25.2 °C, 4.1 m/s, 34.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Ciešanu ceļš» – kā atgādinājums un piemiņa (+video)
«Ciešanu ceļš» – kā atgādinājums un piemiņa (+video)
23/08/2008

Ar dzejas lasījumu, dziesmām un uzrunām, šodien Svētbirzī atklāts piemiņas memoriāls «Ciešanu ceļš», kurā uz granīta plāksnēm iegravēti 688 zīdaiņu, skolnieku, strādājošo un sirmgalvju vārdi. Viņi visi ir genocīda upuri no Jelgavas apriņķa, kas no izsūtījuma mājās tā arī neatgriezās.

Ritma Gaidamoviča

Ar dzejas lasījumu, dziesmām un uzrunām, šodien
Svētbirzī atklāts piemiņas memoriāls «Ciešanu ceļš», kurā uz
granīta plāksnēm iegravēti 688 zīdaiņu, skolnieku, strādājošo un
sirmgalvju vārdi. Viņi visi ir genocīda upuri no Jelgavas apriņķa,
kas no izsūtījuma mājās tā arī neatgriezās.

 

Uz memoriāla atklāšanu, kas notika tieši tajā dienā, kad pirms
20 gadiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji veidoja 600
kilometrus gadu dzīvo Baltijas ceļu, kas savienoja Tallinu, Rīgu un
Viļņu, bija ieradušies vairāk nekā 200 jelgavnieku un rajona
iedzīvotāji. Lielākoties gan tie bija sirmgalvji, kuru atmiņās
glabājas visi šie notikumi – gan izsūtījums preču vagonos, gan
Baltijas ceļš.

«Pati gan esmu uz šejieni pārcēlusies no Latgales, taču
priecājos, ka jelgavnieki atrada iespēju izveidot šo piemiņas
vietu, kas tagad būs lielākā Latvijā, kura atgādina par tā laika
notikumiem un tādējādi tiek izrādīta cieņa cietušajiem. Gribētos,
lai uz šo svētvietu atnāktu arī jaunieši kopā ar saviem vecvecākiem
un skolotajiem, kas jaunajiem pastāsta, kas ar šiem ļaudīm notika
un, kā viss bija. Gribas, lai viņi redz, cik daudz cilvēku cieta,
jo citādi jaunatnei nav ne nojausmas par tā laika notikumiem un
cilvēku pārdzīvotajām šausmām,» tā Mirdza Borisova.

Ilmārs Juris Bērziņš atzīst, ka šīs sliedes liekot atminēties
izsūtīšanas brīdi, kad viņš no Cēsu apriņķa izbraucis lielajā preču
vagonā, bet laimīgas sagadīšanās pēc nonācis Jelgavā un tagad dzīvo
šajā apkaimē. Izsūtīta bija visa viņa ģimene – tēvs, māte, divi
brāļi, māsa un viņš, taču mums laimējās – visi 1958. gadā
pārbraukuši uz savu dzimto zemi. Lai arī viņš ticis izvests no Cēsu
apriņķa, 25. martā un 14. jūnijā viņš vienmēr apmeklējot Svētbirzi,
lai pakavētos atmiņās un aizlūgtu par tiem, kas diemžēl
neatgriezās.

Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš savā uzrunā aicināja
cilvēkus, lai šis «Ciešanu ceļš» atgādina, ka tikai mūsu gudrība,
spēks un dzimtenes mīlestība ir tas spēks, kas vairs nekad neļaus
notikt šādiem notikumiem.

Portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ jau
informēja, ka memoriāls «Ciešanu ceļš» veidots kā dzelzceļa
uzbērums apmēram divdesmit metru garumā un septiņdesmit centimetru
augstumā. Tas ir kā papildinājums jau esošajam piemiņas akmenim
Svētbirzī. Granīta plāksnēs ir iegravēti 688 Jelgavas apriņķa
genocīda upuru vārdi, kuri tika represēti un neatgriezās no
izsūtījuma. Šo cilvēku vārdus apkopoja represēto apvienība
«Staburadze», kas bija piemiņas vietas atjaunošanas iniciatore.

Memoriāla idejiskie autori ir Jelgavas pašvaldības galvenais
mākslinieks Georgs Svikulis un ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.
Savukārt idejas īstenošanas pasūtījumu un uzraudzību veica Jelgavas
pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība».

Svētbirzī veikti tādi labiekārtošanas darbi kā lietus ūdens
novades sistēmas izbūve, uzstādīts apgaismojums, ierīkots zāliens
un apstādījumi, izveidotas ceļa apmales, ieklāts betona bruģakmens
segums gar Svētbirzs galveno ieeju un granīta šķembu segums pie
memoriāla.

Memoriāla «Ciešanu ceļš» atklāšanu sestdien, 23. augustā,
organizē Jelgavas pašvaldības aģentūra «Kultūra», tajā piedalīsies
Jelgavas domes vadība, represēto apvienības «Staburadze» pārstāvji,
darbu veicēji, Jelgavas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība»
vadība. Uz pasākumu tiek aicināts arī ikviens interesents.

«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka kopumā memoriāla «Ciešanu
ceļš» izveide un piemiņas vietas labiekārtošanas darbi Svētbirzī
izmaksāja vairāk nekā 60 tūkstošus latu. Darbus veica SIA «Aleja
D», kas ar savu piedāvājumu bija uzvarējusi cenu aptaujā. Savukārt
akmens detaļu izgatavošanu un gravēšanu memoriāla izgatavošanai
veica SIA «Akmens apstrādes centrs AKM».

 

FOTO: Ivars Veiliņš

VIDEO: Māris Martinsons