Pilsētā

Kritieni no jumta, traumas nenostiprinātu sastatņu dēļ – tie ir tikai daži nelaimes gadījumi, kas gadiem tiek piedzīvoti būvobjektos, kuros neievēro darba drošības prasības. Ar mērķi laicīgi novērst bīstamās situācijas Valsts darba inspekcija (VDI) kopš būvniecības sezonas sākuma pastiprināti veic tematiskās pārbaudes būvniecības objektos. «Katru gadu būvnieki darba drošības aspektā kļūst arvien apzinīgāki, tomēr dažviet pārkāpumi vēl joprojām tiek konstatēti, piemēram, darbs augstumā bez aizsardzības līdzekļiem, nenostiprinātas sastatnes un kāpnes, darbam nepiemērots apģērbs. Līdztekus drošības pārkāpumiem uzņēmumos tiek atklāta arī nereģistrēta nodarbinātība,» norāda Zemgales reģionālās VDI vecākā inspektore Silvija Emule. Kopumā sezonas laikā pilsētā paredzēts veikt 14 ar darba drošību un Darba likuma normu ievērošanu saistītas tematiskās pārbaudes, kā arī pamatpārbaudes par dažādiem būvniecības uzņēmumu darbības aspektiem.

VDI norāda, ka līdz šim pilsētā veiktas aptuveni 20 dažādas
pārbaudes. Šogad pastiprināta uzmanība tiek pievērsta darbam
augstumā, nodarbināto kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības
līdzekļiem, kā arī Darba likuma ievērošanai. Pārbaudes tiek
organizētas gan lielos objektos, kuru būvdarbu līgumsummas sniedzas
pāri miljonam eiro, gan arī vidējos un pavisam nelielos. «Nav
nozīmes, vai objektā strādā 60 cilvēki un tiek renovēta ēka no
pamatiem vai viens cilvēks un tiek krāsota privātmājas fasāde –
likums vienādi jāievēro abos gadījumos,» tā S.Emule. Viņa skaidro,
ka visbiežāk pārbaudes objektos, kur notiek vērienīgi būvdarbi,
tiek ieplānotas laicīgi – daļu izvēlas sistēmā pēc nejaušības
principa, tāpat tiek ņemti vērā inspektoru novērojumi un
iedzīvotāju sniegtā informācija. «Pilsētā būvdarbi ir kā uz delnas,
un dažādas situācijas pamana paši inspektori, nereti reaģē kaimiņi,
kuri redz pārkāpumus, piemēram, ka darbs uz pretējā nama jumta
notiek bez drošības trosēm, saņemam arī anonīmus zvanus no pašiem
celtniekiem, kuriem nav samaksāta alga vai ir bažas par drošību
savā darbavietā,» tā S.Emule.

Būvnieki sāk apzināties riskus

S.Emule stāsta, ka gadu gaitā nopietnākie pārkāpumi būvniecībā
saistīti ar vieglprātīgu attieksmi pret darba drošības prasībām.
Tiesa, rupju pārkāpumu šogad ir krietni mazāk. «Pārbaudot redzam,
ka vairums uzņēmēju beidzot ir sapratuši: ievērot fundamentālas
būvniecības darba drošības prasības ir vieglāk un lētāk, nekā
maksāt sodus un risināt dažādu nopietnu negadījumu sekas,» stāsta
inspektore, vērtējot, ka to pamazām apzinās arī celtnieki, kuri, kā
paši atzīst, vismaz reizi redzējuši nelaimes gadījumu vai zina
kādu, kurš cietis būvlaukumā. «Pirms vairākiem gadiem, nogrūstot
nenostiprinātas būvbedres sienām, gāja bojā jauns puisis; pirms
trīs gadiem no jumta nokrita un smagas traumas guva kāds vīrietis;
pagājušā gada nogalē, sagāžoties četrus metrus augstām sastatņu
konstrukcijām, dažādas traumas guva divi darbinieki. Tās bija
liktenīgas situācijas, un diemžēl bieži vien tikai pēc šādiem
negadījumiem cilvēkiem rodas izpratne, kāpēc ir svarīgi ievērot
darba drošību,» tā S.Emule, turpinot, ka šobrīd nopietnākie
pārkāpumi pilsētas būvobjektos saistīti ar sastatņu stiprināšanu:
«Situācijas ir dažādas, piemēram, veicot ārdarbus, sastatnes nav
piestiprinātas pie ēkas sienas, tās izvietotas uz nestabilas
virsmas, konstrukcijas ir daļēji bojātas.» Visbiežāk neatbilstības
tiek konstatētas ēkās, kur notiek nelieli remontdarbi, jo, kā
stāsta VDI inspektore, lielajos būvobjektos darbiem tiek
piesaistīti dažāda profila būvnieki – viens liek logus, otrs krāso
fasādi, trešais uzstāda un sagatavo sastatņu konstrukcijas. «Šādā
veidā katra darba daļa ir konkrēta uzņēmuma atbildība, līdz ar to
objektos vērojama lielāka kārtība, bet situācijās, kad viens
būvniecības uzņēmums veic teju visus darbus, pret drošību mēdz būt
vieglprātīgāka attieksme. Tā ir gan ekonomija, izmantojot
nolietotas vai bojātas sastatņu konstrukcijas, gan paviršība,
novietojot tās, kā nu pagadās,» tā S.Emule.

Gadījumos, kad tiek apdraudēta celtnieku drošība, VDI izsaka
brīdinājumu par darbu apturēšanu; ja noteiktajā termiņā pārkāpums
nav novērsts, darbi būvdarbu vietā tiek apturēti. Arī šogad pilsētā
izteikti vairāki šādi brīdinājumi.

Klasika: celtnieks bez ķiveres un
krokšos

Lai gan pamata drošības prasības ievēro arvien biežāk, dažas vēl
joprojām tiek ignorētas. «Ja pirms daudziem gadiem runājām par
resursu trūkumu un to, ka atsevišķiem uzņēmumiem ir dārgi
nodrošināt dažādus aizsardzības līdzekļus, tad šobrīd tie kļuvuši
krietni pieejamāki un tiek sarūpēti, bet celtnieki tos tāpat
neizmanto. «Klasika ir darbs bez ķiveres un cimdiem. Kājās – nevis
necaurdurami speciāli apavi, bet iešļūcenes vai krokši. Atrunas ir
dažādas – karsti, neērti, novilku vien uz dažām minūtēm… Tomēr
jāsaprot, ka jebkurā gadījumā šie it kā nelielie drošības pasākumi
ir tie, kas var pasargāt no nopietnām traumām un nelaimes
gadījumiem,» uzsver S.Emule. Viņa stāsta, ka šādas situācijas
raksturīgas dažāda mēroga būvlaukumos: «Celtniekus grūti pārmācīt,
bet tas ir darba devēja izaicinājums. Esam pieredzējuši dažādas
prakses – vieni uzņēmumā ievieš bonusu sistēmu par darba drošības
ievērošanu, citi – soda sankcijas par tās neievērošanu.»

Pārkāpumi dažos objektos šogad fiksēti arī saistībā ar
brīdinājuma zīmēm. S.Emule akcentē, ka izvietot zīmes objektā ir
pāris minūšu darbs, kas novērš uzreiz vairāku negadījumu
iespējamību. «Lielākos objektos ir darba aizsardzības speciālisti,
kas šādas nianses kontrolē, bet mazāka apjoma būvdarbu laikā bieži
vien saskaramies ar nezināšanu un diskusijām par to, ka ievērot
prasības ir dārgi, jo, piemēram, speciāli jāizgatavo vairākas
brīdinājuma zīmes – ka ēkā ir zemi griesti, paaugstinājums,
slidens… Šādos gadījumos mums vienmēr ir piemērs, kā tas
paveicams bez lieliem izdevumiem. Proti, vajadzīga informatīva
zīme, ka notiek būvdarbi, un to var izdrukāt, bet, lai būtu redzami
paaugstinājumi, pietiek ar uzlīmētu spilgtu līmlenti,» norāda
inspektore, papildinot, ka tādējādi pārkāpumi tiek novērsti 15
minūšu laikā, pirms vēl beigusies pārbaude.

Uzņemas risku nodarbināt nelegāli

Lai gan sezonas laikā pārsvarā notiek tematiskās pārbaudes,
akcentējot darba drošību, papildus tiek analizēti arī citi uzņēmuma
darbības aspekti. Viens no biežākajiem pārkāpumiem, kas līdz šim
konstatēts vairākos būvniecības uzņēmumos, ir nereģistrēta
nodarbinātība. S.Emule stāsta, ka inspektori objektā sarunu bieži
vien sāk nevis ar būvdarbu vadītāju, bet padotajiem. Ja tās gaitā
inspektoram rodas kādas aizdomas, piemēram, cilvēks nezina, kādā
uzņēmumā strādā, vai stāsta, ka strādā pirmo dienu, tādēļ viņam nav
darba līguma, notiek detalizētāka pārbaude. «Ja drošības aspektā
saskatāmi uzlabojumi, tad šajā jomā virzības pagaidām nav. Ir
būvnieki, kas nodarbina cilvēkus bez darba līguma un maksā
aploksnē, ir gadījumi, kad privātā būvdarbu vietā cilvēks strādā kā
pašnodarbināta persona, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistrā
tam nav attiecīga statusa. Ir tādi uzņēmēji, kuri darbiniekiem
uzrāda minimālo darba laiku, bet nodarbina ilgāk, kā arī tādi, kas
uzrāda pilnu darba laiku, bet papildus veic nereģistrētas haltūras.
Tāpat šogad pilsētas objektos darbojas lietuviešu un poļu uzņēmumi,
kuri nodarbina moldāvus, uzbekus, gruzīnus, poļus un ukraiņus.
Tādās darba attiecībās pastāv zināma birokrātiska specifika, kas ne
vienmēr tiek ievērota,» skaidro S.Emule.

Strādniekiem – nenokārtotas kredītsaistības

«Dzirdam dažādas versijas, kāpēc objektos nodarbina un strādā
neoficiāli. Nemainīgi biežākais iemesls ir būvnieka vēlme ekonomēt
uz nodokļu rēķina un darbinieka nevēlēšanās saņemt algu oficiāli.
Teiksim, cilvēkam ir vairāki ātrie kredīti, kas ilgstoši netiek
nomaksāti, un viņš lūdz pieņemt darbā bez līguma, lai no
oficiālajiem ienākumiem neatvelk parādus. Tāpat būvnieki atrunājas
ar darbaspēka trūkumu sezonā: nav darbinieku, bet objekts jānodod
laikā, tāpēc ņem tos, kas gatavi strādāt. Daudziem celtniekiem nav
arī obligātās veselības pārbaudes, tāpēc oficiāli nodarbināt viņus
nedrīkst, bet apmaksāt veselības pārbaudes darba devējs negrib,»
norāda S.Emule.

Viņa atzīst, ka darbs bez līguma ir riskants abām pusēm. Darba
devējam – jo darbinieks var atļauties vienkārši neatnākt uz darbu,
darba ņēmējam – jo viņam nebūs nekādu tiesību gadījumā, ja solītā
alga netiks izmaksāta. «Sezonā šādas situācijas nav retums – katru
nedēļu saņemam informāciju no strādniekiem, kuri lūdz palīdzēt.
Jāuzsver gan, ka lielajos objektos šādi gadījumi ir krietni retāki,
jo ģenerāluzņēmēji baidās par savu reputāciju, lai varētu startēt
iepirkumos. Tāpat secinājām, ka par labu darba organizācijai nākusi
elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana objektos ar
izmaksām virs miljona eiro. Tā samazina iespēju nodarbināt nelegāli
un atvieglo pārbaužu norisi. Un, lai gan gadās situācijas, ka
darbinieks aizmirst nopīkstināt darba laika uzskaites elektronisko
karti un darba dienas beigās sistēmā viņam uzrādās 24 stundu darba
laiks, kopumā šajos objektos ir lielāka kārtība,» tā viņa. Arī šajā
ziņā lielākās problēmas konstatētas privātajos objektos, kur strādā
it kā pašnodarbinātie būvnieki, kam nav nedz līguma par būvdarbu
veikšanu, nedz arī attiecīga reģistrācija VID.

Ja pakalpojuma līgums ar darbu veicēju netiek noslēgts vai tiek
noslēgts, bet personai VID nav attiecīga statusa, soda sankcijas
piemēro pasūtītājam, savukārt tad, ja pakalpojuma līgums noslēgts
ar uzņēmumu, kurš celtniekus nodarbina nelegāli, sodu maksā
būvnieks. Par Darba likuma pārkāpšanu VDI var piemērot sodu no 350
līdz 7100 eiro, bet, ja pārkāpums gada laikā notiek atkārtoti,
sankcijas ir lielākas.

S.Emule norāda: pārbaudes notiek ar mērķi laicīgi novērst
iespējamos negadījumus, nevis sodīt, tomēr situācijas ir dažādas un
atkarīgas no būvnieka. «Ir pieredzējuši būvnieki, kuri dažkārt
piemirst par niansēm, tomēr gadu gaitā jau ir izaudzināti pamata
drošības un Darba likuma ievērošanas jautājumos. Ir jauni uzņēmumi,
kas tikai mācās, tādēļ likumsakarīgi ir ar tiem sadarboties, lai
nākamajos objektos pārkāpumi neatkārtotos,» uzsver inspektore,
papildinot, ka tāpat ir virkne uzņēmēju, kas gadu gaitā ekonomijas
un vieglprātības dēļ turpina neievērot likumus. Šajā gadījumā
viņiem tiek piemēroti sodi, kas bieži vien ir pietiekami liela
motivācija, lai par pārkāpumiem vismaz aizdomātos.

Foto: no VDI arhīva, Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»