21.3 °C, 1.8 m/s, 86.9 %

Pilsētā

«Cilvēciskā puse iet mazumā»
02/10/2008

Grūtākos laikos klientam tirgotāja un pakalpojumu sniedzēja acīs būtu jākļūst vērtīgākam. Bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka faktiski pakalpojumu kvalitāte pie mums neuzlabojas. 

Anna Afanasfeva
Grūtākos laikos klientam
tirgotāja un pakalpojumu sniedzēja acīs būtu jākļūst vērtīgākam.
Bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka faktiski
pakalpojumu kvalitāte pie mums neuzlabojas. 
Konkursa komisijas pārstāve Laima Šmelde no mārketinga un
reklāmas uzņēmuma «Maconi» atzīst, ka savā ziņā mūsu pilsēta ir
apstājusies un Jelgavā varētu vēlēties labāku līmeni apkalpošanas
kvalitātes, preču sortimenta un svaiguma ziņā. Šī iemesla dēļ daļa
sabiedrības saglabā uzticību galvaspilsētas tirdzniecības un
pakalpojumu uzņēmumiem. 
Jautājām, kā uz to raugās Latvijas Lauksaimniecības
universitātes Ekonomikas fakultātes lektore Baiba Kizika. Viņa
piekrīt, ka cenu kāpumam būtu jāseko kvalitātes pieaugumam, jo,
neraugoties uz to, ka sadārdzinās uzturēšanas izmaksas, klientam ir
kaut kas jādod pretī, viņu nevar barot ar solījumiem, ka kādreiz
būs labāk. Diemžēl pie mums tā nenotiek. Iespējams, Jelgava ir par
mazu un konkurence īsti nedarbojas. Varbūt vainojamas izmaiņas
tirdzniecības struktūrā, mazajiem veikaliem pirms lielveikalu
ienākšanas tiešām bija savas tradīcijas un citādāka pieeja
pircējam. Lielie «iziet» uz apgrozījumu, uz tā rēķina kaut kam cenu
var atļauties samazināt, kaut kam palielināt, bet visam pa vidu
prātā paturot savu peļņu. 
Tomēr patērētāji, aizvien rūpīgāk sekodami ikdienas pirkumiem,
prātā patur daudz ko. «Pietiek kaut reizi pieķert, ka cena plauktā
atšķiras no cenas pie kases, lai veikals pircēja acīs iegūtu sliktu
nokrāsu. Nevar apgalvot, ka tirgotājs to dara speciāli, un tomēr…
Bēdīgākais, ka cietēju vidū ir cilvēki, kas tiešām skaita santīmus.
Tajā pašā laikā cilvēks ar lielajiem iepirkumu ratiem pat nepamana,
ka ir apskaitīts,» ikdienas novērojumus atklāj B.Kizika.
Pieaug arsenāls, kas tiek izmantots klientu piesaistīšanai. Uz
vieniem vairāk iedarbojas bonusu kartītes kādu preču iegādei vai
loterijas kuponi, citi vairāk aizraujas ar atlaižu kartēm. Ir
uzņēmumi, kas šajā jomā sadarbojas. Piemēram, «Jelgavas baltajos
kreklos» pēc noteikta skaita maltīšu ieturēšanas var saņemt atlaižu
karti uz solāriju. Neviens gan neseko, vai šīs kartes tiešām tiek
izmantotas. Savukārt jauniešu auditorijā labi darbojas «Čili picas»
uzsaukums katru desmito ēdienreizi ieturēt uz uzņēmuma rēķina.
B.Kizika kā iedarbīgu vērtē pastkastītēs iemesto informāciju par
veikalu atlaižu akcijām. Sevišķi cilvēki ar ierobežotiem ienākumiem
dodas tieši uz konkrēto veikalu. Tiesa, tirdzniecības uzņēmumu
taupības vai pasta nolaidības dēļ pēdējā laikā informācijas
izdevumi pastkastēs nonāk retāk.
Ārzemēs iecienīto atlaižu kuponu krāšana pie mums vēl nav tā
iegājusies. Varbūt tāpēc, ka pie mums ārpus pilsētas nav angāros
izvietotu atlaižu veikalu. Varbūt vēl neesam tik pārtikuši, lai
aizietu tādā azartā. 
Tomēr aiz mārketinga pasākumiem nedrīkstētu aizmirst
pakalpojumu sniedzēju cilvēcisko pusi. Ir kāds savs pienākums, ko
nevar izmērīt tikai ar algu vien, turklāt, palielinot algu, ne
vienmēr proporcionāli uzlabojas attieksme. Jābūt cilvēciskajam
faktoram, darbiniekam jābūt iekšā attiecīgās profesijas
dzirkstelītei,» teic B.Kizika, atzīstot, ka ikdienā pārsvaru ņem
materiālā motivācija, savukārt ētiskā puse un cilvēciskā attieksme
katastrofāli mazinās.