Vēl līdz 31. janvārim pilsētas bibliotēku lasītājiem ir iespēja bez soda naudas bibliotēkās nodot grāmatas, kas «aizķērušās» viņu grāmatu plauktos mazliet ilgāk nekā ļauts. Šobrīd Aizmāršīgo lasītāju dienās bibliotēkas kopumā jau atguvušas gandrīz 700 grāmatas – parādu nokārtojuši 307 lasītāji. Iemesli tam, kāpēc grāmatas netiek nodotas laikā, ir dažādi – kāds vienkārši aizmirsis, liela daļa «parādnieku» izbraukuši uz ārzemēm, grāmatas «aizkavējas», jo lasītājs padalījies ar kaimiņieni.
Ritma Gaidamoviča
Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Vivita Armanoviča atzīst, ka kavētāji ir sadzirdējuši bibliotēkas saucienus, lai atdod tām piederošās grāmatas un tiešām arī izmanto iespēju. «Akcija sākās 1. decembrī, un līdz šai dienai kopā visās četrās pilsētas bibliotēkās ir atgūtas gandrīz 700 grāmatas. Tiesa, laikā nenodoto grāmatu skaits bibliotēkās ir krietni lielāks – Zinātniskajā bibliotēkā vien laikā nav nodotas 4930 grāmatas. Taču esam priecīgi par to pašu, jo mūsu plauktos atkal ir vērtīgas grāmatas, ko cilvēki var izmantot mācībām,» tā nodaļas vadītāja. Aizmāršīgo lasītāju dienas izmantojuši 307 lasītāji, bibliotēkām atnesot kopumā 685 grāmatas. Visnaskāk iespēju izmanto JZB un bērnu bibliotēkas «Zinītis» lasītāji, kuri līdz 10. janvārim atnesuši kopā gandrīz 600 laikā nenodotu grāmatu. Zinātniskajā bibliotēkā parādus nokārtojuši 154, bērnu bibliotēkā «Zinītis» – 105, bibliotēkā «Pārlielupe» – 30, bet Miezītes bibliotēkā – 18 lasītāji. V.Armanoviča stāsta, ka līdzšinējais «rekordists» ir lasītājs, kurš decembrī bibliotēkai atnesa atpakaļ grāmatas, kas paņemtas 1999. gadā, taču parādās arī tādi, kuri grāmatas izņēmuši 2006., 2008. gadā. Starp aizmāršīgākajiem lasītājiem visbiežāk ir tādi, pie kuriem ir no vienas līdz piecām grāmatām. V.Armanoviča stāsta, ka cilvēki tam, kāpēc grāmatas pie sevis glabājuši tik ilgi, min dažādus iemeslus. «Visbiežāk dzirdētais – lasītājs beidzis mācības, bibliotēkas grāmatas kopā ar savējām ielicis plauktā un piemirsis. Tagad, kad viņam zvana un atgādina, ka ir «parādniekos», izvilcis tās no plaukta un atnesis,» tā V.Armanoviča, piebilstot, ka nereti lasītāji uzgājuši bibliotēkas grāmatas, ieviešot kārtību savos grāmatu plauktos vai mainot dzīvesvietu. «Cilvēkiem patīk atlaides, un tā tas ir ne tikai veikalos. Ir lasītāji, kas speciāli gaida Aizmāršīgo lasītāju dienas, lai nodotu grāmatas bez kavējuma naudas. Taču mēs to nerosinām darīt,» tā vadītāja. Bērnu bibliotēkas «Zinītis» vadītāja Baiba Beire min, ka arī viņas vadītajā bibliotēkā tiek saukti dažādi iemesli, kālab grāmatas «aizķērušās». Biežāk gan lasītāji atzīstas, ka ir vienkārši aizmirsuši atnest vai pagarināt laiku. «Mūsu lasītāji lielākoties ir bērni. Ja zvanām uz mājām un atbild vecmāmiņa vai mamma, viņa kārtīgi bērnu nostrostē, un grāmata jau tiek atnesta tajā pašā dienā,» tā B.Beire. Bieži vien bibliotēkas darbiniekiem kavētāji pa telefonu izstāsta, ka zina par aizmirsto grāmatu, nosauc pat, kurā plauktā tā grāmata mājās stāv, taču līdz bibliotēkai tā arī to neatnes. «Pēdējā laikā esam ievērojuši tendenci, ka bieži «aizkavējas» jaunākās grāmatas – bestselleri. Nereti lasītājs min, ka bijusi laba grāmata, iedevis to izlasīt draugam, kaimiņam, tantei, un grāmata ceļo,» stāsta B.Beire, piebilstot, ka arī bibliotēkas skārusi lielā izbraukšana uz ārzemēm. «Daudzi no lasītājiem dzīvo ārzemēs, taču sola mums grāmatas nogādāt ar radinieku starpniecību. Bieži tā arī notiek, un par to tikai priecājamies,» tā vadītāja. Kaut arī bibliotēkas necer atgūt visas kavētāju grāmatas, tā tomēr lūdz iedzīvotājus būt atbildīgiem un izmantot Aizmāršīgo lasītāju dienas, lai mājās «aizķērušās» grāmatas nodotu bez soda naudas, tādējādi dodot iespēju grāmatas izlasīt arī citiem. Vēl līdz 31. janvārim Zinātniskā bibliotēka un tās filiāles – Pārlielupes, Miezītes, bērnu bibliotēkā «Zinītis» – neiekasēs kavējuma naudu par laikā nenodotajiem iespieddarbiem. Ja grāmatas ir nozaudētas vai sabojātas, tās iespējams aizvietot ar citām līdzvērtīgām, par to jāinteresējas bibliotēkā.