16.7 °C, 1.7 m/s, 98.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDzelzs daudzums pilsētas ūdenī samazināts 35 reizes
Dzelzs daudzums pilsētas ūdenī samazināts 35 reizes
08/06/2014

Noslēgušies pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekta otrās kārtas darbi. Lielākais ieguvums no šī projekta ir ūdens ņemšanas vietas rekonstrukcija Tetelē un ūdens sagatavošanas stacijas izbūve Jaunajā ceļā, lai jelgavnieki turpmāk varētu saņemt kvalitatīvāku dzeramo ūdeni bez dzelzs un sulfātu piemaisījumiem. Par aktualitātēm ūdens apgādes jomā intervijā stāsta SIA «Jelgavas ūdens» valdes loceklis Edgars Līcis.

Jānis Kovaļevskis

Noslēgušies pilsētas ūdenssaimniecības
attīstības projekta otrās kārtas darbi. Lielākais ieguvums no šī
projekta ir ūdens ņemšanas vietas rekonstrukcija Tetelē un ūdens
sagatavošanas stacijas izbūve Jaunajā ceļā, lai jelgavnieki turpmāk
varētu saņemt kvalitatīvāku dzeramo ūdeni bez dzelzs un sulfātu
piemaisījumiem. Par aktualitātēm ūdens apgādes jomā intervijā
stāsta SIA «Jelgavas ūdens» valdes loceklis Edgars
Līcis.

«Tas nozīmē, ka jau tuvākā pusgada laikā
jelgavnieki varēs aizmirst par rūsas nosēdumiem savās izlietnēs un
tējkannās, jo viss tīklos padotais ūdens tiks filtrēts četru dažādu
smilšu frakciju slēgtajos filtros, kā arī, izmantojot
nanofiltrācijas tehnoloģiju, attīrīts no sulfātu piemaisījumiem,»
stāsta SIA «Jelgavas ūdens» valdes loceklis Edgars Līcis.

«Ūdens attīrīšanas stacija pilnvērtīgi sāka
strādāt maija beigās, tomēr jārēķinās, ka maģistrālajos cauruļvados
un māju iekšējās komunikācijās joprojām ir saglabājušies dzelzs
nosēdumi, tādēļ būs nepieciešams laiks, lai veiktu šo vadu
skalošanu un līdz patērētājam nogādātu tikpat kvalitatīvu ūdeni,
kāds tiek sagatavots jaunajā stacijā. Pēc saņemtajām atsauksmēm
varam secināt, ka daļa iedzīvotāju, īpaši Pārlielupē dzīvojošie,
kuri atrodas tuvāk ūdens sagatavošanas stacijai, izmaiņas ūdens
kvalitātē jau ir pamanījuši,» spriež Edgars Līcis.

 

Kas šobrīd ir izdarīts, lai
jelgavnieki saņemtu kvalitatīvāku dzeramo ūdeni?

Ir veikta dzeramā ūdens ņemšanas vietas
rekonstrukcija – deviņu jaunu dziļurbuma aku izbūve un trīs aku
rekonstrukcija ūdens ņemšanas vietā Ozolnieku novada Tetelē. Šobrīd
ūdeni pumpējam no 260 metru dziļuma. Esam izbūvējuši arī jaunu
ūdens sagatavošanas staciju, kādas līdz šim pilsētai nebija.
Faktiski tīklos tika padots tāds ūdens, kādu ieguvām no zemes
dzīlēm. Tas nebija kaitīgs cilvēka veselībai, tomēr ne visos
rādītājos pilnībā atbilda valstī noteiktajām kvalitātes prasībām.
Projektā tika rekonstruēts arī maģistrālais ūdensvads 20,5
kilometru garumā, savienojot dziļurbuma akas ar ūdens sagatavošanas
staciju. Tas bija sarežģīts uzdevums, jo vienlaikus ar būvniecību
mums nācās nodrošināt ūdens padevi visai pilsētai, tādēļ tika
izbūvēti divi paralēli savienojumi, kuri turpmāk sniegs mums
lielāku drošības sajūtu gadījumā, ja kādā no vadiem notiks avārija.
Pie ūdens sagatavošanas stacijas rekonstruēti arī divi ūdens
rezervuāri 7600 kubikmetru kopapjomā, no kuriem vismaz diennakti
spēsim apgādāt pilsētu gadījumā, ja būs sarežģījumi ar ūdens
piegādi no Teteles.

 

No kādiem piemaisījumiem un cik lielā
mērā ūdens tiek attīrīts jaunajā stacijā?

Ūdens tiek attīrīts no dzelzs un sulfātu
piemaisījumiem. Piemēram, ja līdz šim dzelzs daudzums pilsētas
ūdenī reizēm sasniedza pat 3,5 miligramus litrā, tad šobrīd
mērījumi uzrāda mazāk par 0,1 miligramu uz litru. Ūdens pēc
apstrādes jaunajā stacijā kļūs daudz dzidrāks un draudzīgāks
sadzīves tehnikai, sanitārajiem mezgliem un komunikācijām, jo tieši
dzelzs oksidējoties veido brūnos nosēdumus ūdens caurulēs.

 

Minējāt, ka ūdens kvalitāte vēl kādu
laiku nebūs vienāda visā pilsētas teritorijā.

Jā, jo ūdensapgādes sistēmā ir zināma inerce.
Mēs nevaram vienā vai divās tīklu skalošanas reizēs atbrīvoties no
visiem dzelzs nosēdumiem, kuri komunikācijās veidojušies gadiem.
Pieredze liecina, ka, regulāri skalojot tīklus, tie attīrās laika
periodā no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem. Te gan jāņem vērā arī
tas, kādā stāvoklī ir ēku iekšējie tīkli. Arī tiem būtu
nepieciešama skalošana vai nomaiņa, ja tie kalpojuši jau vairākus
gadu desmitus. Mēs sekosim līdz situācijai un tāpat kā iepriekš
rūpīgi kontrolēsim ūdens kvalitāti. Šobrīd no pilsētas tīkla
paraugi mērījumu veikšanai tiek ņemti 56 vietās. Izlases kārtībā
katrā no tām paraugi tiek pārbaudīti trīs līdz četras reizes
mēnesī, tādēļ varam apgalvot, ka mūsu kontroles mehānisms ir ne
mazāk nopietns kā ražotājiem, kuri ūdeni pilda plastmasas pudelēs
un pārdod tirdzniecības vietās.

 

Vai pēdējā laikā esat saņēmuši
sūdzības par ūdens kvalitāti?

Pēdējā pusgada laikā arvien mazāk, jo ir
renovēti maģistrālie tīkli, pa kuriem ūdens no ņemšanas vietas
nonāk pilsētā. Šie tīkli bija diezgan kritiskā stāvoklī, un
regulārā lāpīšana ietekmēja arī kopējo ūdens kvalitāti. Šobrīd
sūdzības vairāk ir saistītas ar dažādām avārijas situācijām, kad
pēc ūdens padeves atjaunošanas ar spiedienu līdz patērētājiem nonāk
arī dzelzs nogulsnes, kuras joprojām saglabājušās
cauruļvados. 

 

Kāda ir kopējā situācija ar
maģistrālajiem tīkliem pilsētā?

Kopš 2001. gada, kad pilsētā tika uzsākti
ūdenssaimniecības attīstības projekta darbi, kopumā esam
rekonstruējuši vai no jauna izbūvējuši teju 80 kilometrus ūdensvada
un 58 kilometrus saimnieciskās kanalizācijas tīklu. No ūdensapgādes
drošības viedokļa, būtiski uzlabojusies situācija RAF dzīvojamajā
kvartālā, kur līdz šim maģistrālais ūdensvads gāja caur deviņstāvu
ēku pagrabiem, bet ūdens spiedienu nodrošināja viena sūkņu stacija.
Šobrīd maģistrālais vads ir pārvietots uz zaļo zonu, bet katrai
ēkai nodrošināts atsevišķs augstspiediena sūknis, tādēļ, ja kādu
iemeslu dēļ nāksies atslēgt ūdens padevi vienai ēkai, pārējās
necietīs. Ir paveikts vērā ņemams darbu apjoms, tomēr joprojām ik
nedēļu strādājam pie trīs līdz četru avāriju novēršanas. Tas
nozīmē, ka tīklu renovācija būtu jāturpina, tādēļ gaidām valdības
lēmumu par to, kā tiks sadalīts nākamā perioda Kohēzijas fonda
finansējums.

 

Kam vēl varētu būt pieejami ES
līdzekļi plānošanas periodā līdz 2020. gadam attiecībā uz
ūdenssaimniecību?

Mūsu prioritāte ir esošo tīklu renovācija, un
šim mērķim vēlamies piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu. Ir
sagatavots projekts programmai, kas dos iespēju mājsaimniecībām
pieslēgties izbūvētajiem tīkliem, tomēr atbalsts no Eiropas fondiem
būs tikai 20 procenti no kopējām pieslēgšanās izmaksām. Grūti
spriest, vai tas ir pietiekami, lai motivētu cilvēkus masveidā
pieslēgties centralizētajam tīklam. Tāpat būs pieejami resursi
tīklu paplašināšanai, tomēr šeit mums būs ar aprēķiniem detalizēti
jāpierāda, cik daudz un kādi patērētāji ir gatavi pieslēgties
jaunajiem tīkliem. Pieredze liecina, ka tās mājsaimniecības, kuras
izveidojušas savus dziļurbumus un bioloģiskās nosēdakas, nemaz
nevēlas pieslēgties, bet daļai iedzīvotāju pieslēgumu izbūve
vienkārši ir par dārgu. Tomēr vēlos aicināt privātmāju īpašniekus,
kuri nav pieslēgušies centralizētajām komunikācijām, vēlreiz
izvērtēt tās priekšrocības, kuras nodrošina centralizētais
pieslēgums, jo, lai arī cik kvalitatīvi ir izbūvētas šīs nosēdakas,
tik un tā notiek infiltrācija gruntsūdeņos, kas veido piesārņojumu,
bet atsevišķos gadījumos notekūdeņi pa tiešo tiek novadīti grāvjos,
un tā jau ir administratīvi sodāma rīcība. Savukārt dārziņu
laistīšanai piedāvājam uzstādīt otru skaitītāju, lai maksātu tikai
par patērēto ūdeni un ietaupītu izmaksas par saimnieciskās
kanalizācijas pakalpojumiem, jo mūsu sniegtā pakalpojuma izmaksas
sastāv no divām sadaļām.

 

Kā turpmāk varētu mainīties SIA
«Jelgavas ūdens» sniegto pakalpojumu tarifs?

Spēkā esošais tarifs ir apstiprināts 2008.
gadā, un šo sešu gadu laikā esam veikuši būtiskas investīcijas gan
pakalpojuma kvalitātes uzlabošanā, gan tīklu attīstībā. Līdz ar
jaunās ūdens sagatavošanas stacijas un kanalizācijas sūkņu staciju
izbūvi uzņēmumam palielinājušās ražošanas izmaksas uz patērētās
elektroenerģijas un tīklu apkalpošanas rēķina. Tas nākotnē varētu
veidot pieaugumu arī tarifā. Tomēr pirms jaunā tarifa projekta
sagatavošanas veiksim rūpīgus aprēķinus. Prognozējam, ka tarifa
pieaugums varētu būt salīdzinoši neliels.

Foto: Ivars Veiliņš