19.7 °C, 2.2 m/s, 96.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāBērnus un jauniešus, kas lieto atkarības vielas, varēs ārstēt piespiedu kārtā
Bērnus un jauniešus, kas lieto atkarības vielas, varēs ārstēt piespiedu kārtā
17/03/2010

Jaunie grozījumi Bērnu tiesību un aizsardzības likumā paredz, ka turpmāk, ja nepilngadīgie atkarības vielu lietotāji un viņu vecāki nepiekritīs labprātīgai ārstēšanai, Bāriņtiesa varēs nozīmēt obligātu ārstēšanu. Vakar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē tikās Pašvaldības policijas, Atkarību profilakses centra, Bāriņtiesas un citu atbildīgo dienestu speciālisti, lai pārrunātu kā Jelgavā īstenot šos grozījumus, pārrunātu kā dienesti sadarbosies un kāda būs tālākā kārtība.  

Ritma Gaidamoviča

Jaunie grozījumi Bērnu tiesību un
aizsardzības likumā paredz, ka turpmāk, ja nepilngadīgie atkarības
vielu lietotāji un viņu vecāki nepiekritīs labprātīgai ārstēšanai,
Bāriņtiesa varēs nozīmēt obligātu ārstēšanu. Vakar Jelgavas Sociālo
lietu pārvaldē tikās Pašvaldības policijas, Atkarību profilakses
centra, Bāriņtiesas un citu atbildīgo dienestu speciālisti, lai
pārrunātu kā Jelgavā īstenot šos grozījumus, pārrunātu kā dienesti
sadarbosies un kāda būs tālākā kārtība.  

Psihoneiroloģiskās slimnīcas
«Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune stāsta,
ka jaunās izmaiņas likumā ir apsveicamas. «Visu laiku dzirdam
sabiedrību runājam, kā gan tie skolēni dzer, pīpē, lieto pat
narkotikas un citas apreibinošas vielas. Kas gan šeit notiek? Taču,
ja man pajautā statistikas datus, cik nepilngadīgie ir vērsušies
pēc palīdzības pie narkologa, tie ir smieklīgi. Tā ir ļoti niecīga
daļa, jo nereti ne paši bērni, ne viņu vecāki neapzinās lietas
nopietnību. Vienu reizi iedzēra, nokļuva likumsargu rokās, nu neko,
dzīvojam tālāk – netiek meklēts iemesls, kāpēc gan šis jaunietis
līdz tam nonācis. Ir vajadzīgs profilaktisks darbs,» uzsver
L.Caune. Jaunie noteikumi paredz, ja turpmāk speciālisti nevarēs
vienoties ar vecākiem par došanos pie speciālista uz konsultāciju,
lai uzzinātu, vai ir nepieciešama ārstēšana, viņi varēs piemērot
obligātu ārstēšanu un tai akceptu varēs dot Bāriņtiesa. «Tad viss
notiks ar Bāriņtiesas lēmumu,» piebilst L.Caune. Viņa uzsver, ka,
lai mainītu situāciju, kas šobrīd valda, šķiet citas iespējas pat
nav. «Vakar ar speciālistiem, kuru redzeslokā nonāk nepilngadīgie
alkohola lietotāji, smēķētāji un citu psihotropo vielu lietotāji,
pārrunājām, kā notiks sadarbība un informācijas apmaiņa mūsu
starpā. Nolēmām, ka visi dienesti, ja kādu no jauniešiem nosūtījuši
uz konsultāciju, ziņos man, es bērnu un vecākus gaidīšu 30 dienu
laikā, ja viņi neatnāks, vērsīšos pie Bāriņtiesas, lai saņemtu
lēmumu par obligāto ārstēšanu,» stāsta L.Caune. «Tas viss tiks
darīts nevis, lai sodītu, pārmācītu, bet gan, lai agrīnā stadijā
identificētu problēmu un sniegtu jauniešiem atbalstu,» piebilst
L.Caune.

Viņa gan aicina vecākus nesabīties no
piespiedu ārstēšanas. «Nereti vecāki šai ārstēšanai nepiekrīt, jo
bērns tad atrodas uzskaitē un viņiem šķiet, ka tas var sabojāt
bērna dzīvi. Tas ir mīts. Tā ir statistikas bāze, lai zinātu, cik
cilvēkiem Latvijā ir šādas problēmas un tas dzīvi nesabojā. Persona
šajos datos tiek iekļauta uz gadu un, ja problēma tiek atrisināta,
lietošanas gadījumi neatkārtojas, no datu bāzes pazūd un nekādi
ierobežojumi viņam netiek uzlikti,» teic L.Caune. Viņa arī min, ka
konsultācija pie narkologa uzreiz nenozīmē ārstēšanos. Tā ir tikai
vizīte, lai saprastu, kas vispār ir nepieciešams, vai attiecīgajā
gadījumā ir vajadzīgas psihologa konsultācijas, sociālā darbinieka
vai cita speciālista palīdzība.

Valsts šogad naudu piešķīrusi 20
obligātās ārstēšanas vietām slimnīcā «Ģintermuiža». Taču
jāpiebilst, ka gan speciālista konsultācija, gan ārstēšana, ja tā
ir nepieciešama nepilngadīgajam bērnam, ir bez maksas. Tiesa,
ārstēšana uzreiz nenozīmē ievietošana kādā ārstniecības stacionārā
– tā var būt arī ambulatorā, kad ģimene un jaunietis atgriežas tajā
pašā vidē, taču uztur kontaktu ar narkologu.

Jāpiebilst, ka mūsu pilsēta ir pirmā
valstī, kur speciālisti jau tikušies un izstrādājuši darbības plānu
jauno likuma grozījumu īstenošanai. Tas gan nenozīmējot, ka tikai
mūsu pilsētā ir problēmas ar nepilngadīgajiem lietotājiem.
«Problēma ir visā Latvijā. Vienkārši mēs redzam, cik vecāki ir
bezspēcīgi, kad viņu bērni nemācās, neiet uz skolu, dzer un lieto
citas neatļautas vielas. Mums ir jāizglīto sabiedrība un jālūdz tā
līdzdarboties. Jau tagad ir zināms jauniešu loks, kuriem palīdzība
nepieciešama, atbildīgie speciālisti jau ziņo un domāju, ka jau
drīzumā kāds arī vērsīsies pie manis pēc palīdzības,» spriež
L.Caune.