Kopš 1. oktobra Pilsonības likuma grozījumi pieļauj dubultpilsonību, un Jelgavā kopš grozījumu stāšanās spēkā pieprasījumu Latvijas Republikas pilsonībai sniegušas trīs personas – Jaunzēlandes, Kanādas un Lielbritānijas pilsonis.
Ligita Vaita
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes(PMLP) Jelgavas nodaļas vadītāja Inese Pučeta gan precizē, ka iesniegumi Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanai saņemti no Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem, bet Lielbritānijas pilsonis par šo iespēju ir interesējies un, visticamāk, pašlaik gatavo nepieciešamos dokumentus dubultpilsonības pieprasīšanai.
Iesniegumi uz vietas Jelgavā izskatīti netiek, tos izskata PMLP Rīgā. Iesniegumu, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi, izskata četru mēnešu laikā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informējusi PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva, pirmajā mēnesī kopš dubultpilsonību pieļaujošo likuma grozījumu stāšanās spēkā PMLP iesniegumus ar lūgumu piešķirt dubultpilsonību saņēmusi no 420 personām.
Jāpiebilst, ka cilvēkam, kuram tiek piešķirta dubultpilsonība, tiek izsniegta Latvijas pilsoņa pase, kā arī personas rīcībā paliek līdzšinējās pilsonības pase.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atgādina, ka saskaņā ar Pilsonības likumu, ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tiesiskajās attiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.
Jāatgādina, ka 1. oktobrī stājās spēkā 9. maijā Saeimā pieņemtie Pilsonības likuma grozījumi, ar kuriem cita starpā tiek sakārtoti līdz šim nereti par strīdīgiem uzskatītie dubultpilsonības jautājumi.
Grozījumi Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ieguvušas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, citas NATO dalībvalsts pilsonību, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.
Latvijas pilsoņu bērniem jau līdz šim bija iespējama dubultā pilsonība ar jebkuru valsti. Tomēr Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizvēlas – saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību.