15.2 °C, 2.9 m/s, 73.3 %

Jauniešiem

Bezdarbs nav bezdarbība
05/02/2009

Trīsdesmit piecu gadu vecumā Nikolaju Saliņu atlaida no darba valsts krīzes dēļ – vismaz tā to pamatoja darba devējs.

Olga Tiļecka

Trīsdesmit
piecu gadu vecumā Nikolaju Saliņu atlaida no darba valsts
krīzes
dēļ
– vismaz tā to pamatoja darba
devējs.

«Pēc Jelgavas 6. vidusskolas absolvēšanas
mācījos Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, kur ieguvu
tehniķa – tehnologa – ekologa amatu. Kādreiz šī profesija tika
uzskatīta par pieprasītu, bet pēc koledžas beigšanas gandrīz nemaz
šajā nozarē nestrādāju,» stāsta N.Saliņš. Taču viņš atklāj, ka jau
sen bijusi interese par dizainu un reklāmu, tāpēc nolēmis apmeklēt
kursus, kurus vadīja Igors Vikentjevs un Jūlijs Maraškovskis.
«Tieši tādēļ arī nākamās darba vietas bija saistītas ar
māksliniecisko projektēšanu, plakātu maketēšanu un reklāmu,» tā
Nikolajs, kuram ar laiku hobijs kļuva par pamatdarbu.

Viņa karjeras vēsturē ir tādas organizācijas
kā reklāmas avīze «Re!klāma», «ISECO Security Technologies»
apsardzes struktūra, žurnāls «Discountes.lv». Uz jautājumu, kāpēc
mainīja darba vietu, Nikolajs atbild: «Esmu radoša persona, tāpēc
bieži jūtu iedvesmas trūkumu, kas savukārt rosina mani pievērsties
cita darba meklēšanai. Esmu dzirdējis, ka pat psihologi iesaka
laiku pa laikam mainīt darba vietu. Dažreiz man patīk izmēģināt
savus spēkus jaunā jomā, tā notika arī pēdējo reizi, kad nolēmu
pamēģināt darboties sev pavisam svešā jomā – strādāju par pārdevēju
konsultantu veikalā «Super Action». Tiesa gan – man neizdevās tur
noturēties ilgu laiku, un, nostrādājot pusotru mēnesi, nācās
uzrakstīt atlūgumu, jo, pirmkārt, es pats nojautu, ka tā nebija man
īstā vieta, otrkārt, saimniekam bija neizdevīgi algot pārāk daudz
darbinieku. Es pat nebiju pārsteigts, kad mani izsauca uz pārrunām
un paziņoja par atlaišanu.»

Taču piedzīvotās neveiksmes un bezdarbnieka
statuss nebūt nav mazinājis Nikolaja vēlmi turpināt pilnveidoties,
un pašlaik viņš ir apņēmības pilns un apmeklē angļu valodas kursus
Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā. «Es uzskatu, ka
būt bezdarbniekam nenozīmē neko darīt. Man patīk pilnveidoties un
paplašināt savas zināšanas, tāpēc es labprāt lietderīgi izmantoju
brīvo laiku. Protams, finansiāli tas nav visai patīkami, bet man
palīdz tas, ka protu rīkoties ar datoru, un pat tagad nereti sanāk
nopelnīt, realizējot bijušo klientu pasūtījumus, – noformēju
reklāmas bukletus, organizēju izstādes. Par to gan saņemu nelielu
naudas summu, taču, manuprāt, galvenais ir nenolaist rokas un
turpināt meklēt iespējas,» optimistiski teic N.Saliņš, kurš pašlaik
aktīvi meklē darbu, jo «dzīvot nestrādājot ir ļoti grūti».
                           

N.Saliņš nenoliedz, ka pašreizējā ekonomiskā
situācija Latvijā ir ļoti saspringta, arī bezdarbnieku skaits
nemitīgi aug, bet, viņaprāt, cilvēki, kas pārvalda vairākas
valodas, tie, kuriem ir augstākā izglītība, nepazudīs. «Protams,
mēdz gadīties, ka izglītībai nav nozīmes, piemēram, ja cilvēks ir
ļoti talantīgs un apveltīts ar īpašām spējām, tomēr diplomam ir
jābūt,» pārliecināts Nikolajs, turpinot paplašināt savu
redzesloku.