Kā tiek kontrolēts, vai persona nav ekonomiskais bēglis; vai tiek pārbaudīts viņu veselības stāvoklis; vai pašvaldībām būs jāmaksā viņiem pabalsti; kā notiks patvēruma meklētāju integrācija un latviešu valodas mācīšana – šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem šodien semināra dalībnieki Jelgavā gaidīja atbildes no biedrības «Patvērums «Droša māja»».
Ritma Gaidamoviča
«Šobrīd Latvijā bēgļa vai alternatīvo statusu saņēmuši vairāk nekā 200 patvēruma meklētāju. No tiem 80 vērsušies pēc palīdzības mūsu biedrībā. Viņi visi ir atraduši dzīvesvietu – vai nu īrē dzīvokli, vai jaunie puiši iekārtojušies pie latviešu meitenēm, bet ar to strādāšanu ir tā, kā ir. Pārējiem palīdzība nav nepieciešama – paši spēj sevi nodrošināt, daļa izbraukuši no valsts, meklējot labākus dzīves apstākļus,» par šā brīža situāciju attiecībā uz bēgļiem un alternatīvā statusa saņēmējiem Latvijā saka biedrības «Patvēruma «Droša māja»» vadītāja Sandra Zalcmane, kura šodien jelgavniekus iepazīstināja ar šā brīža situāciju mūsu valstī bēgļu jautājumā.
Par šodien tik aktuālo tēmu – bēgļiem – tika runāts Sabiedrības integrācijas pārvaldē. Biedrības «Patvērums «Droša māja»» pārstāvji sniedza šā brīža situācijas skaidrojumu, dalījās pieredzē un ar klātesošiem pārrunāja, ko paredz jaunais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanā Latvijā. Plānots, ka pirmā grupa patvēruma meklētāju Latvijā ieradīsies jau janvārī vai februārī.
Kopš 1997. gada līdz šī gada 13. augustam bēgļa statusu Latvijā pieprasījusi 1621 persona. No tiem bēgļa statusu (uzturēšanās atļauju saņem uz mūžu un to vairs nepārskata) saņēmuši – 65, bet alternatīvo statusu (statuss katru gadu tiek pārskatīts, un, ja valstī, no kuras cilvēks nācis, situācija kļuvusi mierīga, viņš tiek sūtīts atpakaļ) saņēmuši 197 cilvēki. Šogad bēgļa statuss piešķirts 12 personām. «Kamēr norit statusa izskatīšana, persona uzturas vai nu izmitināšanas centrā Daugavpilī, vai «Muceniekos». Vispirms Robežsardze uzklausa katra patvēruma meklētāja stāstu, kāpēc patvērums nepieciešams. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar aģentiem ārvalstīs veic ļoti rūpīgu izpēti par šo cilvēku un pārbauda, vai viņš teicis taisnību. Pārbaudi veic ļoti skrupulozi, piemēram, konkrēti aprakstot vietu, vai tas notika tur, kur aiz stūra ir tirgus laukums, tur atrodas tas un tas, un tad vēro viņa reakciju, ķerot uz izbrīnu,» stāsta biedrības pārstāvis Alvis Šķenders, kurš vairākus gadus vadījis patvēruma meklētāju uzturēšanās centru «Mucenieki», piebilstot, ka patvēruma meklētāji mēģina visādi krāpties. «Piemēram, saka, ka ir politiskais bēglis, iesniedz foto, kur redzams kādā piketā ar asiņainu seju, cīnoties par mieru, bet patiesībā izrādās, ka oriģinālā tajā vietā ir stāvējusi cita persona – bilde safabricēta,» tā A.Šķenders.
Lai gan valdības vadītāja Laimdota Straujuma šobrīd runā par to, ka patvēruma meklētāji jau no pirmās dienas ir jāliek pie darba, diemžēl pašreizējie noteikumi to neatļauj. Kamēr nav piešķirts statuss, nevar nodarbināt, un «Mucenieku» iedzīvotājus pat ir grūti pierunāt sniegu šķūrēt vai lapas grābt centra teritorijā. «Turpretim ir «Muceniekos» ģimenes ar sešiem bērniem, vīrs ir IT speciālists, kurš zina sešas valodas – nāk un prasa: «Sandra, lūdzu, dod man algotu darbu!». Bet, kamēr dokumenti nav kārtībā, tādas iespējas nav,» tā S.Zalcmane.
Attiecībā uz integrāciju Latvijā jāuzsver, ka līdz šim ne bēgļiem, ne alternatīvā statusa saņēmējiem nav mācīta latviešu valoda. «Pagājušajā gadā saņemti 364 patvēruma meklētāju iesniegumi, tikai trīs cilvēki ieguva bēgļa statusu, 31 – alternatīvo statusu. Viņi ir tik mazā skaitā, taču mācīt latviešu valodu – tie ir lieli izdevumi. Arī citās valstīs līdz šim, kur bēgļu skaita ziņā ir krietni vairāk, valsts nenodrošināja valsts valodas apguvi. Bet jaunais rīcības plāns paredz, ka šajā gadījumā jau otrajā nedēļā pēc patvērumu meklētāju ierašanās viņiem mācīs latviešu valodu, kuras pamati jāapgūst trīs mēnešu laikā, kamēr tiek izskatīts viņa statuss. Jau saņemot statusu, viņam ir jāprot kaut nedaudz, bet runāt latviski,» skaidro biedrības pārstāve Gunta Vīksne.
Šobrīd bēgļi saņem 256,12 eiro pabalstu 12 mēnešus, bet alternatīvā statusa saņēmēji – tādu pašu pabalstu deviņus mēnešus. Bēgļiem ir iespēja saņemt tādu pašu palīdzības grozu kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, bet alternatīvā statusa saņēmējiem nodrošina tikai GMI. Jaunais rīcības plāns gan paredz, ka pabalsts tiks samazināts līdz 139 eiro.
«Katram patvēruma meklētājam, ierodoties Latvijā, tiek noņemti pirkstu nospiedumi. Ir tādi patvēruma meklētāji, kuri, nesagaidot statusa piešķiršanu, no «Muceniekiem» aizlaižas, meklējot labākas sociālās garantijas citur Eiropā. Taču pēc kāda laika viņus atsūtīs atpakaļ, jo Latvija bija pirmā, kur patvērums lūgts. Mūsu redzeslokā ir ģimene ar astoņiem bērniem, kura jau trīs gadus aizlaižas. Pirmajā gadā uz Franciju, tad Vāciju, tagad atkal viņi ir Francijā, bet zinām, ka drīz būs atpakaļ Latvijā,» tā biedrības vadītāja.
Vadītāja norāda, ka ir patvēruma meklētāji, kuri, izgājuši no «Muceniekiem», atraduši labu darbu, strādā, pelna un tagad labi dzīvo, tostarp tādi, kuri pirms tam bijuši analfabēti. «Piemēru ir daudz un dažādi. Jaunajā rīcības plānā, kad Latvijā tiek gaidīti vairāk nekā 500 patvēruma meklētāju, tiek domāts par to, kā viņiem piesaistīt sociālos mentorus, kas palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Tā ir pilnīgi jauna profesija, tāpat darba meklēšanā būs jāiesaistās Nodarbinātības valsts aģentūrai, būs vajadzīgi tulki,» stāsta vadītāja, neslēpjot, ka savs pārbaudījums tas būs arī pašvaldībām.
«Viens no lielākajiem izaicinājumiem – neļaut patvēruma meklētājiem koncentrēties tikai Rīgā. Bēgļi ir jāizdala pa visu Latviju. Arī Vācija atskārtusi, ka veidot bēgļu centrus pilsētu pievārtē nebija prātīgs lēmums, tas tikai rada nekārtības. Tāpat jārēķinās ar būtiskām kultūras atšķirībām, ar ko esam saskārušies savā darbā ne reizi vien,» tā S.Zalcmane.
Foto: Raitis Supe