16.5 °C, 0.6 m/s, 86.1 %

Pilsētā

Dzīvi pilnveidos dators
29/11/2008

«Karīna ir laimīga, jo beidzot tikusi pie sava pirmā datora! Viņa jau apguvusi, kā var rēķināt, rakstīt – zina, kur ir garumzīmes, kā komatu ielikt, kā sākt rakstīt lielajiem burtiem,» aizkustināta par SIA «NDD» dāvanu – datoru – ir vienpadsmit gadus vecās meitenes mamma Tatjana Avetisjana. Datoru, ko palīdzēja sarūpēt Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās rehabilitācijas sektora darbinieki, saņēma arī neredzīgā jauniete Sigita Ausmiņa.

Sintija Čepanone
«Karīna ir laimīga, jo
beidzot tikusi pie sava pirmā datora! Viņa jau apguvusi, kā var
rēķināt, rakstīt – zina, kur ir garumzīmes, kā komatu ielikt, kā
sākt rakstīt lielajiem burtiem,» aizkustināta par SIA «NDD» dāvanu
– datoru – ir vienpadsmit gadus vecās meitenes mamma Tatjana
Avetisjana. Datoru, ko palīdzēja sarūpēt Jelgavas Sociālo lietu
pārvaldes Sociālās rehabilitācijas sektora darbinieki, saņēma arī
neredzīgā jauniete Sigita Ausmiņa.
Ideja Karīnai un Sigitai sarūpēt datoru ir Jelgavas Sociālo
lietu pārvaldes Sociālās rehabilitācijas sektora darbinieku
iniciatīva. «Mēs apzinām bērnus invalīdus un, izvērtējot viņu
vajadzības un dzīves apstākļus, iespēju robežās cenšamies palīdzēt.
Katrs gadījums ir individuāls, tieši tādēļ šajā reizē datorus
palīdzējām sagādāt meitenēm, kurām tas, apzinot situāciju, ir
visvairāk nepieciešams,» stāsta Sociālās rehabilitācijas sektora
vadītāja Irina Bančuka. Viņa akcentē, ka Karīna slimības dēļ rokās
nevar noturēt pildspalvu un dators viņai nepieciešams, lai apgūtu
rakstīt un lasīt prasmi, savukārt neredzīgajai Sigitai bez datora
ir liegta ne vien iespēja komunicēt ar draugiem, bet arī atrast
darbu. «Abām meitenēm dators bija ļoti nepieciešams,» tā I.Bančuka,
paužot prieku, ka, uzrunājot SIA «NDD» direktoru Nauri Kareli,
sastapušās ar pretimnākošu Jelgavas uzņēmēju, kurš labprāt apņēmās
palīdzēt.   
«Kamēr mācījos augstskolā «Attīstība», man lietošanā bija
iedots skolas dators, taču, beidzoties studijām, to vajadzēja
atdot. Un es paliku bez nekā – ne man vairs datora, ne interneta.
Turklāt man piedāvāja darbu, kas saistīts ar informācijas
nosūtīšanu, taču man nebija paša galvenā – datora,» stāsta
neredzīgā Sigita. Meitene neslēpj, ka par dāvanu ir patiesi
pārsteigta. «Pirms kāda laika man par šādu iespēju ieminējās, taču,
zinot, kā viss notiek, īpaši uz to necerēju. Taču man tiešām datoru
uzdāvināja!» priecīga par stacionāro datoru ir Sigita, norādot, ka
vēl tikai jāsagaida speciālisti, kas uzstādīs «runājošo» programmu,
lai darbs ar datoru būtu ērtāks.
«Kāpēc gan neuzdāvināt, ja šiem cilvēkam dators ikdienā ir tik
ļoti nepieciešams?!» teic SIA «NDD» direktors N.Karelis, atzīstot,
ka šajā gadījumā runa nav par naudu, bet gan par apziņu, ka esi
palīdzējis, paveicis labu darbu un to novērtē. Turklāt jau iepriekš
uzņēmums, dāvinot datorus, jau vairākkārt palīdzējis, piemēram, SOS
bērnu ciemata iemītniekiem. «Protams, tie nav jaunākās paaudzes
datori, taču ar tiem var ļoti labi strādāt, tādēļ izšķīrāmies par
dāvināšanu,» tā N.Karelis, piebilstot, ka uzņēmums apņēmies arī
nepieciešamības gadījumā abiem datoriem veikt tehnisko
apkopi.