Ugunsdzēsējiem aizvadītas saspringtas brīvdienas, kurās nepārtraukti braukts uz kūlas degšanas izsaukumiem. Jelgavā divu dienu laikā kūlas ugunsgrēkos izdeguši vairāk nekā astoņi hektāri pērnās zāles.
Ligita Vaita
14. martā Jelgavā ugunsdzēsēji devušies uz vienu, taču pagaidām šogad lielāko kūlas ugunsgrēku – Meiju ceļā lidlauka teritorijā degusi kūla sešu hektāru platībā. Izsaukums sestdien saņemts pulksten 12.44, informē VUGD preses pārstāve Viktorija Gribuste. Uz šo izsaukumu devās arī Pašvaldības policija. Jāpiebilst, ka lidlauka teritorija ik gadu cieš no plašākajiem kūlas ugunsgrēkiem Jelgavā un jau dažas dienas pirms tam, 12. martā, plašs kūlas ugunsgrēks izcēlies blakus esošajā Slokas ielā, ziņo Valsts policija.
Savukārt īpaši saspringts Jelgavas ugunsdzēsējiem bija 15. marts, kad dažu stundu laikā uzreiz dzēsti četri kūlas ugunsgrēki. Pulksten 14.50 tika saņemts izsaukums uz Rubeņu ceļu, kur dega kūla 300 kvadrātmetru platībā, pulksten 15.16 glābēji steidzās uz Dobeles šoseju, kur vecā zāle dega 500 kvadrātmetru platībā, viens hektārs kūlas izdega ap pulksten 17.45 Putnu ielā, bet vakarā ap pulksten 18 atkal kūla 400 kvadrātmetru platībā dega lidlauka teritorijā Meiju ceļā.
Par cietušajiem Jelgavas kūlas ugunsgrēkos dienestiem nav informācijas.
Kopā saskaitot, divu dienu laikā vien Jelgavā izdeguši vairāk nekā astoņi hektāri pērnās zāles. Ugunsdzēsējiem darbs ar kūlas ugunsgrēkiem saspringts ir jau vairākas nedēļas, taču V.Gribuste medijos norāda, ka «cīņa ar vējdzirnavām» jeb kūlas ugunsgrēku dzēšana pašlaik vēl ir tikai sākusies.
Kūlas dedzināšana ir aizliegta. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro, bet par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.
Savukārt zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
Ilustrācija no JV arhīva
5.1 °C,
3.5 m/s,
99.5 % 
5.1 °C,
3.5 m/s,
99.5 %