18.5 °C, 3.5 m/s, 73.2 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsSportsDomā par jaunatnes basketbola nākotni
Domā par jaunatnes basketbola nākotni
27/03/2008

Lai pārrunātu jaunizstrādāto basketbola attīstības programmas projektu nākamiem četriem gadiem, jaunatnes basketbola nākotni un situāciju basketbolā Jelgavā, diskusijā tikās Jelgavas Sporta servisa centra, Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (JBSS), Jelgavas Izglītības pārvaldes speciālisti, pilsētas basketbola komandu treneri un Latvijas Basketbola savienības (LBS) pārstāvji.

Ritma Gaidamoviča

Lai pārrunātu jaunizstrādāto basketbola attīstības programmas
projektu nākamiem četriem gadiem, jaunatnes basketbola nākotni un
situāciju basketbolā Jelgavā, diskusijā tikās Jelgavas Sporta
servisa centra, Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (JBSS),
Jelgavas Izglītības pārvaldes speciālisti, pilsētas basketbola
komandu treneri un Latvijas Basketbola savienības (LBS)
pārstāvji.

LBS speciālistiem Jelgava bija otrā pieturvieta, jo sarunas ar
basketbola treneriem un pašvaldību pārstāvjiem iecerēts veikt
vairākos Latvijas reģionu centros, kurus varētu uzskatīt arī par
reģiona basketbola centriem, tostarp Jelgavā. Galvenā vēlme bija
apjaust, kā pilsētā būtu attīstāma jaunā basketbola programma, kas
paredz daudzpakāpju sistēmas attīstību – kā bērnu jau no mazotnes
soli pa solim gatavot par augsta līmeņa spēlētāju, izejot visus
attīstības posmus.

Jaunatnes basketbols
pilsētā
Savienības pārstāvji iepazinās ar Jelgavas basketbola saimniecību,
interesējās, kā pašvaldība iesaistās sporta dzīvē, uzzināja par
vietējo sacensību sistēmu. Šī informācija bija nepieciešama, lai
analizētu, vai perspektīvā Jelgava varētu būt reģiona basketbola
centrs, un arī uzklausītu treneru viedokļus par to, kas notiek
basketbolā ne tikai Jelgavā, bet arī Latvijā, ko pašreizējā
situācijā vajadzētu mainīt.
Ieskicējot LBS speciālistiem basketbola situāciju Jelgavā, BJSS
direktors Guntis Malējs informē, ka sporta skolā ir 17 basketbola
grupas meitenēm un zēniem, kopā trenējas 179 jaunie basketbolisti.
Ar zēniem strādā četri treneri, ar meitenēm – trīs. «Sāpīgākais
jautājums ir sporta bāzu trūkums – to vienkārši ir par maz, lai
visām grupām atrastu treniņu vietas, jo ne jau basketbolam vien
vajadzīga treniņu bāze. Tā nepieciešama arī citiem sporta veidiem,
piemēram, futbolam, airētājiem ziemas periodā un citiem,» tā
G.Malējs. Otra lielākā problēma ne tikai basketbolā, bet arī citos
sporta veidos ir ievērojamās autobusu īres un ceļa izmaksas uz
spēlēm, kā arī treneru nepietiekamais atalgojums.
Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza stāsta, ka noteikti
vēlētos, lai valsts būtu tā, kas beidzot pamanītu, ka Jelgavai
nepieciešama nauda sporta bāzu attīstībai, jo katru gadu Sporta
pārvaldei tiek sniegta informācija par to, kas un cik daudz
investēts Jelgavas sporta zālēs, bet šīs investīcijas ir vienīgi no
pašvaldības puses. «Neatceros, kad mēs no valsts būtu saņēmuši
naudu skolas sporta zāļu renovācijai. Iespēju robežās esam
sakārtojuši dušas telpas un grīdas sporta zālēs, taču viss darīts
par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Gribētos, lai valsts saredz, ka
šīs sporta bāzes ir ļoti noslogotas, nolietojušās un ar pašvaldības
finansējumu ir par maz – nepieciešams arī valsts atbalsts, lai
spētu tās pienācīgi renovēt,» tā G.Auza.
LBS Hansabankas jaunatnes basketbola līgas direktore Anitra Eiklone
informēja, ka speciālisti nedrīkst skatīties tikai uz viņu
pārstāvēto sporta veidu, basketbolu, un apliecināja, ka pilsēta,
iesniedzot projektu, var saņemt arī savienības atbalstu un
ieteikumus. Viņa sola šo jautājumu apspriest Jaunatnes sporta
padomē, Izglītības un zinātnes ministrijā.

Iesniegti grozījumi
likumos
Turpinot sarunu, A.Eiklone klātesošos basketbola trenerus informēja
par LBS sagatavotajiem priekšlikumiem konkrētiem grozījumiem
likumos. «Mūsu vēlme ir veikt grozījumus, paredzot trenerim darba
samaksu stundās, nevis pielīdzinot to citiem skolotājiem, ar
atsevišķiem apakšpunktiem par prēmijām un piemaksām par trenera
darba specifiku. Kā arī to, ka nākotnē atalgojums varētu būt
atkarīgs no trenera klasifikācijas, kategorijas un izglītības. Šie
nebūs tukši apgalvojumi, ka tā vajadzētu – esam konkrēti
norādījuši, kādas izmaiņas nepieciešamas. Otra lieta – ieviest
profesiju klasifikatorā trenera palīga amatu, kas ļautu studentiem
ar attiecīgu izglītību palīdzēt treneriem, tādējādi ar atalgojumu
jau laikus motivētu šos jauniešus palikt strādāt profesijā, ko
apguvis. Tā, iespējams, izdotos risināt treneru trūkumu problēmu,
jo lielākā daļa jauniešu, kas mācījušies par treneriem, diemžēl
nestrādā savā amatā,» tā A.Eiklone.
Veiktie priekšlikumi grozījumiem jau iesniegti valdībai, tagad
jāgaida tās reakcija, un iespējams, ka jau ar nākamo mācību gadu
treneru darbu nedaudz atvieglos treneru palīgi.
BK «Zemgale 2» treneris Jānis Vītols atzīst, ka viena no galvenajām
problēmām ir treneru motivācijas trūkums, jo trenera kategorijas
neko nereglamentē un alga no tām nemainās. Tāpēc vajadzētu domāt,
ka, rēķinot un nosakot algu apmēru treneriem, jāņem vērā arī
trenera kvalifikācija un kategorija. «Otra lieta – komandas
piedalās dažāda līmeņa sacensībās, viens ieņem labāku, cits
sliktāku, taču nav nekādas starpības, kādi ir tavas komandas
rezultāti, jo maksā par to vienādi. Tāpēc ieteikums būtu ņemt vērā
arī tos,» tā J.Vītols, kā risinājumu iesakot izstrādāt sadalījumu,
lai attiecīgi pēc kategorijas treneri saņemtu arī atbilstošu algu,
piemēram, vecākais treneris, treneris un trenera palīgs. Uz
jaunievedumu «treneru palīgs» J.Vītols skatās visai objektīvi,
atzīstot, ka tas tiešām atvieglotu trenera darbu, jo darba procesā
ir daudz lietu, kurās nemaz nav vajadzīga trenera klātbūtne, un to
varētu iemācīt palīgs. Jautājums tikai, vai valsts spēs viņus
pienācīgi atalgot. «Iespējams, viņi būtu saikne starp sporta
skolotāju un treneri, kas sagatavotu bērnu basketbolam, un treneris
jau tālāk strādātu ar gatavu komandu,» tā J.Vītols.
BK «Zemgale» treneris Varis Krūmiņš gan uz to raugās skeptiskāk,
atzīstot, ka vispirms jāpalielina atalgojums par darbu, tad arī
treneru netrūks, jo patlaban līdz ar mazajām algām rodas situācija,
ka pēc Sporta akadēmijas absolvēšanas tikai niecīga daļa gatavi
strādāt par treneriem vai sporta skolotājiem. Pārējie izveido savu
biznesu vai dibina privātos sporta klubus, lai vairāk nopelnītu.
«Manuprāt, jārūpējas, lai Sporta akadēmijas beidzēji paliktu
strādāt sportā un saņemtu normālu algu, lai nav jālāpās ar treneru
palīgiem,» tā V.Krūmiņš.

Stiprākais spēlē
pret stiprāko
Nākotnes vīzija jeb tuvāko četru gadu programma paredz, ka arī
treniņu procesā būtu jāveic izmaiņas. Pašiem mazākajiem
basketbolistiem, kas tikai nesen sākuši trenēties, jānodarbojas ar
dažādiem basketbola elementiem, nevis uzreiz jāķeras pie spēles.
Viņu galvenais uzdevums būtu iemācīties spēles pamatelementus, bet
basketbols paliktu otrajā plānā kā «saldais ēdiens», lai neradītu
pārslodzi lielās konkurences dēļ.
Jaunā programma paredz, ka jau šajā gadā A grupas puišu (1990. un
1991. gadā dzimušie) komandas spēlēs stiprākā ar stiprāko, nevis
pēc sporta skolu principa, kad viena izspēlē ar visām šīs grupas
komandām. Pārējās grupas gan vēl spēlēs pēc sporta skolu
principa.
Šādas diskusijas par jaunizveidoto programmu plānotas arī citos
reģiona centros, uzklausot un apkopojot visu viedokli, lai rastu
kopsaucēju par tālāko attīstību.