Iespējams, jau šī gada beigās, līdzīgi kā barikāžu dalībniekiem, arī Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidatoriem tiks pasniegtas pirmās piemiņas zīmes. Latvijas savienības «Černobiļa» vadītājs Arnolds Vērzemnieks norāda, ka darbs pie piemiņas zīmes nolikuma un tās izveides jau noslēdzies un to varēs saņemt arī avārijas likvidēšanas darbos iesaistīto, kuri jau aizgājuši mūžībā, tuvinieki.
Sintija Čepanone
Šodien, uzrunājot Černobiļas AES avārijas seku likvidatorus no Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada, A.Vērzemnieks akcentēja, ka, pateicoties biedrības aktivitātēm, Latvijā nodrošināts salīdzinoši labs atbalsts avārijas seku likvidācijā iesaistītajiem, piemēram, sociālais pabalsts palielināts līdz 100 eiro, un to jau aprīlī varēja saņemt, tāpat Stradiņa universitātes slimnīcas paspārnē darbojas medicīnas centrs tieši šiem cilvēkiem. «Un gribu atgādināt, ka reizi gadā jums noteikti jāvēršas radiācijas medicīnas centrā, lai pārliecinātos par savu veselību. Cik zinu, ir cilvēki, kas saņēmuši grupu uz mūžu, un tur gadus piecus, desmit nav rādījušies,» tā viņš, aicinot neatstāt savu veselību novārtā.
Veselību klātesošajiem vēlēja arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, vēlreiz sakot paldies par paveikto pirms 29 gadiem. «Avārijas sekas ietekmēja ne tikai dabu, bet arī cilvēkus, un jūs tiešām esat varoņi – tie, kas glābuši līdzcilvēkus, mazinot radiācijas izplatību, lai mēs visi varētu būt drošībā,» tā viņš
Kopumā piemiņas pasākumā, lai atsauktu atmiņā pirms 29 gadiem notikušo AES avāriju, pulcējās ap 100 cilvēku. «Pārdomājot pirms 29 gadiem piedzīvoto, visvairāk man sāp tas, ka savas dzīves laikā nepaspēju izdarīt to, ko biju gribējis izdarīt. Un tas tikai iegūtās invaliditātes dēļ – man ir 2. grupa un esmu piedzīvojis jau astoņas operācijas… Tikai par to ir rūgtums,» saka jelgavnieks Vladimirs Zarļanskis, kurš AES avārijas seku likvidēšanas darbos tika iesaistīts, kad viņam bija 37 gadi. Viņa pienākums bija ar ķimikālijām mazgāt jeb dezaktivēt automašīnas, kas izbrauc no avārijas zonas. «To, ka esam nokļuvuši ļoti bīstamā situācijā, vislabāk sapratām tad, kad, ejot ēdnīcā, pirtī, ar dozimetru mums mērīja radiācijas līmeni. Mazgājies vai ne – tas pīkstēja visu laiku. Es kopā ar Ceplinski un dakteri Belousovu bijām pirmie jelgavnieki, kas uzreiz pēc avārijas tika nosūtīti uz Černobiļu,» tā kungs, vien domīgi nosakot: «Nedod dievs ko tādu piedzīvot vēlreiz…»
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Irina Bančuka informē, ka saskaņā ar pārvaldes rīcībā esošo informāciju šobrīd Jelgavā dzīvo 78 cilvēki, kas savulaik bijuši iesaistīti avārijas seku novēršanas darbos. Atbilstoši Jelgavas pilsētas pašvaldības pabalstu piešķiršanas noteikumiem no 2015. gada Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos iesaistītajiem, kuri savu pamata dzīvesvietu deklarējuši Jelgavas pilsētā un dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, noteikts ikgadējs pašvaldības pabalsts 25 eiro apmērā rehabilitācijai. Lai to saņemtu, no 15. aprīļa līdz 15. decembrim Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē Pulkveža O.Kalpaka ielā 9, 115. kabinetā, avārijas seku likvidētājiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un apliecību par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka statusu, jāiesniedz rakstisks iesniegums par pabalsta piešķiršanu. Turpmāk šāds pabalsts avārijas likvidatoriem, kuri deklarēti un dzīvo Jelgavas pilsētā, uz viņu uz iesnieguma pamata tiks izmaksāts katru gadu.
Savienība «Černobiļa» atgādina, ka piemiņas pasākums Rīgā, pie piemiņas akmens Stradiņa slimnīcas teritorijā, notiks rīt, 24. aprīlī, pulksten 10.
Jāatgādina, ka Černobiļas AES avārija notika 1986. gada 26. aprīlī. Avārijas seku likvidēšanā, nebrīdinot par avārijas nopietnību, kopumā tika iesaistīti ap 800 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. Radiācija ir atstājusi nenovēršamas sekas uz šo cilvēku veselību.
Foto: Raitis Supe
Saistītā ziņa
Pieminēs traģiskos notikumus pirms 29 gadiem Černobiļā
18.3 °C,
1.9 m/s,
91.6 % 
18.3 °C,
1.9 m/s,
91.6 %