Pēc tam, kad Latviju pāršalca traģiskā ziņa, ka Liepājā no mājām izgājis un pazudis piecgadīgs zēns, medijos tika aktualizēta tēma par bērnu drošību un vecāku atbildību. Šovasar arī Jelgavā nācās saskarties ar diviem gadījumiem, kad mazs bērns naktī viens atradās uz ielas. Speciālisti norāda – visbiežāk tas notiek tādēļ, ka vecāki neapzinās savus pienākumus, kā arī neadekvāti novērtē bērna prasmes. Būtiski atgādināt – par vecāku pienākumu nepildīšanu iestājas administratīvā atbildība, bet traģiskos gadījumos – arī kriminālatbildība.
Policija 14. jūlijā ap trijiem naktī saņēma informāciju no trīs sievietēm, kuras Jelgavā pamanīja septiņgadīgu zēnu vienu bez apaviem klīstam pa Lielo ielu. Policijas darbinieki noskaidroja, ka puisēns devies meklēt omīti, jo viņa nav atradusies dzīvoklī, savukārt bērna māte tobrīd gulējusi. Apsekojot zēna dzīvesvietu, konstatēts, ka māte atradusies 2,01 promiles reibumā. Tāpat dzīvoklī bijis trīs gadus vecs brālītis.
Jau nākamajā dienā, 15. jūlijā, ap pulksten 23 kāda iedzīvotāja Satiksmes ielā pamanīja 2,5 gadus vecu meitenīti vienu uz ielas – basām kājām un ar pledu uz pleciem. Policija noskaidroja – meitenes vecāki saņēmuši zvanu, ka pret radinieci, 16 gadus vecu jaunieti, pastrādāts noziegums un viņa atrodas slimnīcā, tāpēc viņiem steidzami bijis jābrauc uz Rīgu. Vecāki sarunāja, ka bērnus (10 un 2,5 gadus vecas meitenes, kā arī gadu vecu puiku) pieskatīs draugs, bet paši aizbrauca, viņu nesagaidot. Pirms vīrieša ierašanās mazākā meitene jau bija izgājusi no mājām…
Pārvērtē savus bērnus
Gadījumus, kad netiek pildīti vecāku pienākumi un ir pārkāptas bērnu tiesības, izskata bāriņtiesa ciešā sadarbībā ar citām institūcijām – Sociālo lietu pārvaldi (SLP), policiju, izglītības un ārstniecības iestādēm. «Ne vienmēr šādi gadījumi notiek nelabvēlīgās ģimenēs,» uzsver Jelgavas bāriņtiesas locekle Inga Armane, piebilstot, ka neviena no šīm ģimenēm iepriekš nav atradusies bāriņtiesas redzeslokā. «Lielākā kļūda, ko vecāki pieļauj, ir bērna vecuma un prasmju pārvērtēšana. Reizēm vecākiem šķiet, ka bērns vēl ir par mazu, lai, piemēram, atslēgtu durvis, vai gluži otrādi – ir gana liels, lai paliktu viens. Taču nekad nevar paredzēt, kas notiks,» norāda I.Armane, piebilstot – likumdošana paredz, ka bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Tiesa, likums nosaka, ka bērnu var atstāt tādas personas uzraudzībā, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, tomēr bērnu tiesību eksperti uzsver – vecāki par bērnu ir atbildīgi līdz viņa pilngadības sasniegšanai, un jaunietis arī 13, 14 vai 17 gados ir tikai bērns, kas nevar uzņemties atbildību par jaunākiem brāļiem vai māsām.
Līdz nelaimei – viens solis
Nereti izsaukumus pirmās saņem pašvaldības un Valsts policija. «Visbiežāk sastopamās atrunas, ko nākas dzirdēt no vecāku puses, ir šādas – «Bērns gulēja, kad es aizgāju», «Bet bērns taču tika atstāts ar kādu» vai «Es jau biju aizgājis tikai līdz veikalam»,» stāsta Pašvaldības policijas Nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas vecākā inspektore Daiga Antonova. Viņa uzsver, ka situācijai, kad vecāki bērnu ir atstājuši vienu, nav nekāda attaisnojuma. «Lai gan likumā norādītais vecums ir septiņi gadi, ar to nekas nebeidzas – vecākiem tāpat jārūpējas arī par skolas vecuma bērnu, saplānojot viņa dienu un pastāvīgi uzraugot savu atvasi,» norāda D.Antonova, piebilstot, ka ļoti svarīga ir arī vecāku sadarbība ar skolu.
Gadījumi mēdz būt ļoti dažādi – bērns aizgājis viens uz rotaļu laukumu vai veikalu; bērns noklīdis no vecākiem vai apmaldījies; viens ieslēgts mājās. «Visbiežāk šādi gadījumi notiek it kā netīšām. Lai to mainītu, vecākiem ir jāpārveido domāšana,» tā D.Antonova.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Jeļena Visocka norāda, ka vecāku pienākums ir nodrošināt bērna uzraudzību, lai netiktu apdraudēta viņa dzīvība vai veselība, tāpēc rūpīgi jāizvērtē, kā uzraudzībā bērnu atstāt. «Par bērna drošību jebkurā gadījumā atbild vecāki, neraugoties uz to, kam konkrētajā brīdī bērns bijis uzticēts,» tā viņa, piebilstot, ka bērna atstāšana bez uzraudzības ir viens no galvenajiem iemesliem, kas veicina nelaimes gadījumus, kuros cieš bērni. «Pirms kāda laika saskārāmies ar situāciju, kad mazs bērns tika atstāts vecmāmiņai, viņa uz mirkli novērsa uzmanību, un bērns iekrita piemājas dīķī. Sekas bija traģiskas,» tā J.Visocka, uzsverot – ja bērns guvis nopietnas traumas vai gājis bojā, tieši vecākiem iestājas kriminālatbildība, un tā noticis arī šajā gadījumā.
Ne visi ir gatavi mainīties
Policija par katru gadījumu, kurā iesaistīta nepilngadīga persona, ziņo bāriņtiesai un citām institūcijām. Katra situācija tiek izvērtēta, ņemot vērā gan notikušā apstākļus, gan arī ģimenes sociālo situāciju, lai pieņemtu lēmumu, kāda veida palīdzība konkrētajai ģimenei nepieciešama un novērstu bērnu tiesību pārkāpumus. Jelgavas pilsētas bāriņtiesa skata lietas, kas reģistrētas Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. Piemēram, ja ģimene atbrauks uz pasākumu Jelgavā un vecāki kādu apsvērumu dēļ nespēs parūpēties par līdzi paņemto bērnu, nenodrošinot bērna vecumam drošu un atbilstošu vidi, administratīvo lietu uzsāks Jelgavas pilsētas bāriņtiesa, pieņemot vienpersonisku lēmumu, savukārt tālāk lietas materiāli tiks pārsūtīti uz to pašvaldību, kurā deklarēta vecāku dzīvesvieta. Pērn Jelgavas pilsētas bāriņtiesā uzsāktas 28 lietas, no kurām sešās lietās pieņemts lēmums par administratīvās lietas izbeigšanu, nepieņemot lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Šogad uzsāktas jau 24 lietas, no kurām divas izbeigtas.
Ar riska ģimenēm mūsu pašvaldībā strādā SLP. Pērn pārvalde saņēma 828 ziņojumus par riska ģimenēm, bet šogad – 590. «Mēs katru informāciju pārbaudām, un, ja ir pamats, ģimeni izvērtējam, lai izlemtu, kāda sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi tai nepieciešami. Sociālā palīdzība galvenokārt ir pabalsti un atvieglojumi, savukārt sociālie pakalpojumi – psihologs, atbalsta un izglītojošas grupas, ģimenes asistents, krīzes centra pakalpojums,» skaidro SLP Ģimenes atbalsta nodaļas vadītāja Solvita Prikule. «Visbiežāk vecākiem iesakām apmeklēt atbalsta un izglītojošo grupu nodarbības par vecāku lomu bērna audzināšanā, lai viņi labāk izprastu savus pienākumus. Pēc tam seko nodarbību kurss par bērnu emocionālo audzināšanu, lai iemācītos redzēt, dzirdēt un saprast bērnu,» stāsta sociālā darbiniece Daiga Cīrule. Tāpat ģimenēm ir iespēja apmeklēt nodarbības vienīgajam vecākam un nodarbības, lai pilnveidotu saskarsmes prasmes ģimenē. SLP paspārnē darbojas arī brīvprātīgās mammas, kuras sniedz emocionālu atbalstu un māca ar savu piemēru, vai arī ģimenei var tikt piešķirts ģimenes asistents, lai pilnveidotu sociālās un komunikācijas prasmes, nodrošinātu pārraudzību un novērstu riskus. Pēc sociālā darbinieka izvērtējuma vecāki var saņemt psihologa pakalpojumu, savukārt tiem, kuri atzīst savu agresīvo uzvedību, ir iespēja saņemt sociālo rehabilitāciju individuāli vai grupā.
Nereti speciālistu, piemēram, narkologa, apmeklēšana ir obligāts nosacījums, ko vecākiem uzdod pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisija, kas izskata visas administratīvās lietas, kuras skar nepilngadīgās personas – neatkarīgi no tā, kas lietu ierosinājis, lemjot par piemērojamo sodu. D.Cīrule gan uzsver, ka tas ir smags darbs pusgada līdz gada garumā vai pat ilgāk, un nereti vecākiem tas nav pa spēkam. «Piespiest apmeklēt nodarbības mēs nevaram – katram pašam ir jāsaprot, ka viņam tas ir nepieciešams,» tā D.Cīrule, neslēpjot faktu, ka sociālie darbinieki priecājas par katru pozitīvu soli. «Šogad rīkojām terapeitisku nometni ģimenēm, lai attīstītu sociālās prasmes un sekmētu veselīgu attiecību veidošanos vecāku un bērnu vidū. Tajā piedalījās trīs bērnu ģimene, kurā mamma ieciklējusies tikai uz vīru. Pie galda vecāki sēdēja viens otram līdzās, tālāk atradās bērni, lielāko atvašu vidū nosēdinot viengadnieku. Sociālais darbinieks dažas reizes ieminējās, ka visiem būtu vieglāk, ja mazulis atrastos starp vecākiem, un jau drīz vecāki bez teikšanas sāka sēdināt mazuli sev pa vidu. Arī tā kādā ģimenē ir maza uzvara,» norāda D.Cīrule, piebilstot, ka bieži vien problēmu cēlonis ir vecāku zemais pašvērtējums. Viņa norāda, ka arvien plašāks sevis izzināšanas un izprašanas, attiecību veidošanas un ģimenes stiprināšanas kursu spektrs tiek piedāvāts arī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā, ko vecāki var apmeklēt, negaidot, kad pienāks krīzes situācija.
Galējais mērs – bērna izņemšana no ģimenes
Vecākiem par savu pienākumu nepildīšanu var iestāties administratīvā atbildība. Sods par bērna atstāšanu bez uzraudzības līdz septiņu gadu vecumam ir brīdinājums vai naudas sods apmērā līdz 70 eiro. Ja pārkāpums veikts atkārtoti gada laikā, tiek noteikts naudas sods summā līdz 210 eiro. Savukārt par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu apmērā līdz 140 eiro, bet gadījumā, ja pārkāpums gada laikā tiek atkārtots, sods lielums ir līdz 350 eiro.
Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisija izskata arī administratīvās lietas par pašvaldības sabiedriskās kārtības noteikumu neievērošanu, kas lielākoties ir nepilngadīgo atrašanās uz ielas pēc pulksten 22. «Nereti ģimenes neizprot to, ka vecāki un bērns ir kā viena komanda, kurā pieaugušie uzņemas pilnu atbildību par bērnu vecumā līdz 18 gadiem un var tikt sodīti par savu atvašu īstenotajiem pārkāpumiem. Šī iemesla dēļ ir jāstrādā gan ar bērniem, gan vecākiem,» uzsver Valsts policijas inspektore J.Visocka, piebilstot, ka vecāku loma ir darbs uz pilnu slodzi bez brīvām pēcpusdienām un nedēļas nogalēm.
Galējais mērs ir bērna izņemšana no ģimenes. Bāriņtiesas locekle I.Armane skaidro, ka šāds lēmums tiek pieņemts gadījumos, kad ir konstatēts apdraudējums bērna veselībai un dzīvībai. «Mēs pārbaudām katru saņemto signālu. Krīzes situācijās, piemēram, ja, ierodoties dzīvesvietā, tiek konstatēts, ka pirmsskolas vecuma bērns ir kopā ar vecākiem, kuri atrodas tādā reibumā, ka nespēj parūpēties par savu atvasi, lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam var tikt pieņemts vienpersoniski – bērns tiks izņemts no ģimenes un nogādāts krīzes centrā,» stāsta I.Armane. Pērn Jelgavas pilsētas bāriņtiesa pieņēma septiņus vienpersoniskus lēmumus par bērna izņemšanu no ģimenes, savukārt šogad pieņemti jau 11 šādi lēmumi. I.Armane gan uzskata, ka pieaugošie skaitļi nenorāda uz situācijas pasliktināšanos, bet drīzāk liecina, ka sabiedrība nav vienaldzīga un aktīvāk ziņo par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Būtiski ir minēt faktu, ka ģimenei, strādājot ar sevi un sadarbojoties ar institūcijām, pēc laika aizgādības tiesības var tikt atjaunotas. Pērn aizgādības tiesības atjaunotas piecos gadījumos, šogad – trijos.
Par ziņošanu nesoda
Bērnu tiesību eksperti atzinīgi vērtē to, ka arvien biežāk par pārkāpumiem ziņo sveši cilvēki, kaimiņi, nejauši garāmgājēji. Viņi uzsver – ja bērnu mājās pārved policijas darbinieki, tas nebūt nav ļaunākais, kas ar viņu var notikt. Turklāt reizēm ģimene problēmu apzinās tikai tad, kad iesaistās institūcijas. Policija gan akcentē – ieraugot uz ielas mazu bērnu, nevajadzētu viņu vest mājās, jo bērns var apjukumā nezināt īsto ceļu. Vispareizākais risinājums ir ziņot policijai pa tālruni 110 vai 8550.