19 °C, 3.5 m/s, 72.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāBezvīzu režīms – ne gluži bez režīma
Bezvīzu režīms – ne gluži bez režīma
22/05/2008

Pagājušajā nedēļā Jelgavā vizītē ieradās ASV vēstniecības Latvijā vēstnieka vietnieks Stjuarts Seldovics, kurš tikās gan ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadību, kā arī ar čigānu un ebreju kultūras biedrību pārstāvjiem. Pēc pavadītas dienas mūsu pilsētā S.Seldovicu uz sarunu aicināja «Jelgavas Vēstnesis».

Kristīne Langenfelde

Pagājušajā nedēļā Jelgavā vizītē ieradās ASV vēstniecības
Latvijā vēstnieka vietnieks Stjuarts Seldovics, kurš tikās gan ar
Jelgavas mēru Andri Rāviņu, gan Latvijas Lauksaimniecības
universitātes (LLU) vadību, kā arī ar čigānu un ebreju kultūras
biedrību pārstāvjiem. Pēc pavadītas dienas mūsu pilsētā S.Seldovicu
uz sarunu aicināja «Jelgavas Vēstnesis».

ASV vēstniecība ir uzsākusi tādu kā kampaņu, apmeklējot Latvijas
pilsētas, jo, kā saka pats vēstnieka vietnieks, lai arī Rīga ir
brīnišķīga pilsēta, tā vēl nav visa Latvija.

«Ja varēsim – palīdzēsim»

Pirmo reizi ierodoties Jelgavā, S.Seldovics atzīst, ka iespaidi ir
patīkami. «Es saprotu, ka pilsēta ir spēcīgi cietusi kara laikā,
taču tas, kas palicis, ir labi saglabāts. Var just, ka pilsētā ir
kārtīgi saimnieki,» spriež S.Seldovics, piebilstot, ka īpaši viņu
sajūsminot Jelgavas pils.
ASV vēstniecība LLU ir gatava piedāvāt sadarbību, jo izglītības
joma ir viena no primārajām, ko tā atbalsta. «Biju patīkami
pārsteigts, ka universitāte jau sadarbojas ar Ilinoisas
universitāti Amerikā, taču tas varētu būt tikai sākums, jo esam
gatavi piedāvāt arī citas sadarbības formas, ja vien universitātei
tas interesētu. Piemēram, varbūt ir kādas speciālas studiju
programmas, kurās LLU vēlētos sadarbības partnerus Amerikā,» saka
S.Seldovics, atzīstot, ka durvis turpmākām sarunām palikušas
atvērtas.
Tāpat arī sarunā ar Jelgavas mēru A.Rāviņu ne tikai izzināta
pilsētas vēsture, sociālās problēmas, bet pārrunāti arī ekonomikas
jautājumi. «Bija svarīgi saprast, kā pilsēta redz ekonomisko
attīstību nākotnē, jo, iespējams, tur varētu būt mūsu sadarbības
iespējas,» tā S.Seldovics.

Latvijas tirgu sadalīt grūti
Līdz šim ASV investors, šķiet, tikai reizi tā nopietni skatījies uz
mūsu pilsētas pusi – tā bija kāda Amerikas kompānija, kuru
interesēja iespēja izmantot mūsu lidlauka teritoriju sava uzņēmuma
attīstībai. Uz jautājumu, vai S.Seldovics var minēt arī citus
gadījumus, kad ASV investoriem Jelgava būtu šķitusi pievilcīga,
viņš atbild diplomātiski. «Godīgi sakot, ASV uz Latviju skatās kā
uz kopīgu tirgu, neizceļot vienu vai otru pilsētu. ASV Latvijā ir
septītais lielākais investors, mūsu uzņēmēji te ir investējuši 500
miljardus latu dažādās nozarēs – banku sektorā, hoteļos, jaunāko
tehnoloģiju nozarē,» uzsver S.Seldovics, piebilstot gan, ka šajā
ziņā Latvijai nopietni nākas konkurēt ar citām valstīm.
S.Seldovics arī gatavs dalīties savos spriedumos par to, kādi ir
Latvijas plusi un mīnusi, piesaistot investorus. «Investēšanu
sarežģītu dara tas, ka Latvijas tirgus ir visai mazs un šeit nav
dabas resursu, kas tādējādi zemāku izmaksu dēļ liktu investoriem
plūst uz šejieni,» spriež S.Seldovics.
Taujāts, kas tādā gadījumā mūsu valsti dara pievilcīgu investoru
acīs un ar ko tad vēl spējam konkurēt, S.Seldovics neslēpj, ka
viena no lietām, ko ārvalstu uzņēmēji šeit meklē, ir stabila
politiskā un ekonomiskā vide, likumu varas stiprums. «Šeit valda
demokrātija, un tas ir būtiski – Latvija ir zeme, kur ASV uzņēmējs
jūtas ērti,» saka S.Seldovics.
Viņš arī uzsver, ka pie pozitīvajiem aspektiem nevar neminēt labi
sagatavoto darbaspēku. Taču mēs paši nu jau zinām, ka daudzu valstu
investori, kas sākotnēji šeit ieradās lētā darbaspēka meklējumos,
nu mūsu valsti pamet, lai dotos tālāk uz austrumiem – Latvija vairs
nav lētā darbaspēka zeme. «Un tas ir labi – Latvijai arī nav jābūt
lētā darbaspēka zemei. Manuprāt, tagad būtu jāstrādā tieši pie tā,
lai pierādītu sevi kā valsti, kur var atrast tādus darbiniekus, kas
spēj radīt pievienoto vērtību. Investors to novērtēs, jo tas ir
lielāks ieguvums nekā lētais darbaspēks,» tā S.Seldovics.

Bez vīzām viegli ceļot tūristiem un uzņēmējiem
Tas, kas Amerikas kontekstā varētu interesēt lielāko daļu Latvijas
iedzīvotāju, neapšaubāmi ir joprojām ilgi gaidītais bezvīzu režīms
ar ASV. Pēdējās izskanējušās ziņas vēsta, ka optimistiskākās
prognozes to ieviešanas termiņā ir šā gada beigas. Arī sarunā ar
«Jelgavas Vēstnesi» S.Seldovics to apstiprina. «Mums katrā ziņā
šajā jomā ir panākts progress – ir parakstīts saprašanās memorands
par bezvīzu režīma ieviešanu, tagad turpinās darbs, lai to
realizētu dzīvē. Es gribētu teikt, ka tiešām optimistiskākās
prognozes joprojām ir un paliek šā gada beigas. Galvenokārt pašlaik
jāstrādā Amerikas pusei – tā ir virkne likumdošanas jautājumu, kas
jāatrisina ASV valdībai, jo Latvijai ar nosacījumu ievērošanu
šobrīd veicas ļoti labi,» uzsver S.Seldovics.
Taču tiem, kas bezvīzu režīmu ar ASV iedomājas identisku tam, kā to
mēs saprotam, piemēram, ar citām Eiropas valstīm, varbūt nāksies
nedaudz vilties, jo gluži tā – sēdies lidmašīnā un brauc – nebūs
arī pēc bezvīzu režīma ieviešanas. «Es varētu teikt tā, ka tad, kad
tiks ieviests bezvīzu režīms, brīvāk iebraukt ASV varēs tie
latvieši, kas turp dosies kā tūristi vai biznesa darījumos. Taču
arī tādā gadījumā viņiem būs jāsaņem ceļojuma atļauja – to varēs
aizpildīt un nosūtīt elektroniski no sava datora. Tas nozīmē, ka
cilvēkam nebūs jādodas uz vēstniecību, lai šo jautājumu atrisinātu
– to varēs izdarīt vienkāršoti,» skaidro S.Seldovics, piebilstot,
ka līdzīga kārtība ir tajās valstīs, kurās jau šobrīd ar ASV ir
bezvīzu režīms.
Tomēr tiem, kas neplānos uz ASV doties tūrisma vai biznesa
darīšanās, visticamāk, arī turpmāk būs jādodas uz ASV vēstniecību,
lai nokārtotu dokumentāciju iebraukšanai Amerikas Savienotajās
Valstīs. «Jā, cilvēkiem, kas pēc bezvīzu režīma ieviešanas vēlēsies
vai nu īslaicīgi strādāt Amerikā, vai studēt, vai, piemēram, rīkot
koncertus, arī turpmāk formalitātes vajadzēs kārtot vēstniecībā,»
piebilst S.Seldovics.

ASV – Latvija – Krievija
ASV prezidenti vairākkārt viesojušies mūsu valstī, tāpat Latvijas
prezidenti devušies uz ASV, Latvija atbalsta Amerikas centienus
miera uzturēšanā austrumos, un ne reizi vien šīs ciešās saites
izraisījušas diskusijas – vai tikai Amerikai nav pārāk liela
ietekme Latvijā. Taču pēdējā laikā mūsu valsts politiķiem tiek
pārmests pretējais – Latvija par daudz skatās Krievijas virzienā.
Vēstnieka vietnieks, komentējot to, gan uzsver, ka vienmēr atbalsta
tikai pēc iespējas labākas attiecības divu valstu starpā.
«Robežlīgums starp Latviju un Krieviju noteikti ir politisks
sasniegums. Tas, ka Latvijas un Krievijas attiecības stabilizējas,
ir tikai pozitīvi,» uzsver S.Seldovics, gan piebilstot, ka Latvijas
politiķiem būtu jādomā par kādu citu ne mazāk būtisku lietu.
«Latvija šobrīd ir tiešā mērā atkarīga no Krievijas dabas resursiem
– te gan es uzskatu, ka Latvijai būtu uzmanīgi jāskatās uz atkarību
no Krievijas energoresursiem. Protams, ASV šajā gadījumā var vērst
Latvijas politiķu uzmanību uz šo situāciju, dot padomus, ja
valdībai tie būtu nepieciešami, taču lēmumus tik un tā var pieņemt
tikai Latvijas politiķi,» uzsver S.Seldovics.
Jau iepriekš intervijās ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons
minējis: «Mēs esam nobažījušies, ka enerģētika var tikt izmantota
kā politisks ierocis. Tas, kā esam redzējuši, ir noticis citās
valstīs.»