20.1 °C, 3.8 m/s, 68 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraDžemma Skulme: «Jelgava prot ar mākslu lepoties»
Džemma Skulme: «Jelgava prot ar mākslu lepoties»
01/03/2013

Šodien Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī atklāta izcilās mākslinieces Džemmas Skulmes gleznu izstāde «Sievietes. Pavedieni». Jāteic, ka viņas darbus Jelgavā mums ir iespēja redzēt pirmo reizi. «Man patiesi ir gods eksponēt savus darbus šajā telpā. Tas pateicoties tam, ka Jelgava prot lepoties ar mākslu,» izstādes atklāšanā atzina māksliniece. 

Skatītāju vērtējumam no šodienas līdz pat 30. aprīlim tornī
nodotas 15 izcilās mākslinieces gleznas. Kā saka Jelgavas
mākslinieku organizācijas priekšsēdētājs Māris Brancis: «Šajā darbu
skatē varam daļēji izsekot Džemmas Skulmes daiļradei turpat 50 gadu
garumā». Mākslinieci izstāde atklāšanā bija ieradušies sveikt arī
Jelgavas mākslinieki, kultūras dzīves organizētāji un Dž.Skulmes
talanta cienītāji. Uldis Roga, dāvinot māksliniecei sārtu rozi,
teica: «Paldies, par parādīto godu!». Uz ko gan Dž.Skulme
atbildēja: «Patiesībā man ir pagodinājums būt šeit. Tā nu sanācis,
ka mani darbi bijuši teju visās Latvijas pilsētās, bet Jelgavā ne
reizi. Pateicoties Mārim tas nu ir izdevies, par ko man liels
prieks». Mākslinieces pirmās atmiņas ar Jelgavu saistās no 1937.
gada, kad šeit notikusi lauksaimniecības izstāde. Viņa vēl bijusi
ļoti maziņa un ar ģimeni ieaicināta ciemos. «Toreiz te bija tik
jauka atmosfēra, man kā bērnam šķita, esmu atbraukusi uz ārzemēm,»
atzīst māksliniece. Vēlākajos gados iepazinusies ar jelgavnieku,
mākslinieku Valerijanu Dažānu, kurš «iekļuvis viņas mājā» un
jūsmojis par Dž.Skulmes gleznojumiem uz dēļiem. Vēlāk jau
piedalījusies arī Mākslinieku savienības Jelgavas nodaļas
dibināšanā. «Man patiesi priecē tas, ka Jelgavā joprojām ir ļoti
stipra mākslinieku grupa un notiek daudz un dažādas izstādes,
raksta grāmatas par māksliniekiem. Māris arī mani ar tām aplaimoja.
Gribas ticēt, ka pilsēta saprot, ka māksla ir kaut kas vērtīgs,»
atzīst māksliniece.

Kāpēc «Sievietes. Pavedieni»? «Manuprāt, latviešu sievietes
visos laikos ir bijis balsts. Sievietes daudz ir ņēmušas savās
rokās. Arī pasaulē sievietes loma arvien pastiprinās, tostarp
politikā. Tāpēc arī mani tas ir ieinteresējis. Vīrieši mums šodien
tādi sašļukuši,» nosaka māksliniece.

Izstādes apmeklētājiem šodien bija iespēja arī noskatīties
dokumentālo filmu par mākslinieci «Džemma» (režisore Laima
Žurgina), kas uzņemta 1986. gadā.

Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis
stāsta, ka Dž.Skulmes akvareļi un gleznas spilgti attēlo viņas
pašas dzīves filozofiju un lomu tajā. Gleznās tradīcijas savijas ar
moderno un mūsdienīgo. Dž.Skulmes darbu tēli stāsta par būtiskām
lietām tautas likteņgaitās. Viņa ir viena no pirmajām, kura savā
mākslā runāja par tautas pašapziņu, cēla saulītē tautas garamantas
kā svarīgāko tās būtības izteicēju.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī apskatāmajā izstādē
vecākās gleznas aizved skatītāju 1960. gadu otrajā pusē un 1970.
gadu pirmajā pusē, kad māksliniece gleznoja gandrīz monohromi,
īpašu uzmanību pievēršot faktūrām, antīkos motīvus mijot ar
nacionāliem sižetiem. Kā Dž.Skulmes eļļas un akrila gleznās, tā
akvareļos 1980. – 1990. gadi iezīmējās ar košu krāsainību, plašām
otas kustībām, lieliem krāslaukumiem un, galvenais, ar tautisku
saturu. 1990. gadi un jaunais gadu tūkstotis atnāca ar
putnubiedēkļiem un vēstures piezīmēm, kurās jaušamas paaudžu un
dažādu laikmetu savstarpējā saistība, kultūru mijiedarbība.
«Māksliniece nekad nav uzsvērusi sižetu kā literāru stāstījumu.
Viņas darbi ir vēstījumi skatītājam, kam jāmeklē sakarības, tēli un
asociācijas saistībā ar savu pieredzi, pārdomām par dzīvi. Tajos
nav nekā sadzīviska, drīzāk tos varētu salīdzināt ar filozofiskām
piezīmēm tēlos un krāsās, faktūrās un kompozīcijā. Tās ir gudra un
garīgi bagāta cilvēka atziņas par tautas pastāvēšanu,» tā
M.Brancis.

Foto: Ivars Veiliņš