Valsts darba inspekcija (VDI) aicina darba devējus ievērot darba aizsardzības prasības, kas nosaka darba un atpūtas režīmu, darbiniekiem aukstā laikā strādājot ārpus telpām, informē VDI Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja Baiba Auzāne. VDI Zemgales reģiona vadītājs Valdis Dūms norāda, ka par šo normu pārkāpšanu nav saņemta neviena sūdzība.
Ilze Knusle-Jankevica
V.Dūms skaidro, ka situācija ir līdzīga kā bija vasarā, kad bija karsts visur – kā ārā, tā iekšā. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, darba devēji nevienu ar varu nespiež strādāt ārā aukstumā, tāpēc arī cilvēki izturas saprotoši. «Veicot tematiskās pārbaudes kokapstrādes uzņēmumos, pievērsām uzmanību arī darba laika organizācijai, bet nekādus pārkāpumus nekonstatējām. Citas speciālas pārbaudes, kas saistītas ar darba laika organizēšanu, gan neveicam,» piebilst V.Dūms.
Normatīvos noteikts: ja faktiskā gaisa temperatūra ir no – 50C līdz – 100C, tad maksimālais laiks, ko nodarbinātais var strādāt aukstumā ārpus telpām, ir 90 minūtes, pēc kura jāseko vismaz 15 minūtes garam atpūtas laikam apsildāmās telpās. Ja temperatūra ir no – 100C līdz – 180C, tad pēc 80 minūtes gara darba laika jābūt vismaz 20 minūšu atpūtai, bet, ja temperatūra ir no –180C līdz –300C, tad pēc 70 minūšu darba laika jābūt vismaz 25 minūšu garam atpūtas laikam. Tāpat darba devējam ir jānodrošina aukstam laikam piemērots darba apģērbs.
VDI norāda, ka darba veikšana pie pazeminātas temperatūras ir saistīta ar risku veselībai – gan dažādiem apsaldējumiem, gan arī palielinātu slodzi elpošanas ceļiem un sirdij. Piemēram, tirdzniecības darbiniekiem, kas lielākoties nepārvietojoties uzturas vienā vietā, ir paaugstināts atsevišķu ķermeņa daļu – roku, kāju pēdu, sejas – apsaldējumu risks, savukārt darbinieki, kuru darbs saistīts ar fizisku slodzi, vairāk ir apdraudēti plaušu audu apsaldējumā – fiziskas slodzes laikā cilvēki pastiprināti ieelpo auksto gaisu, kurš, nepaspējot sasilt pirms nonākšanas plaušās, var apsaldēt plaušu audus, kā rezultātā var attīstīties plaušu iekaisums.
VDI atgādina: Darba aizsardzības likuma 27. pants nosaka, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā.
Foto: Ivars Veiliņš