-3.4 °C, 2.4 m/s, 78.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Darba kvalitāti nedrīkst vērtēt pēc skolēnu vidējās atzīmes»
«Darba kvalitāti nedrīkst vērtēt pēc skolēnu vidējās atzīmes»
01/09/2015

«Jau no septembra uzsāksim obligāto peldētapmācību visiem 1. klašu skolēniem, vairākās skolās realizēsim programmu «Sporto visa klase», bet bērnudārza «Sprīdītis» sagatavošanas grupu audzēkņiem pilotprojekta veidā būs iespēja apgūt jaunas prasmes starptautiski atzītā programmā «FasTrac­Kids»,» dažus šī mācību gada jauninājumus iezīmē Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un sporta jautājumu programmā Aigars Rublis.

Jānis Kovaļevskis
«Jau no septembra uzsāksim obligāto peldētapmācību
visiem 1. klašu skolēniem, vairākās skolās realizēsim programmu
«Sporto visa klase», bet bērnudārza «Sprīdītis» sagatavošanas grupu
audzēkņiem pilotprojekta veidā būs iespēja apgūt jaunas prasmes
starptautiski atzītā programmā «FasTrac­Kids»,» dažus šī mācību
gada jauninājumus iezīmē Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja
vietnieks izglītības un sporta jautājumu programmā Aigars
Rublis.
Sarunā A.Rublis uzsver, ka izglītības sistēma saistībā ar
pedagogu algu reformu un demogrāfiskajām tendencēm ir lielu izmaiņu
priekšā: «Jau šobrīd daudzi novada iedzīvotāji vēlas savus bērnus
sūtīt uz pilsētas skolām, īpaši pieprasīta šajā ziņā ir Valsts
ģimnāzija un Spīdolas ģimnāzija. Gadījumā, ja reformu rezultātā
atsevišķas skolas apkārtējos novados tiks apvienotas vai slēgtas,
mums jābūt gataviem uzņemt pilsētas skolās vairāk bērnu, tādēļ
turpināsim investēt izglītības infrastruktūrā.» 
Šogad Jelgavā atklāti divi jauni bērnudārzi –
«Kāpēcīši» un «Zīļuks» –, kuri kopā var uzņemt 432 bērnus, bet
visās 11 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs iespējams
uzņemt 2320 bērnus. Pilsētā strādā arī septiņas privātās
pirmsskolas izglītības iestādes – vai varam teikt, ka jautājums ar
rindām uz vietu bērnudārzā ir atrisināts?
Jā, sadarbībā ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm,
kuras šobrīd ir piepildītas, šis jautājums vairs nav tik aktuāls kā
pirms diviem trim gadiem. Skaitliskā izteiksmē gan neliela rinda
vēl ir saglabājusies, tomēr mūsu novērojumi liecina, ka daļai no
rindā esošajiem aptuveni 100 bērniem vieta pašvaldības bērnudārzā
nemaz nav vajadzīga, jo vismaz pusē gadījumu uz uzaicinājumiem
pieņemt piedāvāto vietu atbilde vai nu netiek saņemta, vai ģimenes
atsakās no šīs iespējas. Iemesli ir dažādi, piemēram, ģimenes ar
bērniem ir izbraukušas no valsts, vēlas sagaidīt vietu konkrētā
pirmsskolas izglītības iestādē vai nogaida līdz brīdim, kad
mainīsies situācija ģimenē un dārziņš patiešām būs
nepieciešams.
Kādu atbalstu šobrīd saņem tās ģimenes, kuru bērni
apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes?
Atbilstoši normatīviem ir noteikts, ka par katru pilsētā
deklarēto bērnu privātā iestāde var saņemt dotāciju 185 eiro
apmērā. Pašvaldība no tā sedz 112 eiro mēnesī jeb summu, kas ir
līdzvērtīga viena bērna vidējām izmaksām pašvaldības bērnudārzā.
Pārējo finansē valsts. Šobrīd nav skaidrs, vai valsts turpinās šo
atbalsta programmu, kura pašvaldībai varētu radīt papildu izdevumus
aptuveni 788 tūkstošu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka pedagogu algu
reforma pašvaldībām gadā varētu radīt vēl 1,8 miljonu eiro papildu
izmaksas, ir skaidrs, ka šobrīd budžetā šādu rezervju nav. Tādēļ
turpināsim sarunas ar ministrijām, meklējot risinājumu. Viens no
risinājumiem varētu būt, ka valsts budžets pakāpeniski «pārņem»
pirmsskolas izglītības pedagogu algas, kā tas bija iepriekš.
Kā veidojas šīs papildu izmaksas saistībā ar pedagogu
algu reformu?
Jāteic, ka kopumā mēs atbalstām pedagogu algu reformu, jo
šobrīd skolotāju atalgojums nav konkurētspējīgs ar citām nozarēm.
Tomēr tas rada ievērojamas papildu izmaksas arī pašvaldībām,
galvenokārt saistībā ar pirmsskolas izglītības sistēmu. Pirmsskolas
skolotāja atalgojumu par vienu likmi plānots palielināt no 420 līdz
700 eiro, bet valsts no savas puses plāno apmaksāt tikai četru
stundu darbu dienā sagatavošanas grupās līdzšinējo sešu stundu
vietā. Tāpat papildu izmaksas veidojas interešu izglītībā, skolu
bibliotekāru, logopēdu, psihologu, karjeras konsultantu un citu
izglītības atbalsta speciālistu darba samaksai. Tādēļ vēlamies, lai
šī reforma tiktu saskaņota arī ar pašvaldībām, kurām būs jāsedz
liela daļa no izmaksām.
Ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai izglītības
iestādēs šobrīd tiek veikti tā sauktie «zaļie iepirkumi». Ko tas
īsti nozīmē, un kā uzlabosies bērnu ēdināšana, ņemot vērā, ka visās
pozīcijās pēc šiem iepirkumiem izmaksas ir augušas?
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka izglītības iestādēs
jaunie iepirkumi ēdināšanas pakalpojumiem jāveic pēc tā sauktā
«zaļā iepirkuma» principa, kas nosaka: vismaz 50 procentiem no
ēdienkartē izmantotajiem augļiem un dārzeņiem jābūt atbilstošiem
bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, kā arī jāievēro virkne citu
«zaļo» nosacījumu, piemēram, videi draudzīgu trauku mazgāšanas
līdzekļu izmantošana, produktu loģistika, videi draudzīgs
iepakojums. Turklāt bērniem ēdiens tiks gatavots pēc īpašas
ēdienkartes, kuru izstrādāja mūsu pieaicinātie LLU Pārtikas
tehnoloģijas fakultātes speciālisti.
Vai varam teikt, ka no šī mācību gada bērni pilsētas
izglītības iestādēs saņems kvalitatīvāku uzturu?
Iepirkumi ir noslēgušies pirmsskolas izglītības iestādēs,
skolās tie vēl turpinās, bet līdz rudens brīvlaikam šis process
noslēgsies. Sekosim līdzi, lai uzņēmēji ievēro prasības, kuras
uzņēmušies pildīt.
Jau nākamgad plānots uzsākt Valsts ģimnāzijas
rekonstrukciju. Kā tiks īstenots šis projekts, un kur tiks
izvietoti skolēni darbu veikšanas laikā?
Februārī noslēgsies projektēšanas darbi, un, iespējams, jau
vasarā sāksies ēkas rekonstrukcija. Skolas pagaidu mājvieta no
2016. gada septembra uz diviem gadiem visdrīzāk būs kāda no LLU
ēkām, bet mazākās klases varētu izvietot arī bijušās speciālās
skolas telpās Zemgales prospektā. Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija
sevī ietvers gan teritorijas labiekārtošanu, gan telpu
pārplānošanu. Piemēram, vecās sporta zāles vietā paredzēta plaša
bibliotēka ar lasītavu.
Kā vērtējat kopējo izglītības infrastruktūru pilsētā –
ēkas, skolu stadionus, izglītības iestāžu piegulošās
teritorijas?
Vislabākā situācija ir pirmsskolas izglītības iestādēs –
siltināšanas darbi vēl jāveic tikai bērnudārzā «Sprīdītis».
Savukārt skolās tā ir ļoti atšķirīga. Pēdējos gados gan esam
investējuši visās izglītības iestādēs, tomēr darāmā vēl ir daudz.
Rekonstrukcija nepieciešama teju visu izglītības iestāžu ēdnīcās.
Daudzās skolās nepieciešami ieguldījumi sporta zāļu un stadionu
sakārtošanā, jo redzam, ka jauniešiem ir vēlme aktīvi darboties,
bet ne vienmēr ir tāda iespēja. Jau tuvākajos gados jauna sporta
zāle taps pie 2. internātpamatskolas un Jelgavas tehnikuma,
rekonstruēsim Valsts ģimnāzijas stadionu, bet pie 4. pamatskolas
iecerēta jauna stadiona izbūve. 
Pilsētā liels uzsvars tiek likts uz profesionālo
izglītību, tomēr arvien ir pietiekami daudz vakanču auto­mehāniķu,
pavāru, galdnieku, metinātāju un citās profesijās, kuras ir
pārstāvētas pilsētas profesionālajās izglītības
iestādēs.
Valstī kopumā jauniešu bezdarba līmenis ir samazinājies no 21
līdz 15 procentiem, tomēr tā joprojām ir problēma. Profesionālās
izglītības sistēmā vēl aizvien neesam nonākuši līdz tādam līmenim,
lai audzēknis, absolvējot izglītības iestādi, atbilstu visām
uzņēmēju prasībām, kaut gan kopējais audzēkņu sagatavotības līmenis
ir pietiekami labs. Tāpat jāņem vērā, ka darba tirgū vairāk ir
pieprasīti speciālisti ar pieredzi, kā arī jauniešu ambīcijas
attiecībā uz atalgojumu bieži vien pārsniedz uzņēmēju iespējas. Tas
ir iemesls, kādēļ daļa profesionālo skolu absolventu turpina
studijas augstskolā, nestrādā savā profesijā vai dodas darba
meklējumos ārpus valsts. Labākais risinājums šajā ziņā ir apmācība
darba vidē pie konkrēta uzņēmēja. Šāda prakse ir gan Amatu
vidusskolai, gan Jelgavas tehnikumam.  
Vai un kas izglītības sistēmā mainījies pēc kvalitātes
balvas ieviešanas?
Mēs redzam, ka tas ir radījis zināmu viļņošanos, jo šobrīd
katra izglītības iestāde meklē jomu, kurā sevi apliecināt. To varam
novērot visā izglītības sistēmā, jo līdztekus balvai «Zelta grauds»
ir arī pedagogu kvalitātes balva un apbalvojums skolēniem par
labiem mācību sasniegumiem (ja skolēna gada vidējā atzīme ir 8,5
balles vai augstāka, viņš saņem pašvaldības naudas balvu 75 eiro
apmērā – red.). Apzināmies, ka pedagogu darbu nevaram vērtēt tikai
pēc vidējās atzīmes klasē vai sasniegumiem mācību olimpiādēs.
Izglītības kvalitāte ir daudz plašāks jēdziens, un tā ietver skolas
sabiedriskās aktivitātes, iniciatīvu jaunu mācību metožu ieviešanā
un daudzus citus parametrus, kurus ņemam vērā, vērtējot izglītības
iestāžu darbu. 
Vasarā darbu Bērnu un jaunatnes sporta skolā uzsāka
jaunais direktors Jānis Leitis – ko sagaidāt no jaunā
vadītāja?
Sporta skolā ir daudz darāmā. Ir jāstrādā gan pie airēšanas
bāzes projekta attīstības Pils salā, gan pie kvalificētu treneru
piesaistes, gan sportisko rezultātu uzlabošanas. Arī audzēkņu
skaits varētu būt lielāks. Šobrīd skolā kopā ar interešu izglītības
grupām ir aptuveni 600 audzēkņu deviņos sporta veidos. Striktāk
būtu jānodala augstu sasniegumu sporta grupas no tā sauktajām masu
grupām. 
Ar ko īpašs būs šis mācību gads?
Kā ierasts, izglītības sistēmā jaunumu ir samērā daudz.
Pamanāmākie parasti ir saistīti ar infrastruktūras uzlabojumiem.
Mācību gadu jaunās telpās pēc rekonstrukcijas sāks Jelgavas
tehnikuma audzēkņi. Pilnībā rekonstruētas ir arī 1.
internātpamatskolas dienesta viesnīcas telpas. Mazāki remonti
veikti arī citās izglītības iestādēs. Pirmo klašu audzēkņiem
piedāvāsim iespēju apgūt peldētprasmi bērnudārza «Kāpēcīši» jaunajā
baseinā. No šī mācību gada arī 4. klašu audzēkņiem tiks
nodrošinātas brīvpusdienas. Turpināsim arī sporta klašu projektu 4.
vidusskolā, Tehnoloģiju vidusskolā un 4. sākumskolā. Tomēr, kā jau
minēju, lielākie izaicinājumi izglītības sistēmā būs saistīti ar
pedagogu algu reformu.