23.6 °C, 2.2 m/s, 86.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāBiznesa parks cerīgi raugās uz savu nākotni. Situācija ražošanā – sarežģīta
Biznesa parks cerīgi raugās uz savu nākotni. Situācija ražošanā – sarežģīta
22/10/2008

Industriālo parku attīstīšanas uzņēmuma «NP Jelgavas biznesa parks» apgrozījums pērn pieaudzis nepilnas piecas reizes, savukārt zaudējumi nedaudz samazinājušies par nepilniem 20 000 latu līdz 75 000 latu. Tie saistīti ar ieguldījumiem kādreizējās RAF rūpnīcas teritorijas sakārtošanā un telpu sakārtošanā parkam piesaistītajiem uzņēmumiem.

Anna Afanasjeva

Industriālo parku attīstīšanas
uzņēmuma «NP Jelgavas biznesa parks» apgrozījums pērn pieaudzis
nepilnas piecas reizes, savukārt zaudējumi nedaudz samazinājušies
par nepilniem 20 000 latu līdz 75 000 latu. Tie saistīti ar
ieguldījumiem kādreizējās RAF rūpnīcas teritorijas sakārtošanā un
telpu sakārtošanā parkam piesaistītajiem
uzņēmumiem.

 

Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas
«Lursoft» dati liecina, ka SIA «NP Jelgavas biznesa parks»
zaudējumi pērn bijuši 75 817 lati. Uzņēmuma zaudējumi 2006. gadā
bija 92 807 lati. Savukārt biznesa parka apgrozījums pērn bija 515
926 lati, salīdzinot ar 112 536 latiem 2006. gadā. Jelgavas biznesa
parks ietilpst «NP Properties» uzņēmumu grupā. Mūsu pilsētas parks
pašlaik lielākais industriālais parks Latvijā, kura kopējā platība
ir 23 hektāri, bet iznomājamo telpu platība pārsniedz 111 tūkstošus
kvadrātmetru.

«NP Properties» attīstīta un apsaimnieko
industriālos parkus dažādās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā,
Rēzeknē, Daugavpilī un Olainē.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Elita
Moiseja pauž, ka «NP Jelgavas biznesa parka» attīstības plāni un
telpu iznomāšana notiek atbilstoši plānotajam. Lai gan valstī
attīstības tempi mazinājušies, Jelgavas parkam, pateicoties
stratēģiski izdevīgajai atrašanās vietai, turpinās jaunu nomnieku
piesaiste. Sava nozīme ir arī uzņēmumu pieredzei industriālo parku
attīstīšanas un apsaimniekošanas jomā.

Parkā turpinās rekonstrukcijas otrā
kārta. Tās gaitā izremontēta daļa ražošanas un noliktavu telpu
vairāk nekā 25 000 kvadrātmetru platībā, no jauna pievilktas
komunikācijas, tiek mainīts un siltināts jumta segums 20 000
kvadrātmetru platībā. Sakārtota ārējā teritorija, turpinās biroja
ēkas renovācija, kuras kopējā iznomājamā platība pārsniedz 9 000
kvadrātmetru.

Pašlaik industriālajā parkā iznomāti 25
000 kvadrātmetru. platības, kur darbību veic ap desmit dažādu ar
ražošanu saistītu nozaru pārstāvji. To vidū ir Baltijā lielākais
gumijas izstrādājumu ražotājs a/s «Baltijas gumijas fabrika», PET
pudeļu otrreizējās pārstrādes uzņēmums a/s «PET Baltija», gofrētā
kartona ražotājs «Smurfit Kappa Baltic», metālapstrādes uzņēmums
«Mārupes metālmeistars», celtniecības un mehanizācijas tehnikas
tirgotājs «Stats», stikla pakešu ražotājs «Lakron», logu ražotājs
«Glaskon» u.c.

N.Moiseja, jautāta par turpmāko, spriež,
ka nākotne varētu būt stabila, jo «NP Properties» investīcijas
parka attīstībā aptuveni 13 miljonu latu apmērā ir ilgtermiņa
ieguldījums, no kura atdeve sagaidāma ilgstošā, nevis īsā laika
periodā. Līdz šim nomas līgumi noslēgti ar nopietnām kompānijām,
nopietniem tirgus spēlētājiem savā nozarē, kas arī savu darbību
plāno ilgtermiņā. «No mūsu pieredzes par klientiem, ar kuriem līdz
šim noslēgti līgumi, var teikt, ka uzņēmumi ir ne tikai
attīstījušies, bet arī palielinājuši ražošanas apjomus, sasniedzot
ļoti labus rādītājus. Protams, mēs nevaram paredzēt mūsu nomnieku
turpmāko attīstību, jo lielā mērā tā ir atkarīga no kopējās
ekonomiskās situācijas, valsts atbalsta, veiksmīgas sadarbības ar
piegādātājiem, partneriem, kā arī no katra uzņēmuma biznesa
koncepcijas un tālredzīguma. Pašlaik ieguvēji viennozīmīgi ir tie
uzņēmēji, kuri uzņēmuma modernizācijā un attīstībā, kā arī
inovāciju piesaistē investēja krietni vien agrāk nevis šodien,»
domā E.Moiseja.

«NP Jelgavas biznesa parka» attīstība
pēc uzņēmuma domām  saistīta arī ar pilsētas un
reģiona attīstību kopumā.  Jelgavai šinī ziņā ir
perspektīvas un tam nepieciešamie priekšnoteikumi. Proti, pilsēta
ir ieguvusi pieprasīta un strauji augoša uzņēmējdarbības centra
statusu, ko apliecina gan vairāki jauni projekti, gan arī biznesa
inkubatora izveide un tā darbība. Par pilsētas izaugsmi un
attīstību kopumā liecina arī fakts, ka pērn Jelgavā un rajonā
visvairāk palielinājies uzņēmumu skaits.

Savukārt par ražošanas nozari E.Moiseja
neņemas prognozēt, jo ekonomiskā situācija valstī kopumā ir
sarežģīta un neprognozējama. Latvijā pēdējā gadā ievērojami
pieaugušas ražošanas pašizmaksas, savukārt darba ražīguma rādītāji
ir palikuši nemainīgi un joprojām ir vieni no zemākajiem starp ES
dalībvalstīm. Situācijas nopietnību apliecina arī ražošanas apjomu
kritums, kas atsevišķos mēnešos, piemēram, maijā pēc Eiropas
statistikas biroja «Eurostat» datiem Latvijā bija lielākais starp
ES valstīm – gada laikā tas samazinājās par 8,1
procentu.

Pašlaik, kad nopietni kritušies
iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi, lielākā nepieciešamība ir
pēc būtiskām strukturālām reformām, jo pašreizējā valsts
rūpniecības un eksporta struktūra nav ilgtspējīga un nespēs
nodrošināt un stimulēt preču ražošanu ar augstāku vērtību pasaules
tirgos, vienlaicīgi palielinot arī eksporta intensitāti. Protams,
turpmākā situācijas attīstība lielā mērā ir atkarīga no valsts
aktīvas iesaistīšanās un atbalsta kvalitātes, kā arī konkrētu
aktivitāšu izvēršanas ar mērķi būtiski paaugstināt darba ražīguma
rādītājus un veicināt preču ražošanu ar augstāku vērtību pasaules
tirgos.