Nu arī 67 gadus vecais jelgavnieks Petrs Stefans varēs deklarēt dzīvesvietu, piereģistrēties pie ģimenes ārsta, stāties oficiālās daba attiecībās vai vērsties sociālajā dienestā un citās pašvaldības un valsts iestādēs pēc palīdzības, jo beidzot pēc 25 gadiem ir ticis pie personu apliecinošā dokumenta – pases.
Ilze Knusle-Jankevica
Lai to panāktu, P.Stefanam nācās saskarties ar neskaitāmiem atteikumiem un likumdošanas nepilnībām, jo izveidojās gluži vai apburtais loks – Petrs vēlējās saņemt dokumentus, lai varētu būt pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, bet teju katrā iestādē saņēma atteikumu, jo palīdzība tiek sniegta, uzrakstot iesniegumu un uzrādot dokumentus. Lasīt un rakstīt Petrs neprot, dokumentu viņam nebija. Tikai pateicoties līdzcilvēkiem Kristīnei Veisai un Anatolijam Smoļakam, šī situācija ir nonākusi pie atrisinājuma – cilvēks ir saņēmis personu apliecinošu dokumentu un beidzot viņam ir tiesības pretendēt uz valsts un pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem. «Es jūtos ļoti laimīgs. Tagad viss ir kārtībā – man ir pase,» saņemot dokumentu, teica P.Stefans. tagad viņš ir apņēmības pilns sakārtot savu dzīvi – atrast piemērotu dzīvesvietu, atrast darbu, pastāvīgu vai uz laiku. «No darba es nebaidos – jau mazotnē ganīju govis,» saka P.Stefans. Tiesa, viņš jau bijis VSAA un pieteicies pensijas saņemšanai, bet oficiālā atbilde jāgaida apmēram mēnesi. Kā ziņo A.Smoļaks, Petram aprēķinātais ikmēneša pabalsts izdzīvošanai būs 64 eiro mēnesī.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka ceļš līdz pases saņemšanai P.Stefanam bija garš – pēc četrus gadus ilgas tiesvedības Jelgavas tiesa beidzot nolēma atzīt viņa dzimšanas faktu. Tas bija nepieciešams, lai būtu juridisks pamats pases izsniegšanai. P.Stefans ir dzimis Lietuvā, bet apmēram 50 gadus dzīvo Latvijā, bijis arī precējies, viņam ir četras meitas. Tolaik viņam bija dokumenti, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pasu nomaiņas procesā notikusi kļūme – PSRS pasi viņam paņēma, bet jaunu neizsniedza. Savukārt dzimšanas apliecība viņam pirms daudziem gadiem sadega, kad toreizējā dzīvesvietā Sabilē izcēlās ugunsgrēks.
Petra palīdze šajā lietā K.Veisa norāda – prieks, ka beidzot šis cilvēks ir saņēmis dokumentu un tagad ir tikpat pilntiesīgs sabiedrības loceklis kā ikviens no mums. Tomēr viņa uzskata, ka būtu jānovērš robs likumdošanā, lai tomēr cilvēkam, kuram nav dokumentu, tos atgūt un saņemt jel kādu palīdzību no iestādēm būtu vienkāršāk. «Ierēdņi tomēr vairāk skatās pēc likuma, nevis reālās situācijas, un tas ir sāpīgi,» secina K.Veisa, piebilstot, ka tamlīdzīga situācija var rasties ikvienam.
Foto: Raitis Supe
Saistītās ziņas
«Manis nav» – cilvēks 25 gadus dzīvo bez dokumentiem