Jelgavas Bāriņtiesā pēdējā laikā būtiski audzis klientu skaits. Iestādes vadītāja Irisa Guntra Turčinska atzīst, ka lielā mērā tas saistīts ar vecāku izbraukšanu no Latvijas uz ilgāku laiku par trim mēnešiem un dokumentu kārtošanu, lai viņu bērnus varētu pieskatīt kāds cits. Turklāt grūtās ekonomiskās situācijas dēļ vecāki arī spiesti ķerties pie noguldījumiem, kas paredzēti bērniem, lai nomaksātu rēķinus.
Ritma Gaidamoviča
Bāriņtiesas vadītāja I.G.Turčinska atklāj, ka klientu skaits audzis tieši pēdējā laikā. «Tam ir vairāki izskaidrojumi, viens no tiem – izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz plašāku jautājumu loku, kas nu ir bāriņtiesas kompetencē. Taču galvenokārt pie mums arvien biežāk vēršas vecāki, kuri peļņas nolūkā vēlas doties uz ārzemēm, bet mājās atstāj nepilngadīgus bērnus. Ja viņi izbrauc ilgāk par trim mēnešiem, pie mums jākārto dokumentācija, lai bērnu atstātu uzraudzīt kādam citam un būtu droši, ka šī persona tiešām būs spējīga to izdarīt. Tāpat līdz ar grūto ekonomisko situāciju vairākas ģimenes mums lūgušas atļauju piekļūt bērnu noguldījumiem, kurus izveidojuši vecāki vai vecvecāki, lai varētu nomaksāt visus rēķinus. Rūpīgi izvērtējot katru gadījumu, mēs sniedzam atzinumu, ka ģimenei tiešām šī nauda ir nepieciešama,» stāsta vadītāja.
«Līdz ar sarežģīto ekonomisko situāciju nereti pēc palīdzības pie mums vēršas vecvecāki, kuri aprūpē mazbērnus. Līdz 1. jūlijam, kad daudzi pensionāri vēl strādāja, viņi ne vienmēr atklāja, ka audzina un uztur savus mazbērnus, taču līdz ar darba zaudējumu un pensijas samazināšanos vecvecāki vēlas to pierādīt, lai saņemtu aizbildniecību,» stāsta I.G.Turčinska.
Bāriņtiesas vadītāja nenoliedz, ka pēdējā laikā ģimenēs audzis arī konfliktu skaits, kuros cieš bērni, tādējādi Bāriņtiesai biežāk jāskata arī šīs situācijas.
Vadītāja gan norāda, ka kopš pagājušā gada audzis viesģimeņu statusu saņēmušo ģimeņu skaits. «Viesģimene nozīmē, ka ģimene brīvdienās un svētku dienās var doties uz kādu no Latvijas bērnunamiem, lai kādam bērnam sarūpētu ģimenisku atmosfēru un radītu prieku, kopā pavadot laiku. Šobrīd Jelgavā jau ir 12 tādas ģimenes. Ir prieks, ka, neskatoties uz ekonomisko situāciju, tomēr ir ģimenes, kuras var sniegt atbalstu un palīdzēt šiem bērniem,» skaidro I.G.Turčinska.
Tāpat uzteicams ir fakts, ka šogad palielinājies vietējās adopcijas skaits – pašlaik jau sešas Jelgavas ģimenes ir adoptējušas bērnus līdz trīs gadu vecumam. Savukārt vēl divas ģimenes kārto adopcijas dokumentāciju. «Tas norāda, ka ir ģimenes, kuras var uzņemties rūpes un labi ar to tiek galā,» piebilst vadītāja.