Pēc rekonstrukcijas šodien atklāta Brīvības pieminekļa Goda telpa. Tās centrā novietots travertīna akmens galds, uz kura atrodas īpaša viesu grāmata, kur pieminekļa apmeklētāji varēs ierakstīt savu novēlējumu Latvijai.
Pieminekļa iekštelpas baltās sienas rotā trīs zvaigznes, telpas centrā novietots akmens galds, bet malās – divi akmens soli. Tāpat kā daļa pieminekļa, arī šīs mēbeles veidotas no Itālijas travertīna gaišā akmens. Aiz priekštelpas izveidota viena mazāka telpa, kurā izkārtas dažādu valstu karogu lentes, kuras pieminekļa pakājē dažādos pasākumos nolikuši nozīmīgas amatpersonas vai viesi.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja arhitekts Dainis Bērziņš, telpas, kas agrāk bija paredzētas tikai tehniskām vajadzībām, turpmāk varēs izmantot nozīmīgām funkcijām un pasākumiem, piemēram, reizēs, kad prominences un ekselences pie pieminekļa svinīgi noliks ziedus. Tā vietā, lai pēc ceremonijas pagrieztu muguru Brīvības statujai, augstie viesi varēs doties uz Goda telpu un atstāt viesu grāmatā novēlējumu Latvijai.
Goda telpu iesvētīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, novēlot, lai Brīvības piemineklis ne tikai atgādina par vēsturi, brīvības ideāliem un cenu apspiestības un nomāktības laikos, bet lai šodien tas māca būt brīvam no visa, kas traucē izmantot, attīstīt un svinēt gan Latvijas, gan savu iekšējo brīvību.
Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis sacīja, ka dažas reizes gadā arī rīdziniekiem tiks dota iespēja paviesoties Goda telpā, tomēr ikdienā tā apmeklētājiem nebūs atvērta.
Kopējās telpas restaurācijas izmaksas ir ap 12 000 latu.
Šogad aprit 80 gadi, kopš ielikts pamatakmens Brīvības piemineklim, bet 18. novembrī piemineklim būs 76. jubileja.
LETA
4.9 °C,
3 m/s,
90.5 % 
4.9 °C,
3 m/s,
90.5 %