Pilsētā

«Baltu vienības dienas programmu esam veidojuši tā, lai šajā dienā Jelgavā ikviens izjustu mūsu brāļu tautas klātbūtni. Esam iesaistījuši vairākas kultūras un izglītības iestādes, kas piedāvās latvisko un lietuvisko, kā arī abu tautu kopīgo izzināt dažādās formās,» Baltu vienības dienas pasākumus Jelgavā 22. septembrī aicina apmeklēt pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics. Svētku atklāšana Hercoga Jēkaba laukumā ar Latvijas un Lietuvas diplomātisko koru, Palangas pūtēju orķestra dalību un svinīgām uzrunām notiks pulksten 10. Pēc tam gaidāmi virkne dažādu notikumu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, Pasta salā, pilsētas bibliotēkā, Amatu vidusskolā, Jelgavas katoļu katedrālē un Svētās Annas baznīcā, noslēdzoties ar koncertu «No vienas jūras, no viena koka…» kultūras namā.

Jau 2000. gada 18. maijā Latvijas Saeima un Lietuvas Seims
pieņēma lēmumu par Baltu vienības dienas gadskārtēju atzīmēšanu 22.
septembrī, Saules kaujas gadadienā. Šo svētku mērķis ir veicināt
latviešu un lietuviešu – vienīgo baltu valodu runātāju –
tuvināšanos un draudzību. M.Buškevics stāsta, ka uzaicinājumu
organizēt Baltu vienības dienu Jelgava saņēma no Ārlietu
ministrijas, bet pērn mūsu pilsētas pārstāvji piedalījās Baltu
vienības dienas svētkos Palangā, kur Jelgavai oficiāli tika nodota
stafete svētku organizēšanai. «Baltu vienības diena katru gadu
pamīšus notiek Latvijā un Lietuvā – pirms diviem gadiem svētkus
organizēja Liepāja, bet šogad tie pulcēs Jelgavā. Pasākumos skanēs
gan latviešu, gan lietuviešu valoda, lai ciemiņi no Lietuvas
izprastu to nozīmi, lai mēs patiesi izjustu, ka tā ir Baltu
vienības diena,» papildina «Kultūras» vadītājs.

Visi svētku pasākumi būs bez maksas.

Pirms un pēc svētku atklāšanas Hercoga Jēkaba laukumā notiks
latviešu un lietuviešu amatnieku gadatirgus, kura laikā varēs vērot
amata prasmju demonstrējumus un nobaudīt latviešu un lietuviešu
nacionālos ēdienus, bet pulksten 10.45 ikviens aicināts nolikt
ziedus pie Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes
pieminekļa.

Izzinās Latvijas un Lietuvas kultūrvēsturi

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā šajā dienā
pulcēs zinātniskā konference «Kopīgais un atšķirīgais Latvijas un
Lietuvas kultūrvēsturē», kuras gaitā tiks aplūkotas tādas tēmas kā
«Latviešu un lietuviešu valoda: kopīgais un atšķirīgais», «Baltu
uzkalniņu kultūra (1.–4. gs.) Austrumbaltija un Lielupes baseins»,
«Etnogrāfija. Tradīcijas un to savstarpējā mijiedarbība Latvijas un
Lietuvas pierobežu kultūras kontekstā», kā arī «Latviešu un
lietuviešu atšķirīgais ceļš uz valstiskumu: vēsturiskā pieredze un
izaicinājumi». Tāpat muzejā notiks mākslas festivāla «Balti»
glezniecības plenēra, kas Jelgavas novada Staļģenē aizvadīts
šovasar, izstādes atklāšana – izstādē būs apskatāmas latviešu un
lietuviešu mākslinieku radītās gleznas. Bet par abu baltu tautu
vēsturi vairāk varēs uzzināt ekspozīcijā «Lietuvas un Latvijas
neatkarības cīņas».

Baltu vienības dienā pie Jelgavas muzeja tiks atklāta piemiņas
plāksne, kas veltīta Jelgavas Vīriešu ģimnāzijas audzēkņiem
lietuviešiem. Vēl viena piemiņas plāksne tiks atklāta pie Jelgavas
katoļu katedrāles – tā būs veltīta prelātam Kazimiram Jasenam.

Ģimenes diena bibliotēkā

«Vēlamies, lai šajā dienā ģimenes kopā varētu pavadīt laiku
bibliotēkā viesmīlības, vienkāršības un radošuma atmosfērā, sajūtot
brāļu tautas plecu un mūsu savstarpējo līdzību,» atklāj Jelgavas
pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa. Baltu vienības dienā
bibliotēkā varēs baudīt Rīgas Tehniskās universitātes kora «Delta»
koncertu, kurā skanēs latviešu un lietuviešu dziesmas, piedalīties
radošajās darbnīcās, apgūt lietuviešu rotaļas un spēles, dzīvot
līdzi papīra teātra izrādei «Vai Rīga jau gatava: nostāsti par
Rīgu», kā arī apskatīt divas izstādes – lietuviešu mākslinieces
Daivas Kairevičiūtes grafikas izstādi «Prisilietimai» jeb
«Pieskārieni», kā arī lietuviešu literatūras izstādi «Iepazīsti
Lietuvu». Tāpat bibliotēkā paredzēts režisora Ernesta Samsona
dokumentālās mākslas filmas «Vēju zeme» seanss – kinolente vēsta
par notikumiem, kas saistīti ar Sventājas pilsētiņas apdraudēto
kuršu un Lietuvas latviešu kopienu, par aizmirstām un mazāk zināmām
vēsturiskām zvejnieku dzīvesvietām, nodarbošanos, sadzīvi.

Etnogrāfiskā rituālā atainos kāzu
tradīcijas

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī baltu tautu
sadraudzību varēs izzināt caur dokumentālo kino, papīra griezumu
darbu izstādi un etnogrāfisko rituālu «Kāzas». Pilnmetrāžas
dokumentālā filma «Tuvāk zemei viņpus upes» atklāj stāstu par
diviem draugiem un radošām personībām – lietuvieti Vladu Brazūnu un
latvieti Knutu Skujenieku. Šie abi dzejnieki ir Lietuvas–Latvijas
pierobežas un upmalu bērni, kuri auguši netālos kaimiņos un kļuvuši
par baltiskas brālības lieciniekiem, teikts filmas aprakstā. Kino
darba režisors – E.Samsons.

Bet vizuālās mākslas cienītāji aicināti apmeklēt lietuviešu
daiļamatnieces papīra griezumu meistares Julijas Daniļauskienes
izstādi «Simboli un zīmes Julijas Daniļauskienes papīra griezumos»,
kurā varēs apskatīt papīra griezumos izstrādātus vitālus augu
motīvus un abstraktas ģeometriskas kompozīcijas, kurām raksturīgas
baltu zīmju un simbolu iezīmes.

Savukārt etnogrāfiskā rituāla «Kāzas», kas notiks torņa pagalmā,
gaitā lietuviešu folkloras kopa «Reda» un pašmāju folkloras kopa
«Dimzēns» atspoguļos abu baltu tautu kāzu norisi. Rituāla režisore
Dace Vilne stāsta, ka folkloras kopa «Reda» atspoguļos līgavas
atvadu vakaru, līgavaiņa sagaidīšanu un laulību rituālu, kas
raksturīgs 13. gadsimtam. Savukārt «Dimzēns» – mičošanu, kāda tā
bija 19. gadsimtā. Būs arī latviešu un lietuviešu raksturīgie kāzu
ēdieni. Jāpiebilst, ka rituālu pavadīs paskaidrojošais teksts
latviešu un lietuviešu valodā.

Pasta salā top koka un šamota
skulptūras

«Svētkos esam iesaistījuši arī latviešu un lietuviešu
māksliniekus, kuri piedalās mākslas festivālā «Balti». Tā laikā
Pasta salā top koka skulptūru grupa «Baltu tautu pasakas», kā
arī četras jaunas šamota jeb lielformāta keramikas skulptūras, kas
papildinās šamota skulptūru parku,» stāsta M.Buškevics. Koka
skulptūru grupa, ko rada mākslinieki Māris Gailis, Gundars
Kozlovskis, Tautvils Poviļonis un Donats Mockus, kalpos gan kā
vides objekts, gan arī funkcionāls papildinājums Pasta salas bērnu
laukumam, kas atrodas salas tālākajā galā. Savukārt keramiķi Sanita
Ābelīte, Aleksandrs Djačenko, Irēna Šļuželiene un Viļus Šļuželis
savos lielformāta keramikas darbos atspoguļo latviešu un
lietuviešu tautu kopīgo un atšķirīgo. Mākslas festivāla noslēgumā,
22. septembrī, Pasta salā varēs vērot šamota skulptūru spīdēšanu.
Vēl dienas gaitā Pasta salā notiks Jelgavas un Šauļu Mākslas skolu
audzēkņu darbu izstāde – Šauļu Mākslas skola piedāvās apskatīt
keramikas darbus, bet Jelgavas – cita veida tēlniecības darbus.

Baltu tautas mūzikā

Svētki Jelgavā noslēgsies ar koncertu «No vienas jūras, no viena
koka…» Jelgavas kultūras namā. Koncertā skanēs Jēkaba Jančevska
oratorija «No letu zemes» Jelgavas kamerorķestra un jauktā kora
«Ventspils» izpildījumā, diriģēs Aigars Meri. Bet koncerta otrajā
daļā muzicēs Jelgavas bigbends Raita Ašmaņa vadībā kopā ar
solistiem Daumantu Kalniņu un Martīnu Kavaļausku. Bezmaksas biļetes
uz koncertu interesenti aicināti izņemt kultūras nama kasē.

Bet Svētās Annas baznīcā notiks koncerts, kurā latviešu un
lietuviešu komponistu darbus izpildīs trompetists Jānis Porietis un
ērģelniece Ilze Reine.

Ar detalizētu Baltu vienības dienas pasākumu programmu var
iepazīties
ŠEIT.

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Administrācija