15.6 °C, 3 m/s, 84.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāCeļš līdz Tartu – par dienu ilgāks (+Video intervija)
Ceļš līdz Tartu – par dienu ilgāks (+Video intervija)
11/04/2011

Jelgavnieki Santis Zībergs un Edgars Prulis šodien, 11. aprīlī, pulksten 10.40 ieradušies Tartu. Līdz ar to ir rasta atbilde uz jautājumu, vai trīs bāleliņi sešās dienās var teciņus tikt līdz Tartu, stumjot ķerru. Atbilde: nevar, taču tas iespējams diviem bāleliņiem septiņās dienās.

Ritma Gaidamoviča

Jelgavnieki Santis Zībergs un
Edgars Prulis šodien, 11. aprīlī, pulksten 10.40 ieradušies Tartu.
Līdz ar to ir rasta atbilde uz jautājumu, vai trīs bāleliņi sešās
dienās var teciņus tikt līdz Tartu, stumjot ķerru. Atbilde: nevar,
taču tas iespējams diviem bāleliņiem septiņās
dienās.

«Lai skeptiķi saka, ko grib, taču mums
bez šmaukšanās izdevās līdz Tartu robežai tikt septiņās dienās.
Pirmajās trīs dienās mērojām 100 kilometrus, pārējās četrās,
pamainot iešanas taktiku, – 200 kilometrus. Jāatzīst, pēdējā
diennakts jeb 24 stundas bija ļoti grūta. Nogājām 60 kilometrus –
divas stundas gājām, divas gulējām, un tā visu diennakti,» stāsta
Edgars. Puiši atzīst – ja darītu gudrāk, iespējams, šo ceļa gabalu
izdotos mērot arī sešās dienās. «Mūsu muļķība bija vēlme pirmajā
dienā tikt līdz televīzijas tornim un gulēt tur. Pa ceļam tikai 20
minūšu pauzīti Jaunolainē paņēmām, taču vajadzēja jau tad pāris
stundu atpūsties, lai jau pirmajā dienā nebūtu sāpes kājās. 42
kilometri pirmajai dienai bija baigais trieciens,» tā puiši. Taču
viņi vienalga ir lepni par šo veikumu. «Bija daudz skeptiķu, kas
mums neticēja, taču mēs to izdarījām! Jā, un savos septiņdesmit
gados es varēšu braukt pa šo ceļu un savam mazdēlam teikt: «Redz,
te vectētiņš stūma ķerru…» Pieļauju, ka sabiedrība varbūt par to
aizmirsīs, taču tas ir mans piedzīvojums, kuru es atcerēšos visu
mūžu. Un tas bija tā vērts, neskatoties uz sāpošajām kājām un
nogurumu. Mēs esam lepni par paveikto,» tā Edgars. Puiši atzīst, ka
lielu psiholoģisko atbalstu snieguši arī mājinieki, draugi, kurus
satikuši pilsētās pa ceļam, un vienkārši garāmgājēji, kuri
uzzinājuši par viņiem. Jāpiebilst, ka puiši kā varoņi nonākuši arī
vairāku novadu laikrakstu ziņās.

Tiesa, pēc nedēļas gājiena un ķerras
stumšanas puiši atzīst, ka labam laikam jāpaiet, lai viņi uz ko
tādu otrreiz «parakstītos». «Nekāda vizuāla baudījuma jau tur
nebija, tā bija izturības ekspedīcija – tāpat kā maratonistam, ja
ir ieņemts kurss, apkārt neko neredzi,» tā puiši.

Nu puiši ir atgriezušies Jelgavā,
atpakaļ atveduši arī ķerru, lai gan to bija plānots nodot kādai
Tartu sētniecei. «Gājiena laikā radās mīlestība pret šo ķerru,
tāpēc nolēmām, ka tomēr negribam to atdot tāpat vien. Tartu mūs
nointervēja igauņu laikraksts, kurš solīja ielikt paziņojumu, ka
mēs meklējam komandu, kura labprāt ar ķerru atnāktu līdz Latvijai
atpakaļ. Pēc mēneša esmu iecerējis Santi vest uz Tartu centru, jo
šodien netikām, ja būs kāds pieteicies, ķerru viņam aizvedīsim,»
stāsta Edgars.

Šobrīd puiši saka: «Dikti populāra ir
kļuvusi nūjošana, kāpēc lai tādu pašu popularitāti nepiedzīvotu
ķerrošana?!» «Ja ir skeptiķi, kas saka, ka līdz Tartu aiziet ir
sīkums, lai atnāk pie mums! Mēs iedosim ķerru, lai aiziet,» tā
Edgars.

Jāatgādina, ka trīs jelgavnieki –
S.Zībergs, E.Prulis un Pēteris Užulis – pagājušajā pirmdienā no
rīta kājām devās uz Tartu. Viņi, kā paši atzīst, smagā ekspedīcijā,
dodoties kājām, līdzi ņemot ķerru ar dažādām nepieciešamām mantām,
galamērķi bija iecerējuši sasniegt 9. aprīlī. Puiši ekspedīcijai
deva nosaukumu «Skaidrā līdz Tartu», un tās galvenais mērķis bija
noskaidrot, vai sešās dienās trīs bāleliņi teciņus var tikt līdz
Tartu. Lai gan daudzi uz puiši ideju – kājām mērot 300 kilometrus –
skatījās ar lielu neticību, jelgavniekiem tas izdevās, tiesa, no
«spēles» otrajā dienā izstājās Pēteris. Bet kopējais maršruts
puišiem bija šāds: Jelgava – Ozolnieki – Jaunolaine – Rīga –
Vangaži – Sigulda – Cēsis – Valmiera – Strenči – Valka – Valga –
Rongu – Tartu.

Foto:Santis Zībergs