4.7 °C, 3.4 m/s, 92.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāBibliotēkām atdotas teju 700 «aizķērušās» grāmatas
Bibliotēkām atdotas teju 700 «aizķērušās» grāmatas
11/01/2012

Vēl līdz 31. janvārim pilsētas bibliotēku lasītājiem ir iespēja bez soda naudas bibliotēkās nodot grāmatas, kas «aizķērušās» viņu grāmatu plauktos mazliet ilgāk nekā ļauts. Šobrīd Aizmāršīgo lasītāju dienās bibliotēkas kopumā jau atguvušas gandrīz 700 grāmatas – parādu nokārtojuši 307 lasītāji. Iemesli tam, kāpēc grāmatas netiek nodotas laikā, ir dažādi – kāds vienkārši aizmirsis, liela daļa «parādnieku» izbraukuši uz ārzemēm, grāmatas «aizkavējas», jo lasītājs padalījies ar kaimiņieni.

Ritma Gaidamoviča

Vēl līdz 31. janvārim pilsētas bibliotēku lasītājiem ir
iespēja bez soda naudas bibliotēkās nodot grāmatas, kas
«aizķērušās» viņu grāmatu plauktos mazliet ilgāk nekā ļauts. Šobrīd
Aizmāršīgo lasītāju dienās bibliotēkas kopumā jau atguvušas gandrīz
700 grāmatas – parādu nokārtojuši 307 lasītāji. Iemesli tam, kāpēc
grāmatas netiek nodotas laikā, ir dažādi – kāds vienkārši
aizmirsis, liela daļa «parādnieku» izbraukuši uz ārzemēm, grāmatas
«aizkavējas», jo lasītājs padalījies ar kaimiņieni.

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas
vadītāja Vivita Armanoviča atzīst, ka kavētāji ir sadzirdējuši
bibliotēkas saucienus, lai atdod tām piederošās grāmatas un tiešām
arī izmanto iespēju. «Akcija sākās 1. decembrī, un līdz šai dienai
kopā visās četrās pilsētas bibliotēkās ir atgūtas gandrīz 700
grāmatas. Tiesa, laikā nenodoto grāmatu skaits bibliotēkās ir
krietni lielāks – Zinātniskajā bibliotēkā vien laikā nav nodotas
4930 grāmatas. Taču esam priecīgi par to pašu, jo mūsu plauktos
atkal ir vērtīgas grāmatas, ko cilvēki var izmantot mācībām,» tā
nodaļas vadītāja.
Aizmāršīgo lasītāju dienas izmantojuši 307 lasītāji, bibliotēkām
atnesot kopumā 685 grāmatas.
Visnaskāk iespēju izmanto JZB un bērnu bibliotēkas «Zinītis»
lasītāji, kuri līdz 10. janvārim atnesuši kopā gandrīz 600 laikā
nenodotu grāmatu. Zinātniskajā bibliotēkā parādus nokārtojuši 154,
bērnu bibliotēkā «Zinītis» – 105, bibliotēkā «Pārlielupe» – 30, bet
Miezītes bibliotēkā – 18 lasītāji.
V.Armanoviča stāsta, ka līdzšinējais «rekordists» ir lasītājs, kurš
decembrī bibliotēkai atnesa atpakaļ grāmatas, kas paņemtas 1999.
gadā, taču parādās arī tādi, kuri grāmatas izņēmuši 2006., 2008.
gadā. Starp aizmāršīgākajiem lasītājiem visbiežāk ir tādi, pie
kuriem ir no vienas līdz piecām grāmatām. V.Armanoviča stāsta, ka
cilvēki tam, kāpēc grāmatas pie sevis glabājuši tik ilgi, min
dažādus iemeslus. «Visbiežāk dzirdētais – lasītājs beidzis mācības,
bibliotēkas grāmatas kopā ar savējām ielicis plauktā un piemirsis.
Tagad, kad viņam zvana un atgādina, ka ir «parādniekos», izvilcis
tās no plaukta un atnesis,» tā V.Armanoviča, piebilstot, ka nereti
lasītāji uzgājuši bibliotēkas grāmatas, ieviešot kārtību savos
grāmatu plauktos vai mainot dzīvesvietu. «Cilvēkiem patīk atlaides,
un tā tas ir ne tikai veikalos. Ir lasītāji, kas speciāli gaida
Aizmāršīgo lasītāju dienas, lai nodotu grāmatas bez kavējuma
naudas. Taču mēs to nerosinām darīt,» tā vadītāja.
Bērnu bibliotēkas «Zinītis» vadītāja Baiba Beire min, ka arī viņas
vadītajā bibliotēkā tiek saukti dažādi iemesli, kālab grāmatas
«aizķērušās». Biežāk gan lasītāji atzīstas, ka ir vienkārši
aizmirsuši atnest vai pagarināt laiku. «Mūsu lasītāji lielākoties
ir bērni. Ja zvanām uz mājām un atbild vecmāmiņa vai mamma, viņa
kārtīgi bērnu nostrostē, un grāmata jau tiek atnesta tajā pašā
dienā,» tā B.Beire. Bieži vien bibliotēkas darbiniekiem kavētāji pa
telefonu izstāsta, ka zina par aizmirsto grāmatu, nosauc pat, kurā
plauktā tā grāmata mājās stāv, taču līdz bibliotēkai tā arī to
neatnes.
«Pēdējā laikā esam ievērojuši tendenci, ka bieži «aizkavējas»
jaunākās grāmatas – bestselleri. Nereti lasītājs min, ka bijusi
laba grāmata, iedevis to izlasīt draugam, kaimiņam, tantei, un
grāmata ceļo,» stāsta B.Beire, piebilstot, ka arī bibliotēkas
skārusi lielā izbraukšana uz ārzemēm. «Daudzi no lasītājiem dzīvo
ārzemēs, taču sola mums grāmatas nogādāt ar radinieku starpniecību.
Bieži tā arī notiek, un par to tikai priecājamies,» tā
vadītāja.
Kaut arī bibliotēkas necer atgūt visas kavētāju grāmatas, tā tomēr
lūdz iedzīvotājus būt atbildīgiem un izmantot Aizmāršīgo lasītāju
dienas, lai mājās «aizķērušās» grāmatas nodotu bez soda naudas,
tādējādi dodot iespēju grāmatas izlasīt arī citiem.
Vēl līdz 31. janvārim Zinātniskā bibliotēka un tās filiāles –
Pārlielupes, Miezītes, bērnu bibliotēkā «Zinītis» – neiekasēs
kavējuma naudu par laikā nenodotajiem iespieddarbiem. Ja grāmatas
ir nozaudētas vai sabojātas, tās iespējams aizvietot ar citām
līdzvērtīgām, par to jāinteresējas bibliotēkā.