Pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» testē jaunu ielu pagaidu remontēšanas metodi, kas piemērota ziemas sezonā, kad nav iespējams uzklāt asfaltu. Proti, vietās, kur remontdarbu laikā bijusi nepieciešamība ielu pārrakt, tiek ieklāts bruģis, kas ir daudz izturīgāks pagaidu materiāls nekā šķembas vai grants.
Ilze Knusle-Jankevica
«Pilsētsaimniecības» vadītāja vietnieks Māris Mielavs stāsta, ka šobrīd šāda metode pielietota Atmodas ielas un Bebru ceļa krustojumā, kur bija plīsis ūdensvads, bet šonedēļ to paredzēts izmantot arī Brīvības bulvārī pie «Makdonalda». «Izmantojot šo tehnoloģiju, ir ļoti svarīgi, kā tiek sagatavots ielas pamats, uz kura tiek ieklāts bruģis,» norāda M.Mielavs, piebilstot, ka saskaņā ar normatīviem pirms bruģa ieklāšanas būtu pilnībā jānomaina ielas grunts, bet Atmodas ielas un Bebru ceļa krustojumā tas netika izdarīts, lai varētu izvērtēt visus iespējamos šīs metodes plusus un mīnusus. «Tā kā tur bija plīsis ūdensvads, arī grunts bija izskalota, un tagad jau redzams, ka remonta vietā bruģis ir mazliet iesēdies,» vērtē M.Mielavs.
Šī tehnoloģija ir paredzēta tikai ielu remontēšanai ziemas sezonā kā pagaidu variants – iestājoties asfaltēšanai piemērotiem laikapstākļiem, bruģis tiks izņemts un pārraktajās vietās ieklāts asfalts. «Bruģis ir cietāks un izturīgāks materiāls nekā šķembas vai grants, ko līdz šim lielākoties izmantojām ielu pagaidu remontdarbos ziemas sezonā. Līdz ar to salabotajās vietās tik ātri neradīsies bedres, arī braukšana, līdz tiks ieklāts asfalts, būs drošāka,» tā M.Mielavs. Vēl šīs metodes pluss ir tāds, ka bruģi var izmantot atkārtoti.
Ielu pagaidu remontam tiek izmantoti otrreizējie materiāli – bruģis ir palicis pāri, veicot pilsētā ielu rekonstrukcijas vai remontdarbus.
Foto: Vineta Zelča