Jaunie grozījumi Bērnu tiesību un aizsardzības likumā paredz, ka turpmāk, ja nepilngadīgie atkarības vielu lietotāji un viņu vecāki nepiekritīs labprātīgai ārstēšanai, Bāriņtiesa varēs nozīmēt obligātu ārstēšanu. Vakar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē tikās Pašvaldības policijas, Atkarību profilakses centra, Bāriņtiesas un citu atbildīgo dienestu speciālisti, lai pārrunātu kā Jelgavā īstenot šos grozījumus, pārrunātu kā dienesti sadarbosies un kāda būs tālākā kārtība.
Ritma Gaidamoviča
Psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune stāsta, ka jaunās izmaiņas likumā ir apsveicamas. «Visu laiku dzirdam sabiedrību runājam, kā gan tie skolēni dzer, pīpē, lieto pat narkotikas un citas apreibinošas vielas. Kas gan šeit notiek? Taču, ja man pajautā statistikas datus, cik nepilngadīgie ir vērsušies pēc palīdzības pie narkologa, tie ir smieklīgi. Tā ir ļoti niecīga daļa, jo nereti ne paši bērni, ne viņu vecāki neapzinās lietas nopietnību. Vienu reizi iedzēra, nokļuva likumsargu rokās, nu neko, dzīvojam tālāk – netiek meklēts iemesls, kāpēc gan šis jaunietis līdz tam nonācis. Ir vajadzīgs profilaktisks darbs,» uzsver L.Caune. Jaunie noteikumi paredz, ja turpmāk speciālisti nevarēs vienoties ar vecākiem par došanos pie speciālista uz konsultāciju, lai uzzinātu, vai ir nepieciešama ārstēšana, viņi varēs piemērot obligātu ārstēšanu un tai akceptu varēs dot Bāriņtiesa. «Tad viss notiks ar Bāriņtiesas lēmumu,» piebilst L.Caune. Viņa uzsver, ka, lai mainītu situāciju, kas šobrīd valda, šķiet citas iespējas pat nav. «Vakar ar speciālistiem, kuru redzeslokā nonāk nepilngadīgie alkohola lietotāji, smēķētāji un citu psihotropo vielu lietotāji, pārrunājām, kā notiks sadarbība un informācijas apmaiņa mūsu starpā. Nolēmām, ka visi dienesti, ja kādu no jauniešiem nosūtījuši uz konsultāciju, ziņos man, es bērnu un vecākus gaidīšu 30 dienu laikā, ja viņi neatnāks, vērsīšos pie Bāriņtiesas, lai saņemtu lēmumu par obligāto ārstēšanu,» stāsta L.Caune. «Tas viss tiks darīts nevis, lai sodītu, pārmācītu, bet gan, lai agrīnā stadijā identificētu problēmu un sniegtu jauniešiem atbalstu,» piebilst L.Caune.
Viņa gan aicina vecākus nesabīties no piespiedu ārstēšanas. «Nereti vecāki šai ārstēšanai nepiekrīt, jo bērns tad atrodas uzskaitē un viņiem šķiet, ka tas var sabojāt bērna dzīvi. Tas ir mīts. Tā ir statistikas bāze, lai zinātu, cik cilvēkiem Latvijā ir šādas problēmas un tas dzīvi nesabojā. Persona šajos datos tiek iekļauta uz gadu un, ja problēma tiek atrisināta, lietošanas gadījumi neatkārtojas, no datu bāzes pazūd un nekādi ierobežojumi viņam netiek uzlikti,» teic L.Caune. Viņa arī min, ka konsultācija pie narkologa uzreiz nenozīmē ārstēšanos. Tā ir tikai vizīte, lai saprastu, kas vispār ir nepieciešams, vai attiecīgajā gadījumā ir vajadzīgas psihologa konsultācijas, sociālā darbinieka vai cita speciālista palīdzība.
Valsts šogad naudu piešķīrusi 20 obligātās ārstēšanas vietām slimnīcā «Ģintermuiža». Taču jāpiebilst, ka gan speciālista konsultācija, gan ārstēšana, ja tā ir nepieciešama nepilngadīgajam bērnam, ir bez maksas. Tiesa, ārstēšana uzreiz nenozīmē ievietošana kādā ārstniecības stacionārā – tā var būt arī ambulatorā, kad ģimene un jaunietis atgriežas tajā pašā vidē, taču uztur kontaktu ar narkologu.
Jāpiebilst, ka mūsu pilsēta ir pirmā valstī, kur speciālisti jau tikušies un izstrādājuši darbības plānu jauno likuma grozījumu īstenošanai. Tas gan nenozīmējot, ka tikai mūsu pilsētā ir problēmas ar nepilngadīgajiem lietotājiem. «Problēma ir visā Latvijā. Vienkārši mēs redzam, cik vecāki ir bezspēcīgi, kad viņu bērni nemācās, neiet uz skolu, dzer un lieto citas neatļautas vielas. Mums ir jāizglīto sabiedrība un jālūdz tā līdzdarboties. Jau tagad ir zināms jauniešu loks, kuriem palīdzība nepieciešama, atbildīgie speciālisti jau ziņo un domāju, ka jau drīzumā kāds arī vērsīsies pie manis pēc palīdzības,» spriež L.Caune.