-7.5 °C, 1.3 m/s, 90 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāBēgļu ģimene jau trešo reizi aizbēg no Latvijas
Bēgļu ģimene jau trešo reizi aizbēg no Latvijas
09/11/2015

Kā tiek kontrolēts, vai persona nav ekonomiskais bēglis; vai tiek pārbaudīts viņu veselības stāvoklis; vai pašvaldībām būs jāmaksā viņiem pabalsti; kā notiks patvēruma meklētāju integrācija un latviešu valodas mācīšana – šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem šodien semināra dalībnieki Jelgavā gaidīja atbildes no biedrības «Patvērums «Droša māja»».

Ritma Gaidamoviča

Kā tiek kontrolēts, vai persona nav
ekonomiskais bēglis; vai tiek pārbaudīts viņu veselības stāvoklis;
vai pašvaldībām būs jāmaksā viņiem pabalsti; kā notiks patvēruma
meklētāju integrācija un latviešu valodas mācīšana – šie ir daži no
jautājumiem, uz kuriem šodien semināra dalībnieki Jelgavā gaidīja
atbildes no biedrības «Patvērums «Droša māja»».

«Šobrīd Latvijā bēgļa vai alternatīvo statusu
saņēmuši vairāk nekā 200 patvēruma meklētāju. No tiem 80 vērsušies
pēc palīdzības mūsu biedrībā. Viņi visi ir atraduši dzīvesvietu –
vai nu īrē dzīvokli, vai jaunie puiši iekārtojušies pie latviešu
meitenēm, bet ar to strādāšanu ir tā, kā ir. Pārējiem palīdzība nav
nepieciešama – paši spēj sevi nodrošināt, daļa izbraukuši no
valsts, meklējot labākus dzīves apstākļus,» par šā brīža situāciju
attiecībā uz bēgļiem un alternatīvā statusa saņēmējiem Latvijā saka
biedrības «Patvēruma «Droša māja»» vadītāja Sandra Zalcmane, kura
šodien jelgavniekus iepazīstināja ar šā brīža situāciju mūsu valstī
bēgļu jautājumā.

Par šodien tik aktuālo tēmu – bēgļiem – tika
runāts Sabiedrības integrācijas pārvaldē. Biedrības «Patvērums
«Droša māja»» pārstāvji sniedza šā brīža situācijas skaidrojumu,
dalījās pieredzē un ar klātesošiem pārrunāja, ko paredz jaunais
rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanā Latvijā. Plānots, ka
pirmā grupa patvēruma meklētāju Latvijā ieradīsies jau janvārī vai
februārī.

Kopš 1997. gada līdz šī gada 13. augustam
bēgļa statusu Latvijā pieprasījusi 1621 persona. No tiem bēgļa
statusu (uzturēšanās atļauju saņem uz mūžu un to vairs nepārskata)
saņēmuši – 65, bet alternatīvo statusu (statuss katru gadu tiek
pārskatīts, un, ja valstī, no kuras cilvēks nācis, situācija
kļuvusi mierīga, viņš tiek sūtīts atpakaļ) saņēmuši 197 cilvēki.
Šogad bēgļa statuss piešķirts 12 personām. «Kamēr norit statusa
izskatīšana, persona uzturas vai nu izmitināšanas centrā
Daugavpilī, vai «Muceniekos». Vispirms Robežsardze uzklausa katra
patvēruma meklētāja stāstu, kāpēc patvērums nepieciešams.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar aģentiem
ārvalstīs veic ļoti rūpīgu izpēti par šo cilvēku un pārbauda, vai
viņš teicis taisnību. Pārbaudi veic ļoti skrupulozi, piemēram,
konkrēti aprakstot vietu, vai tas notika tur, kur aiz stūra ir
tirgus laukums, tur atrodas tas un tas, un tad vēro viņa reakciju,
ķerot uz izbrīnu,» stāsta biedrības pārstāvis Alvis Šķenders, kurš
vairākus gadus vadījis patvēruma meklētāju uzturēšanās centru
«Mucenieki», piebilstot, ka patvēruma meklētāji mēģina visādi
krāpties. «Piemēram, saka, ka ir politiskais bēglis, iesniedz foto,
kur redzams kādā piketā ar asiņainu seju, cīnoties par mieru, bet
patiesībā izrādās, ka oriģinālā tajā vietā ir stāvējusi cita
persona – bilde safabricēta,» tā A.Šķenders.

Lai gan valdības vadītāja Laimdota Straujuma
šobrīd runā par to, ka patvēruma meklētāji jau no pirmās dienas ir
jāliek pie darba, diemžēl pašreizējie noteikumi to neatļauj. Kamēr
nav piešķirts statuss, nevar nodarbināt, un «Mucenieku»
iedzīvotājus pat ir grūti pierunāt sniegu šķūrēt vai lapas grābt
centra teritorijā. «Turpretim ir «Muceniekos» ģimenes ar sešiem
bērniem, vīrs ir IT speciālists, kurš zina sešas valodas – nāk un
prasa: «Sandra, lūdzu, dod man algotu darbu!». Bet, kamēr dokumenti
nav kārtībā, tādas iespējas nav,» tā S.Zalcmane.

Attiecībā uz integrāciju Latvijā jāuzsver, ka
līdz šim ne bēgļiem, ne alternatīvā statusa saņēmējiem nav mācīta
latviešu valoda. «Pagājušajā gadā saņemti 364 patvēruma meklētāju
iesniegumi, tikai trīs cilvēki ieguva bēgļa statusu, 31 –
alternatīvo statusu. Viņi ir tik mazā skaitā, taču mācīt latviešu
valodu – tie ir lieli izdevumi. Arī citās valstīs līdz šim, kur
bēgļu skaita ziņā ir krietni vairāk, valsts nenodrošināja valsts
valodas apguvi. Bet jaunais rīcības plāns paredz, ka šajā gadījumā
jau otrajā nedēļā pēc patvērumu meklētāju ierašanās viņiem mācīs
latviešu valodu, kuras pamati jāapgūst trīs mēnešu laikā, kamēr
tiek izskatīts viņa statuss. Jau saņemot statusu, viņam ir jāprot
kaut nedaudz, bet runāt latviski,» skaidro biedrības pārstāve Gunta
Vīksne.

Šobrīd bēgļi saņem 256,12 eiro pabalstu 12
mēnešus, bet alternatīvā statusa saņēmēji – tādu pašu pabalstu
deviņus mēnešus. Bēgļiem ir iespēja saņemt tādu pašu palīdzības
grozu kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, bet alternatīvā statusa
saņēmējiem nodrošina tikai GMI. Jaunais rīcības plāns gan paredz,
ka pabalsts tiks samazināts līdz 139 eiro.

«Katram patvēruma meklētājam, ierodoties
Latvijā, tiek noņemti pirkstu nospiedumi. Ir tādi patvēruma
meklētāji, kuri, nesagaidot statusa piešķiršanu, no «Muceniekiem»
aizlaižas, meklējot labākas sociālās garantijas citur Eiropā. Taču
pēc kāda laika viņus atsūtīs atpakaļ, jo Latvija bija pirmā, kur
patvērums lūgts. Mūsu redzeslokā ir ģimene ar astoņiem bērniem,
kura jau trīs gadus aizlaižas. Pirmajā gadā uz Franciju, tad
Vāciju, tagad atkal viņi ir Francijā, bet zinām, ka drīz būs
atpakaļ Latvijā,» tā biedrības vadītāja.

Vadītāja norāda, ka ir patvēruma meklētāji,
kuri, izgājuši no «Muceniekiem», atraduši labu darbu, strādā, pelna
un tagad labi dzīvo, tostarp tādi, kuri pirms tam bijuši
analfabēti. «Piemēru ir daudz un dažādi. Jaunajā rīcības plānā, kad
Latvijā tiek gaidīti vairāk nekā 500 patvēruma meklētāju, tiek
domāts par to, kā viņiem piesaistīt sociālos mentorus, kas
palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Tā ir pilnīgi jauna profesija,
tāpat darba meklēšanā būs jāiesaistās Nodarbinātības valsts
aģentūrai, būs vajadzīgi tulki,» stāsta vadītāja, neslēpjot, ka
savs pārbaudījums tas būs arī pašvaldībām.

«Viens no lielākajiem izaicinājumiem – neļaut
patvēruma meklētājiem koncentrēties tikai Rīgā. Bēgļi ir jāizdala
pa visu Latviju. Arī Vācija atskārtusi, ka veidot bēgļu centrus
pilsētu pievārtē nebija prātīgs lēmums, tas tikai rada nekārtības.
Tāpat jārēķinās ar būtiskām kultūras atšķirībām, ar ko esam
saskārušies savā darbā ne reizi vien,» tā S.Zalcmane.

Foto: Raitis Supe