18 °C, 3 m/s, 79.4 %

Jauniešiem

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsJauniešiemCīņa ar aizspriedumiem: pataloganatoms
Cīņa ar aizspriedumiem: pataloganatoms
23/09/2008

Mūsu sabiedrība dažādi attiecas pret pataloganatomiem, taču ne visi saprot, cik liela nozīme viņiem ir dzīvo cilvēku dzīvē. Izrādās, pataloganatoma darbs saistīts ne tikai ar mirušajiem…

Olga Tiļecka

 

Foto: Pāvels Voitkevičs

Mūsu
sabiedrība dažādi attiecas pret pataloganatomiem, taču ne visi
saprot, cik liela nozīme viņiem ir dzīvo cilvēku dzīvē. Izrādās,
pataloganatoma darbs saistīts ne tikai ar mirušajiem…

Pataloganatoms Šmits, kurš strādā Jelgavas
morgā, apgalvo, ka padomju laikā viņa profesijas pārstāvjus cilvēki
uztvēra kā «drausmīgus monstrus». «Tagad situācija ir krietni
mainījusies, bet man joprojām jācīnās ar aizspriedumiem un to
riebīgu sajūtu, kas rodas, cilvēkam dzirdot vārdu
«pataloganatomija».

Tiesa gan – kā noskaidroja portāls
www.jelgavasvestnesis.lv, jelgavnieku viedokļi par to atšķiras.
«Manuprāt, pataloganatoma darbs tiešam ir ļoti aizraujošs, proti,
viņam katru reizi ir jāsastopas ar kaut ko jaunu, jālauza galva,
lai atrastu problēmas atrisinājumu. Protams, dakterim ir jācieš
psiholoģiski un bieži vien jākontrolē savas emocijas, it īpaši
sākumā, taču tāda profesija tiešām ir ļoti vajadzīga un nopietna,»
stāsta bioloģijas skolotāja Ludmila Laguna.

Savukārt jaunā māmiņa Dace Lielanse neslēpj,
ka viņai pataloganatomi tomēr asociējas ar bendēm… «Man šķiet, ka
principā neatrastos daudz cilvēku, kuri gribētu saistīt savu dzīvi
ar tādu profesiju, bet, protams, kādam taču tas jādara. Laikam pat
tādā darbā ir kaut kas interesants – par vienīgo pozitīvo
pataloganatoma darbā saskatu to, ka strādāt var pilnīgā
klusumā!»

Pats dakteris Šmits gan atklāj, ka viņa darbs
ir daudz nopietnāks un interesantāks, nekā tas šķiet no pirmā acu
skatiena. «Protams, sekcijas un autopsijas ir neatņemama darba daļa
un tas nav patīkamākais posms, taču darbs laboratorijā, kas norit
pēc tam, patiešām sagādā baudu,» viņš atspēko sabiedrībā valdošo
stereotipu par pataloganatomu salīdzinoši šauro spektru un nozīmi
cilvēku dzīvē. «Pataloganatoms ne mazāk kā, piemēram, terapeits vai
kardiologs ietekmē dzīvo cilvēka dzīvi. Piemēram, mums no slimnīcām
tiek sūtīti preparāti. Mūsu uzdevums ir sagatavot slēdzienu, kas
dažkārt ārstam palīdz noteikt pacienta diagnozi, izvēlēties pareizo
ārstēšanas metodi, kas principā var glābt cilvēku no nāves,» tā
dakteris Šmits.

Viņš gandarīts, ka par spīti aizspriedumiem,
viņa profesija atkal sāk atdzimt. «Līdz 1990. gadam stāvoklis bija
katastrofāls, jo pietrūka darba spēka, toties tagad pat es pazīstu
jau piecus topošos speciālistus – tātad mūsu profesija pamazām sāk
atdzīvināties!»