Pilsētā

Mārtiņš Martinsons, SIA «Ecotank» īpašnieks:
«Manis veidotais ir ļoti tipisks inkubatora uzņēmums – man bija
tikai ideja un vīzija, kā to attīstīt, tas arī viss. Sapratu, ka
pat kredīts uzņēmējdarbības sākšanai nav iespējams, jo vienkārši
nav, ko bankai likt pretī. Ideja ir inovatīva, un pieļauju, ka ne
tikai Latvijā, bet daudz plašākā mērogā, jo neesmu dzirdējis, ka
kaut kur pasaulē kāds ko līdzīgu būtu īstenojis. Proti – ražot
autologu mazgāšanas šķidrumu stacijas. Vienkāršoti sakot – izveidot
iekārtu, ko varētu uzstādīt degvielas uzpildes stacijās, kur
ikvienam autovadītājam ir iespējams piebraukt un tāpat kā degvielu
uzpildīt autologu mazgāšanas šķidrumu. Patiesībā tā ideja dzima
ļoti vienkārši – apmēram pirms gada braucu no laukiem un man bija
beidzies logu mazgāšanas šķidrums, tad arī ienāca prātā doma, ka
nebūtu slikti, ja tā vienkārši varētu iebraukt benzīntankā un to
uzpildīt.
Ar tām idejām ir tā – tās prātā iešaujas ik pa brīdim, tāpēc visu
pierakstu, bet šo uzreiz apņēmos arī realizēt. Vārds pa vārdam ar
vienu, otru, un sapratu – jātaisa augšā. Atzīšos – līdz tam pat
vispār neko nebiju dzirdējis par tādiem biznesa inkubatoriem.
Toreiz man par to kāds ieminējās, un es sāku apzināties, kas tas ir
un ka tieši tas man nepieciešams. Apskatījos, kāda informācija
pieejama, – bija inkubators Tukumā, Ogrē un arī Jelgavā. Atbraucu
uz Jelgavu un sapratu – mani te viss apmierina. Jā, it kā jau pats
rīdzinieks, bet inkubatorus skatījos ārpus Rīgas. Lai gan patiesībā
es galvaspilsētā pat nemeklēju. Vienkārši skatījos, kāda
informācija ir pieejama, un jelgavnieki tiešām bija padomājuši, lai
interesentam par inkubatoru viss būtu skaidrs jau pirms ierašanās
Jelgavā.
Līdz šim biju darba ņēmējs. Strādāju ventilācijas sistēmu un
kondicionēšanas iekārtu firmā, taču man tas tā bija apnicis, ka
sapratu – jāsāk kaut kas savs. Un te arī pavērās iespēja.
Tagad jau varu prognozēt, ka divu trīs mēnešu laikā taps mūsu
ražotās iekārtas prototips. Makets jau gatavs, tehniskais
risinājums skaidrs. Pieļauju, ka rudenī reāli sāksim uzstādīt savas
iekārtas degvielas uzpildes stacijās, ja tā ļoti optimistiski, tad
varbūt jau vasarā. Plānoju arī piesaistīt investorus, atsevišķi jau
ir izrādījuši interesi. Nevaru sūdzēties arī par degvielas uzpildes
staciju ieinteresētības trūkumu. Jā, protams, sākumā mana vīzija
bija vienkārša – piemēram, katrā «Statoil» ir mana autologu
mazgāšanas šķidruma stacija. Taču šobrīd jau uz to skatos mazliet
citādi – zinu, ka lielajiem koncerniem bieži vien tā aritmētika ir
vienkārša: viņi pieņem piedāvājumu, bet, tiklīdz saprot, ka tas
aizgājis, vēlas to pārņemt paši. Tāpēc tagad uz šādām lielām
kompānijām vairs tā neskatos. Ir daudz citu, kas šķiet krietni
pievilcīgākas. Protams, neplānoju aprobežoties tikai ar Latvijas
tirgu, interesi jau izrādījuši arī Baltijas un pat Krievijas
degvielas uzpildes staciju uzņēmēji.
Mani neuztrauc arī šā brīža ekonomiskā lejupslīde – tāda situācija
bija arī pirms gada, kad sāku attīstīt savu ideju. Manuprāt, tās ir
atsevišķas sfēras, kas tagad bremzē, bet patiesībā arī
uzņēmējdarbībā kustība šobrīd notiek. Jā, es varu piekrist, ka
Latvijā trūkst uzņēmēju ar svaigām idejām – lielai daļai vienīgais
mērķis ir ātra peļņa. Bija mums te vesels lērums celtniecības firmu
un nekustamā īpašuma tirgotāju. Tā ir tāda plūšana pa straumi – kur
peļņa nāk, tur metos iekšā, bet kaut ko ražot, radīt pievienoto
vērtību daudziem šķiet par grūtu.
Vai arī sava uzņēmuma nākotni saistu ar Jelgavu? Domāju, ka jā –
Rīga kā vieta, kur strādāt, man nekad nav šķitusi saistoša.»