«Rīt te vairs nebūs, ko darīt! Tas ir skaidrs, ka šodien ir pēdējā bļitkošanas sezonas diena. Bail? Protams, ka ir bail, bet mēs jau tikai gar krastu, ja nu kas – līdz malai tiksim,» cits caur citu saka šodien portāla www.jelgavasvestnesis.lv sastaptie bļitkotāji uz Svētes upes.
Kristīne Langenfelde
Vēl vakar varējis bļitkot uz upes abpus Svētes tiltam – šodien visi vīri saspiedušies vienā pusē, jo otra pilnībā atkususi. Saburbuši ledus gabali pamanāmi tikai vietumis – principā upe jau ir vaļā un katram mazajam, trauslajam ledus pleķītim apkārt ir ūdens, bet vīriem tas netraucē. Rīta pusē viņi ir nepilns desmits, bet, kamēr runājam ar bļitkotājiem, pa kādam tik nāk klāt. Jautāti, vai apguvuši pirmās palīdzības iemaņas, lai, ja nu kas, varētu sev palīdzēt un citus glābt, vīri klusē… Taču vai katrs no viņiem atzīst, ka savulaik ir gadījies arī ielūzt, bet viss beidzies veiksmīgi.
Padzirdējuši, ka vēl no rīta kāds sēdējis uz Lielupes, viņi attrauc: «Nu, tik slimi mēs neesam! Tur tak tiešām jābūt trakam, lai tagad uz Lielupes kāptu. Vēl var saprast uz Svētes, jo te nav dziļāks par 1,5 metriem – ja arī ielūst, tad zini, ka pašu spēkiem tiksi līdz krastam, bet Lielupe jau ir cita lieta.»
Taču, neraugoties uz bailēm, šodien ķeras – jā, mazas zivteles, bet īsā laikā pamanām, ka bļitkotāji tiek gan pie plaužiem, gan pie kāda asara.
Jautāti, kā pirmdienas rītā viņi tik mierīgi uz upes var sēdēt, viņi atzīst, ka bezdarbniekiem jau laiks nav tik dārgs. «Ko tad lai citu darām? Nu, jā, citi pēdējo naudiņu nodzer, bet mēs to ieguldām citā lietā. Esam jau esam mēs arī atkarīgie, kā tad lai savādāk šo azartu nosauc,» saka bļitkotāji.
Šie vīri pie pudeles neķersies arī rīt, jo, lai gan visticamāk rīt uz ledus vairs uzkāpt nevarēs, viņi atzīst, ka tad sāksies nākamais posms – makšķerēšana. «Nu nāksim ar makšķerēm un tad jau no krasta,» nosaka vīri.
Foto: Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %