8.7 °C, 2 m/s, 83.2 %

Pilsētā

Darbs uz pilnu slodzi
24/08/2017

Pēc tam, kad Latviju pāršalca traģiskā ziņa, ka Liepājā no mājām izgājis un pazudis piecgadīgs zēns, medijos tika aktualizēta tēma par bērnu drošību un vecāku atbildību. Šovasar arī Jelgavā nācās saskarties ar diviem gadījumiem, kad mazs bērns naktī viens atradās uz ielas. Speciālisti norāda – visbiežāk tas notiek tādēļ, ka vecāki neapzinās savus pienākumus, kā arī neadekvāti novērtē bērna prasmes. Būtiski atgādināt – par vecāku pienākumu nepildīšanu iestājas administratīvā atbildība, bet traģiskos gadījumos – arī kriminālatbildība.

Policija 14. jūlijā ap trijiem naktī saņēma informāciju no trīs
sievietēm, kuras Jelgavā pamanīja septiņgadīgu zēnu vienu bez
apaviem klīstam pa Lielo ielu. Policijas darbinieki noskaidroja, ka
puisēns devies meklēt omīti, jo viņa nav atradusies dzīvoklī,
savukārt bērna māte tobrīd gulējusi. Apsekojot zēna dzīvesvietu,
konstatēts, ka māte atradusies 2,01 promiles reibumā. Tāpat
dzīvoklī bijis trīs gadus vecs brālītis.

Jau nākamajā dienā, 15. jūlijā, ap pulksten 23 kāda iedzīvotāja
Satiksmes ielā pamanīja 2,5 gadus vecu meitenīti vienu uz ielas –
basām kājām un ar pledu uz pleciem. Policija noskaidroja – meitenes
vecāki saņēmuši zvanu, ka pret radinieci, 16 gadus vecu jaunieti,
pastrādāts noziegums un viņa atrodas slimnīcā, tāpēc viņiem
steidzami bijis jābrauc uz Rīgu. Vecāki sarunāja, ka bērnus (10 un
2,5 gadus vecas meitenes, kā arī gadu vecu puiku) pieskatīs draugs,
bet paši aizbrauca, viņu nesagaidot. Pirms vīrieša ierašanās mazākā
meitene jau bija izgājusi no mājām…

Pārvērtē savus bērnus

Gadījumus, kad netiek pildīti vecāku pienākumi un ir pārkāptas
bērnu tiesības, izskata bāriņtiesa ciešā sadarbībā ar citām
institūcijām – Sociālo lietu pārvaldi (SLP), policiju, izglītības
un ārstniecības iestādēm. «Ne vienmēr šādi gadījumi notiek
nelabvēlīgās ģimenēs,» uzsver Jelgavas bāriņtiesas locekle Inga
Armane, piebilstot, ka neviena no šīm ģimenēm iepriekš nav
atradusies bāriņtiesas redzeslokā. «Lielākā kļūda, ko vecāki
pieļauj, ir bērna vecuma un prasmju pārvērtēšana. Reizēm vecākiem
šķiet, ka bērns vēl ir par mazu, lai, piemēram, atslēgtu durvis,
vai gluži otrādi – ir gana liels, lai paliktu viens. Taču nekad
nevar paredzēt, kas notiks,» norāda I.Armane, piebilstot –
likumdošana paredz, ka bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem nedrīkst
atstāt bez uzraudzības. Tiesa, likums nosaka, ka bērnu var atstāt
tādas personas uzraudzībā, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, tomēr
bērnu tiesību eksperti uzsver – vecāki par bērnu ir atbildīgi līdz
viņa pilngadības sasniegšanai, un jaunietis arī 13, 14 vai 17 gados
ir tikai bērns, kas nevar uzņemties atbildību par jaunākiem brāļiem
vai māsām.

Līdz nelaimei – viens solis

Nereti izsaukumus pirmās saņem pašvaldības un Valsts policija.
«Visbiežāk sastopamās atrunas, ko nākas dzirdēt no vecāku puses, ir
šādas – «Bērns gulēja, kad es aizgāju», «Bet bērns taču tika
atstāts ar kādu» vai «Es jau biju aizgājis tikai līdz veikalam»,»
stāsta Pašvaldības policijas Nepilngadīgo likumpārkāpumu
prevencijas grupas vecākā inspektore Daiga Antonova. Viņa uzsver,
ka situācijai, kad vecāki bērnu ir atstājuši vienu, nav nekāda
attaisnojuma. «Lai gan likumā norādītais vecums ir septiņi gadi, ar
to nekas nebeidzas – vecākiem tāpat jārūpējas arī par skolas vecuma
bērnu, saplānojot viņa dienu un pastāvīgi uzraugot savu atvasi,»
norāda D.Antonova, piebilstot, ka ļoti svarīga ir arī vecāku
sadarbība ar skolu.

Gadījumi mēdz būt ļoti dažādi – bērns aizgājis viens uz rotaļu
laukumu vai veikalu; bērns noklīdis no vecākiem vai apmaldījies;
viens ieslēgts mājās. «Visbiežāk šādi gadījumi notiek it kā
netīšām. Lai to mainītu, vecākiem ir jāpārveido domāšana,» tā
D.Antonova.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Jeļena Visocka norāda,
ka vecāku pienākums ir nodrošināt bērna uzraudzību, lai netiktu
apdraudēta viņa dzīvība vai veselība, tāpēc rūpīgi jāizvērtē, kā
uzraudzībā bērnu atstāt. «Par bērna drošību jebkurā gadījumā atbild
vecāki, neraugoties uz to, kam konkrētajā brīdī bērns bijis
uzticēts,» tā viņa, piebilstot, ka bērna atstāšana bez uzraudzības
ir viens no galvenajiem iemesliem, kas veicina nelaimes gadījumus,
kuros cieš bērni. «Pirms kāda laika saskārāmies ar situāciju, kad
mazs bērns tika atstāts vecmāmiņai, viņa uz mirkli novērsa
uzmanību, un bērns iekrita piemājas dīķī. Sekas bija traģiskas,» tā
J.Visocka, uzsverot – ja bērns guvis nopietnas traumas vai gājis
bojā, tieši vecākiem iestājas kriminālatbildība, un tā noticis arī
šajā gadījumā.

Ne visi ir gatavi mainīties

Policija par katru gadījumu, kurā iesaistīta nepilngadīga
persona, ziņo bāriņtiesai un citām institūcijām. Katra situācija
tiek izvērtēta, ņemot vērā gan notikušā apstākļus, gan arī ģimenes
sociālo situāciju, lai pieņemtu lēmumu, kāda veida palīdzība
konkrētajai ģimenei nepieciešama un novērstu bērnu tiesību
pārkāpumus. Jelgavas pilsētas bāriņtiesa skata lietas, kas
reģistrētas Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Piemēram, ja ģimene atbrauks uz pasākumu Jelgavā un vecāki kādu
apsvērumu dēļ nespēs parūpēties par līdzi paņemto bērnu,
nenodrošinot bērna vecumam drošu un atbilstošu vidi, administratīvo
lietu uzsāks Jelgavas pilsētas bāriņtiesa, pieņemot vienpersonisku
lēmumu, savukārt tālāk lietas materiāli tiks pārsūtīti uz to
pašvaldību, kurā deklarēta vecāku dzīvesvieta. Pērn Jelgavas
pilsētas bāriņtiesā uzsāktas 28 lietas, no kurām sešās lietās
pieņemts lēmums par administratīvās lietas izbeigšanu, nepieņemot
lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Šogad uzsāktas jau 24
lietas, no kurām divas izbeigtas.

Ar riska ģimenēm mūsu pašvaldībā strādā SLP. Pērn pārvalde
saņēma 828 ziņojumus par riska ģimenēm, bet šogad – 590. «Mēs katru
informāciju pārbaudām, un, ja ir pamats, ģimeni izvērtējam, lai
izlemtu, kāda sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi tai
nepieciešami. Sociālā palīdzība galvenokārt ir pabalsti un
atvieglojumi, savukārt sociālie pakalpojumi – psihologs, atbalsta
un izglītojošas grupas, ģimenes asistents, krīzes centra
pakalpojums,» skaidro SLP Ģimenes atbalsta nodaļas vadītāja Solvita
Prikule. «Visbiežāk vecākiem iesakām apmeklēt atbalsta un
izglītojošo grupu nodarbības par vecāku lomu bērna audzināšanā, lai
viņi labāk izprastu savus pienākumus. Pēc tam seko nodarbību kurss
par bērnu emocionālo audzināšanu, lai iemācītos redzēt, dzirdēt un
saprast bērnu,» stāsta sociālā darbiniece Daiga Cīrule. Tāpat
ģimenēm ir iespēja apmeklēt nodarbības vienīgajam vecākam un
nodarbības, lai pilnveidotu saskarsmes prasmes ģimenē. SLP paspārnē
darbojas arī brīvprātīgās mammas, kuras sniedz emocionālu atbals­tu
un māca ar savu piemēru, vai arī ģimenei var tikt piešķirts ģimenes
asistents, lai pilnveidotu sociālās un komunikācijas prasmes,
nodrošinātu pārraudzību un novērstu riskus. Pēc sociālā darbinieka
izvērtējuma vecāki var saņemt psihologa pakalpojumu, savukārt tiem,
kuri atzīst savu agresīvo uzvedību, ir iespēja saņemt sociālo
rehabilitāciju individuāli vai grupā.

Nereti speciālistu, piemēram, narkologa, apmeklēšana ir obligāts
nosacījums, ko vecākiem uzdod pašvaldības Administratīvās komisijas
Bērnu lietu apakškomisija, kas izskata visas administratīvās
lietas, kuras skar nepilngadīgās personas – neatkarīgi no tā, kas
lietu ierosinājis, lemjot par piemērojamo sodu. D.Cīrule gan
uzsver, ka tas ir smags darbs pusgada līdz gada garumā vai pat
ilgāk, un nereti vecākiem tas nav pa spēkam. «Piespiest apmeklēt
nodarbības mēs nevaram – katram pašam ir jāsaprot, ka viņam tas ir
nepieciešams,» tā D.Cīrule, neslēpjot faktu, ka sociālie darbinieki
priecājas par katru pozitīvu soli. «Šogad rīkojām terapeitisku
nometni ģimenēm, lai attīstītu sociālās prasmes un sekmētu veselīgu
attiecību veidošanos vecāku un bērnu vidū. Tajā piedalījās trīs
bērnu ģimene, kurā mamma ieciklējusies tikai uz vīru. Pie galda
vecāki sēdēja viens otram līdzās, tālāk atradās bērni, lielāko
atvašu vidū nosēdinot viengadnieku. Sociālais darbinieks dažas
reizes ieminējās, ka visiem būtu vieglāk, ja mazulis atrastos starp
vecākiem, un jau drīz vecāki bez teikšanas sāka sēdināt mazuli sev
pa vidu. Arī tā kādā ģimenē ir maza uzvara,» norāda D.Cīrule,
piebilstot, ka bieži vien problēmu cēlonis ir vecāku zemais
pašvērtējums. Viņa norāda, ka arvien plašāks sevis izzināšanas un
izprašanas, attiecību veidošanas un ģimenes stiprināšanas kursu
spektrs tiek piedāvāts arī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības
centrā, ko vecāki var apmeklēt, negaidot, kad pienāks krīzes
situācija.

Galējais mērs – bērna izņemšana no ģimenes

Vecākiem par savu pienākumu nepildīšanu var iestāties
administratīvā atbildība. Sods par bērna atstāšanu bez uzraudzības
līdz septiņu gadu vecumam ir brīdinājums vai naudas sods apmērā
līdz 70 eiro. Ja pārkāpums veikts atkārtoti gada laikā, tiek
noteikts naudas sods summā līdz 210 eiro. Savukārt par bērna
aprūpes pienākumu nepildīšanu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt
naudas sodu apmērā līdz 140 eiro, bet gadījumā, ja pārkāpums gada
laikā tiek atkārtots, sods lielums ir līdz 350 eiro.

Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisija izskata arī
administratīvās lietas par pašvaldības sabiedriskās kārtības
noteikumu neievērošanu, kas lielākoties ir nepilngadīgo atrašanās
uz ielas pēc pulksten 22. «Nereti ģimenes neizprot to, ka vecāki un
bērns ir kā viena komanda, kurā pieaugušie uzņemas pilnu atbildību
par bērnu vecumā līdz 18 gadiem un var tikt sodīti par savu atvašu
īstenotajiem pārkāpumiem. Šī iemesla dēļ ir jāstrādā gan ar
bērniem, gan vecākiem,» uzsver Valsts policijas inspektore
J.Visocka, piebilstot, ka vecāku loma ir darbs uz pilnu slodzi bez
brīvām pēcpusdienām un nedēļas nogalēm.

Galējais mērs ir bērna izņemšana no ģimenes. Bāriņtiesas locekle
I.Armane skaidro, ka šāds lēmums tiek pieņemts gadījumos, kad ir
konstatēts apdraudējums bērna veselībai un dzīvībai. «Mēs pārbaudām
katru saņemto signālu. Krīzes situācijās, piemēram, ja, ierodoties
dzīvesvietā, tiek konstatēts, ka pirmsskolas vecuma bērns ir kopā
ar vecākiem, kuri atrodas tādā reibumā, ka nespēj parūpēties par
savu atvasi, lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam var
tikt pieņemts vienpersoniski – bērns tiks izņemts no ģimenes un
nogādāts krīzes centrā,» stāsta I.Armane. Pērn Jelgavas pilsētas
bāriņtiesa pieņēma septiņus vienpersoniskus lēmumus par bērna
izņemšanu no ģimenes, savukārt šogad pieņemti jau 11 šādi lēmumi.
I.Armane gan uzskata, ka pieaugošie skaitļi nenorāda uz situācijas
pasliktināšanos, bet drīzāk liecina, ka sabiedrība nav vienaldzīga
un aktīvāk ziņo par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Būtiski
ir minēt faktu, ka ģimenei, strādājot ar sevi un sadarbojoties ar
institūcijām, pēc laika aizgādības tiesības var tikt atjaunotas.
Pērn aizgādības tiesības atjaunotas piecos gadījumos, šogad –
trijos.

Par ziņošanu nesoda

Bērnu tiesību eksperti atzinīgi vērtē to, ka arvien biežāk par
pārkāpumiem ziņo sveši cilvēki, kaimiņi, nejauši garāmgājēji. Viņi
uzsver – ja bērnu mājās pārved policijas darbinieki, tas nebūt nav
ļaunākais, kas ar viņu var notikt. Turklāt reizēm ģimene problēmu
apzinās tikai tad, kad iesaistās institūcijas. Policija gan akcentē
– ieraugot uz ielas mazu bērnu, nevajadzētu viņu vest mājās, jo
bērns var apjukumā nezināt īsto ceļu. Vispareizākais risinājums ir
ziņot policijai pa tālruni 110 vai 8550.