Iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi par nodokļu paaugstināšanu sevi nav attaisnojuši, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi ir ievērojami kritušies, intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» apgalvo Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Ivara Godmaņa valdības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) parakstītajā vēstulē paredzēta iespēja gadījumā, ja nodokļu ieņēmumu plāns nepildās, veikt PVN paaugstināšanu līdz 24%.
«Šo jautājumu esam pārrunājuši ar SVF un jāatzīst, ka tas vairs neuzstāj uz PVN tālāku paaugstināšanu. Taču vienošanās, ka mēs varētu atgriezties pie iepriekšējiem PVN līmeņiem, arī nav,» situāciju skaidro premjers.
Kā ziņots, intervijā žurnālam «Kapitāls» ekonomists Andris Strazds kopumā pozitīvi vērtē lēmumu palielināt nodokļus, lai ierobežotu patēriņu, un akcentē, ka PVN likmes samazināšana līdz 15% Latvijas gadījumā būtu inde, nevis zāles.
«Plosoties vētrai finanšu tirgos, līdz brīdim, kamēr importu neesam līdzsvarojuši ar eksportu, mēs vairs nevaram runāt par dibena sasniegšanu, lai sāktu kārpīties ārā no šīs bedres. Eksportam ir jābūt vismaz tikpat lielam kā importam, vēlams – nedaudz lielākam. Tikai tad varam sākt kaut ko uzkrāt. Tas nozīmē – lai dabūtu lejā importu, mums patiesībā nav cita ceļa, kā samazināt pieprasījumu,» akcentē ekonomists. «Tāpēc ir jāapgāž mīts, ka varam te, Latvijā, stimulēt ekonomiku, veicinot pieprasījumu.»
Strazds norāda, ka Latvijai atšķirībā no Ziemeļvalstīm un Rietumeiropas nav reālu uzkrājumu. Valstīm, kurām ir bijusi pozitīva eksporta un importa bilance, piemēram, Skandināvijai vai Vācijai, ir lieli uzkrājumi. Viņi tagad var stimulēt patēriņu no uzkrājumiem, nevis aizņemoties, un tādā veidā veicināt attīstību.
«Kāpēc es, piemēram, uzskatu, ka 15% PVN ir nevis zāles, bet inde Latvijas gadījumā? Cenas palielināsies vēl, nodokļu ieņēmumi valstij samazināsies, bet mēs stimulēsim importu tajā skaitā, un bāleliņi notērēs pēdējos uzkrājumus, tiem ieplūstot patēriņā un importā. Jau tagad neesam tālu no tā, ka būs noēsti visi pēdējie uzkrājumi, – iestāsies pilnīgs sabrukums. Tāpēc tiešām uzskatu, ka 21% PVN pa lielam bija pareizs solis – ne jau tikai ar domu, ka tas palielinās budžeta ieņēmumus,» skaidro ekonomists.
Valdības īstenoto pasākumu rezultātā nodokļu ieņēmumi kritās nedaudz mazāk, nekā tas būtu noticis, ja PVN nebūtu palielināts. Tomēr pamatdoma bija īstermiņā «nosist lejā» pieprasījumu.
«Visi tagad runā par to, kā mēs stimulēsim ekonomiku un atsāksies izaugsme… Nu neatsāksies tā izaugsme. Mēs varam ielikt par premjeru Nobela prēmijas laureātu Polu Krugmenu, bet viņš nespēs atjaunot izaugsmi tuvākā gada laikā! Kamēr paši nespēsim nonākt zemākajā punktā, izlīdzsvarot eksporta un importa bilanci un beigt vismaz papildu aizņemties, tērēt uzkrājumus importam, tikmēr mums vispār nav cerību uz izaugsmi. Mēs tikai paildzināsim iekrišanu bedrē. Nav citu variantu, lai sāktu kārpīties ārā no šīs bedres,» brīdina Strazds.
Viņš uzsver, ka valdības mērķis, savulaik ļoti īsā laikā pieņemot grozījumus budžetā, bija samazināt kritumu budžeta ieņēmumu pusē. Visi saprata: ja nodokļus jāpaaugstina, nedrīkst vēl vairāk paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai sociālās iemaksas, jo sāksies masveida nodokļu nemaksāšana.
«Protams, arī tagad ir pelēkā sektora pieaugums, tomēr, lielās kategorijās raugoties uz nodokļiem, visvieglāk noslēpt vai nemaksāt nodokļus ir no ienākumiem. Nedaudz grūtāk ir noslēpt patēriņu – nopērc kreiso preci, garantija nedarbojas – elementārā līmenī tādai slēpšanai nav motivācijas. Visgrūtāk ir noslēpt īpašumu. Ja tev ir māja, tu nevari pateikt, ka tās tev nav! Šo gradāciju politiķi saprot. Ja vispār varēja kaut ko strauji uzlikt no nodokļu palielinājuma, ņemot vērā lobijus un arī kādas pašu politiķu intereses, – tie bija īpašumi. Toreiz nespēja tik strauji pie tā nonākt, kaut arī vajadzēja. Saprata, ka uz ienākumiem vēl likt virsū nodokļus vienkārši nav jēgas, turklāt nedrīkst, jo tas vēl graus eksporta konkurētspēju. Izvēlējās patēriņu,» atgādina ekonomists.
www.leta.lv
3.4 °C,
5.5 m/s,
93.1 % 
3.4 °C,
5.5 m/s,
93.1 %