19.5 °C, 2.4 m/s, 84.7 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāDrošības biznesa asociācijas prezidents: Ielās atgriežas deviņdesmito gadu reketieri
Drošības biznesa asociācijas prezidents: Ielās atgriežas deviņdesmito gadu reketieri
22/10/2008

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot noziedzībai, ielās atgriežas deviņdesmito gadu reketieri, savukārt apsardzes nozarē strādājošie spiesti atsākt šaušanas nodarbības, atzīst Drošības biznesa asociācijas prezidents Genādijs Seibutis.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot
noziedzībai, ielās atgriežas deviņdesmito gadu reketieri, savukārt
apsardzes nozarē strādājošie spiesti atsākt šaušanas nodarbības,
atzīst Drošības biznesa asociācijas prezidents Genādijs
Seibutis.

 

Viņš norāda, ka vērojamās noziedzības
tendences nav nekas neparasts. «Tas notiek vienmēr un visur pasaulē
pie krīzēm un pie ekonomiskās situācijas pasliktināšanās,» atzīst
asociācijas prezidents.

Pēc Seibuta teiktā, patlaban ir izaugusi
tā paaudze, kura deviņdesmitajos gados pārtrauca iet uz skolu un
sāka dzīvot ielās. Tagad šie cilvēki sasnieguši aptuveni 25 gadu
vecumu, un viņu vidū ir izveidojusies labvēlīga augsne
noziedzīgajiem grupējumiem.

Šajos gados arī no ieslodzījuma tiek
atbrīvotas daudzas personas, kas cietumos nonāca deviņdesmitajos
gados. «Tagad viņiem nav kur likties», jo biznesa iespēju un brīvo
vietu tirgū nav, līdz ar to no ieslodzījuma iznākušajiem nav citu
ceļu kā atkal apvienoties, dibināt grupējumus un nodarboties ar
noziedzību, tajā iesaistot arī jauniešus, norāda
Seibutis.

Tostarp viņš atzīst, ka noziedznieki arī
ir kļuvuši, cik iespējams, gudrāki un izglītotāki. Liela nozīme
šajā ziņā ir arī medijiem. Piemēram, pietika vienam režisoram kādā
mākslas filmā iekļaut izdomātu epizodi, kurā tiek demonstrēts, kā
garnadži nozog bankomātu, un jau uzreiz pēc tam zagļi izdomāja to
visu izmantot reālajā dzīvē, skaidro Seibutis.

Apsardzes firmās tiek atjaunoti treniņi
un šaušanas apmācības, kas pēdējā laikā bija gandrīz aizmirstas.
«Vispār par drošības pasākumiem klienti negrib maksāt naudiņu, bet
tagad mēs vienkārši nevaram savādāk rīkoties,» norāda asociācijas
prezidents, uzsverot, ka viņš negrib, lai pretējā gadījumā
apsardzes darbinieki nonāktu slimnīcās, kur tie ilgstoši
jāārstē.

«To, ka vajag laicīgi pamainīt kurpes,
cilvēks apzinās, bet to, ka vajag nomainīt apsardzes raidītāju,
kuram jau ir desmit gadi, par to neviens nedomā,» kā piemēru min
Seibutis, norādot, ka arī tehniskajam nodrošinājumam ir
nepieciešami uzlabojumi, lai tas varētu pilnvērtīgi funkcionēt,
taču visam vajadzīgi arī līdzekļi.

Tāpat viņš ar nožēlu atzīst, ka
lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju drošība ir pēdējā vietā.
«Visbiežāk drošības jautājumu bloks ir novirzīts saimniecības
nodaļas vadītājam. Tas tā – apkopējas līmenī,» skaidro
Seibutis.

 

www.leta.lv