru atalgojuma sistēmas reorganizāciju valsts mērogā, kur katrs treneris saņemtu atalgojumu pēc noteiktas kategorijas nevis tika nostrādāto stundu skaita. Tas mudinātu celt profesionālo kvalifikāciju un veicinātu karjeras izaugsmes iespējas.
Solījāt, ka aizvadītajā mācību gadā lielāku uzmanību pievērsīsiet sacensībām starp skolām. Kā tas izdevies?
Pozitīvi ir tas, ka ideju par sacensībām starp skolām esam iedzīvinājuši. Skaita ziņā sacensību bija daudz, un šobrīd vairāk jādomā par to, kā celt to kvalitāti un prestižu. Līdz septembrim būs izstrādāts rudens–pavasara sezonas skolēnu sacensību plāns, kuru centīsimies pieskaņot citiem pilsētas sporta pasākumiem. Esam iecerējuši, ka šajā sezonā skolas dažādās vecuma grupās un sporta veidos cīnīsies par ceļojošo kausu. To saņems tā skola, kura kopvērtējumā būs ieguvusi visvairāk punktu. Līdz ar to mēs varēsim noskaidrot sportiskāko pilsētas izglītības iestādi.
Vai princips «nauda seko audzēknim» joprojām ir aktuāls arī sporta sistēmā?
Esošā finansējuma robežās mēs nevarēsim ieviest šo sistēmu, bet kopumā uz to jāvirzās. Viens no šķēršļiem šīs sistēmas ieviešanā ir tā sauktā audzēkņu pierakstīšana. Mums būtu diezgan grūti izkontrolēt, cik audzēkņu reāli ir katrā sporta klubā, kurš atbilst finansējuma saņemšanas kritērijiem. Laba pieredze šajā ziņā ir Lietuvas kolēģiem, kuri visā interešu izglītības sistēmā ir ieviesuši talonu sistēmu. Proti, katram skolēnam no pašvaldības budžeta tiek apmaksāts viens interešu izglītības pulciņš, un, tikko viņš pārstāj to apmeklēt, arī finansējums vairs netiek piešķirts. Iespējams, nākotnē mēs šādu sistēmu varētu ieviest, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tam būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.
Arvien populārāka kļūst skriešanas un dažāda veida riteņbraukšanas sacensības, tostarp amatieru konkurencē. Vai arī Jelgavā nevajadzētu rīkot savas sacensība šajos sporta veidos?
Mēs arī esam pamanījuši, ka ielās parādījušies arvien vairāk jelgavnieku, kuri skrien, brauc ar velosipēdiem. Tas priecē. Savs velobrauciens pilsētai jau ir, tādēļ mēs sāksim atjaunot skriešanas tradīcijas. Pirmais pasākums būs jau 15. septembrī, kad organizēsim tautas skrējienu vairākās disciplīnās. Sākumā piedāvāsim salīdzinoši īsas distances, jo līdz garākām mums vēl jāizaug. Būs jūdzes skrējies, kā arī 3 un 7 kilometru distances. Katrs varēs izvēlēties saviem spēkiem atbilstošāko. Ar katru gadu šīs distances garums varētu pieaugt – ja ne līdz maratonam, tad līdz pusmaratonam gan. Par tradīciju varētu kļūt arī atsevišķs studentu skrējiens, kas piesaistītu interesentus no dažādām Latvijas augstskolām. Lai pasākums būtu interesantāks, paralēli notiks arī strītbola, sievu nešanas un citas sacensības.
Foto: Ivars Veiliņš
27.3 °C,
4.1 m/s,
55.5 % 
27.3 °C,
4.1 m/s,
55.5 %