2014./2015. gada sezonā basketbola kluba «Jelgava» vadība par galveno treneri apstiprināja spēlētāja karjeru ātri beigušo Mārtiņu Gulbi. 23 gadu vecumā treneris paspējis iegūt solīdu pieredzi pie «Barons kvartāls» stūres. Jaunais treneris atzīst, ka iepriekš par Jelgavas klubu ir dzirdētas arī ne tik pozitīvas lietas, tomēr viņš kopā ar visu komandu ir gatavs to mainīt. Treneris ir pārliecināts, ka ar pareizu darbu šī komanda var sasniegt labus rezultātus.
Krišs Upenieks
«Ja godīgi, es ilgi gaidīju piedāvājumus un nebija nekā ļoti vilinoša. Biju ļoti noilgojies pēc basketbola. Apsvēru pat domu, ka vienkārši kaut kur iešu un strādāt. Vienā dienā nāca Jelgavas piedāvājums. Finansiālā puse pat nebija tik svarīga, gribēju pierādīt, ka es kaut ko varu, ka tā bija kļūda mani iepriekš noņemt no galvenā trenera amata,» tā savu nokļūšanu Jelgavā ieskicē Mārtiņš Gulbis.
Kāds bija kluba vadības uzdevums, stājoties amatā?
Gribēja, lai es savācu komandu. Jautāja, vai paspēšu laikā (komandas oficiāla dalība LBL tika apstiprināta tikai 1. septembrī pēc parādu nokārtošanas – aut.). Vienmēr esmu gribējis pierādīt visiem, ka mūsu jaunie spēlētāji nav ne ar ko sliktāki par, piemēram, lietuviešiem, serbiem. Ar viņiem ir tikai jāstrādā, jādod iespēja. To es centīšos pierādīt. Gribu, lai visi redz, ka jaunie var, ja ar viņiem tiek pareizi strādāts.
Kā notika komplektācija, kas ar to palīdzēja?
Man pašam bija kaut kāda vīzija par to, kādu vēlos redzēt komandu. Gribēju noteikti gan Dāvi Geku, gan Kristapu Pļavnieku, tie bija pirmie. Pēc tam jau pārējos pielasījām klāt. Ilgi cīnījos par Geku un Pļavnieku, komanda ir būvēta ap viņiem. Domāju, ka viņi ir lieli ieguvēji, jo paši Eiropas U -20 čempionātu vasarā aizvadīja ne visai labi. Vēlos viņiem dot iespēju pierādīt sevi laukumā.
Kāda ir noruna ar Rīgas VEF – vai viņi jebkurā brīdi šos divus spēlētājus var atgūt?
Zvanīju aģentam (Artūram Kalnītim-aut.), teicu, ka gribu viņus redzēt, dot iespēju. Aģents bija ļoti atsaucīgs, tas viss notika ātri. Ar VEFu vienošanās tika panākta, un viņi ir šeit. Īres līgums mums ir uz šo sezonu, tāpēc pašlaik viņi nekur pazust nevar, mēs esam noteicēji.
Kā atradāt leģionārus, piemēram, lietuvietim CV ir ļoti solīds ar dalību visās Lietuvas jaunatnes izlasēs?
Lietuvietim ir diezgan nopietns CV, vasarā biju U-20 izlases trenera palīgs, tāpēc sanāca iepazīties ar cilvēkiem šajās aprindās. Zināju, ka viņam nav dota iespēja, solīju to, ka viņam būs liels spēles laiks. Par summām, protams, bija diskusijas, bet viss beigās sanāca ļoti labi. Ukraini mums piespēlēja aģents Raivis Ušackis. Man nav ko slēpt – pagaidām viņš neattaisno to, ko mēs gaidījām. Bet jāsaprot, ka par tām naudām, ko mēs pašlaik maksājam, attiecīgi ir redzams arī ieguldījums. Varbūt izšaus.
Kā tevi klubs pārliecināja par divu gadu līgumu, ņemot vērā līdzšinējo situāciju?
Daudz runāju ar aģentu, kurš man palīdz. Kad tikos ar Jelgavas pārstāvjiem, uzreiz teicu, ka runas par jums nav tās labākās, nav ko slēpt, saku kā ir. Esmu gatavs uzņemties atbildību, labot to. Man piedāvāja, un, ja mani novērtē, es gribu pierādīt, ka varu panākt rezultātu. Tas noteikti ir iespējams ilgtermiņā, nevis īsā laika posmā.
Kā veidojas sadarbība ar treneri Gati Justoviču?
Sadarbība ir ļoti laba. Gatis ir jauns treneris, pirmais gads, ir grūts, jo ir jāatiet no basketbolista lomas. Atceros, ka man pirmajā gadā pašam vairāk gribējās būt basketbolistam. Man blakus bija Igors Miglinieks, kurš man pateica, ka šīs emocijas ir jāliek malā. Ir jāgrib, jāstrādā, tad var kļūt arī par labu treneri.
Kādas naudas grozās ap basketbolu, kāds budžets ir vajadzīgs, lai nospēlētu vienu sezonu LBL?
Nekādas precīzas summas es nezināšu. Tas, ko es varu pateikt – šajā komandā neviens nespēlē par ļoti lielām naudām. Ja Latvijā vidējā alga varētu būt ap 500 eiro, tad pie mums labākie spēlētāji saņem mazliet vairāk. Tas tikai pierāda, ka laukumā nespēlē nauda, ka mēs ar pareizu sistēmu, darbu varam sasniegt rezultātu.
Vai varam uzskatīt, ka klubs ir profesionāls?
Es esmu profesionālis, arī jaunie spēlētāji Kristaps, Dāvis. Protams, dažiem ir mācības vēl klāt. Agnis Čavars, Rihards Pāže, Salvis Mētra – tie ir spēlētāji, kas paralēli arī strādā un ir pusprofesionāļi. Kopumā cenšamies, cik varam. Treniņprocess ir nopietns – pārsvarā trenējamies divas reizes dienā. Tie, kuri strādā, nāk tikai vakarā. Ja izdodas sarunāt, kādu reizi šie spēlētāji pievienojas arī no rīta. No rīta vairāk strādājam individuāli, dodamies uz svariem, jo mūsdienu basketbolā bez tā vairs nevar, daudz ko nosaka tieši individuālā fiziskā sagatavotība.
Kādu basketbolu no komandas vēlas sagaidīt galvenais treneris?
Vienmēr esmu teicis, ka nav jāizdomā nekāda Morzas ābece. Viss ir salīdzinoši vienkārši. Gribu redzēt gudru basketbolu. Tās nav ļoti sarežģītas lietas, gribu, lai mēs spēlētu uz pretinieku vājajām vietām, spētu tās saredzēt. Es viņiem to stāstu, ka ir jāpieskaņojas pretiniekam, jāspiež uz viņu problēmām. Jābūt iekšā spēlē un jāizmanto pretinieka kļūdas. Nevar stulbi spēlēt vienu kombināciju un paļauties uz to, ka varbūt iemetīsim. Tas nav priekš manis. Domāju, ka ilgtermiņā tas atmaksāsies. Varbūt tagad spēlētāji vēl kaut ko nesaprot, nav tā spēlējuši, bet es uzskatu, ka tieši tas latviešiem pietrūkst. Ātrs, bet tajā pašā laikā gudrs basketbols.
Vairākās spēlēs esat zaudējuši tieši galotnēs?
Ja godīgi, uzskatu, ka mēs jau tāpat visu darām par 110 procentiem. Galvenokārt mums pietrūkst pieredzes. Skatījāmies tikko video – mums ir daudz nianses galotnēs, kas pietrūkst. Pēdējā spēlē pret «Baronu» vienkārši neizmetām autu – Salvis [Mētra] 499 reizes būtu trāpījis pa kājām vai vienkārši izmetis autu. Nezinu, varbūt augšā ir uzrakstīta kāda nelaime, bet uz to negribu norakstīt. Ceru, ka mēs veiksmi nopelnīsim ar darbu, treniņiem. Zinu, ka kādu dienu mums tā noteikti uzsmaidīs.
Kā komandā veidojas mikroklimats? Komandā savākušās dažādas personības, arī tu pats esi emocionāls…
Cenšos tagad būt mierīgāks, uzskatu, ka pēdējā laikā esmu kļuvis adekvātāks. Mikroklimats noteikti ir viens no labākajiem, kāds man ir bijis. Paskatos bildes pēc spēles – visi ir priecīgi, ar smaidu sejā. Zinu, ka mēs ejam pareizajā virzienā, tikai jāsāk uzvarēt.
Kuri spēlētāji ir tie, kas spēlē galveno lomu ģērbtuvēs?
Agnis Čavars, Salvis Mētra, skaidrs, ka arī lietuviešu asinis nospēlē savu lomu. Viņš ir nekaunīgs, vienmēr grib uzvarēt. Šeit nav tādu spēlētāju, kas bubina. Varbūt kādam liekas, ka es esmu nikns treneris, bet tā nav, es vienkārši vēlos viņus mobilizēt darbam. Vienmēr uzsveru, ka manā komandā nebūs nekāda negatīvisma. Viss notiek ar smaidu sejā – man tā ir pieņemts un es pie tā pieturos.
Joprojām zālē redzam Kristapu Janičenoku…Kā viņš ir nonācis Jelgavā un vai ir iespēja, ka redzēsim Kristapu arī laukumā kādā no spēlēm?
Viņš man ir labs draugs. Esmu viņam pateicīgs par to, ko Kristaps man ir devis šajā dzīvē. Tik daudz, cik esmu iemācījies no viņa, no visiem vefiešiem, kas toreiz bija, ir neatsverami. Pats viņam piedāvāju, jo cilvēkiem, kas ir atnākuši no LBL3, LBL2, katru dienu nesanāk patrenēties ar Kristapu Janičenoku. Viņš ļoti palīdz, ir atvērts, tāpēc ar tādiem cilvēkiem ir prieks strādāt. Pašlaik viņš gaida kādu piedāvājumu, ir labā formā. Ja skatītāji savāktu pilnas tribīnes, tad mēs arī varētu parunāt par Janičenoka iziešanu laukumā (smejas).
Ko treneris var apsolīt skatītājiem?
Neesmu cilvēks, kas bārstās ar solījumiem. Zinu, ka vēlos redzēt pilnas tribīnes, būtu muļķīgi, ja tā nebūtu. Zinu, ka basketbols Jelgavā ir dzīvs. Cilvēkiem nevajadzētu tik daudz koncentrēties uz negatīvo. Jāpriecājas, ka ir jauni cilvēki, jāsaprot, ka viņiem ir vajadzīgs laiks. Mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos. Esam sīksta komanda. Pacietība ir uzvaras atslēga. Uzskatu, ka, ja tādi būsim, visi nāks mūs atbalstīt, kopā var izveidoties kaut kas ļoti labs. Ejam uz priekši spēli no spēles. Jaunai komandai nebūtu pareizi stādīt konkrētus mērķus. Lai viņi nesamaitā savas galvas ar domām par izslēgšanas spēlēm. Ja iesim uz katru spēli noskaņojušies par 100 procentiem, tad arī tas pārējais nekur nepazudīs.
Varam būt pārliecināti, ka treneris Mārtiņš Gulbis Jelgavā strādā ar visu sirdi?
Es pat teiktu, ka ar divām. Esmu tāds cilvēks, kam varbūt dzīvē nav paveicies, kaut kas ir atņemts, nebija iespēja kļūt par profesionālu basketbolistu. Tik daudz darba, cik es ieguldu, varbūt pat pārāk daudz brīžiem…Ticu, ja tu savu darbu dari pareizi, ar lielu mīlestību, entuziasmu, tad tas agri vai vēlu nesīs rezultātu. Tas mani dzen uz priekšu. Jo ātrāk to sapratīs arī paši spēlētāji, jo ātrāk arī sagaidīsim rezultātu.
0.9 °C,
3.8 m/s,
88.4 % 
0.9 °C,
3.8 m/s,
88.4 %