25.4 °C, 1.9 m/s, 75.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDzīvojamā fonda renovācija pie pašreizējā atbalsta dzīvokļu īpašniekiem nav izdevīga
Dzīvojamā fonda renovācija pie pašreizējā atbalsta dzīvokļu īpašniekiem nav izdevīga
19/06/2010

«2007. gada decembrī Jelgavā tika pabeigta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas 4. līnijā 1 renovācija. Mājas apsaimniekotājs SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) pierunāja dzīvokļu īpašniekus veikt ilgtermiņa investīcijas savā namā, piedāvājot: finanšu līdzekļu dāvanu 40 procentu apmērā no kopējām investīcijām; izdevīgo kredītu uz 15 gadiem; pilnīgi nosiltināt mājas fasādi, jumta stāva pārsegumu, mājas pamatus; izremontēt kāpņu telpas; nomainīt vecos logus pret jauniem; pārbūvēt viencaurules apkures sistēmu uz divcauruļu un aprīkot katru dzīvokli ar siltumenerģijas uzskaites mēraparātiem, lai katrs varētu norēķināties par siltumenerģiju pēc faktiski patērētā apjoma.

Jelgavas pilsētas domes deputāts un būvuzņēmējdarbības
un nekustamā īpašuma vadīšanas maģistrs Sergejs
Ņevoļskis:

«2007. gada decembrī Jelgavā tika pabeigta daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas 4. līnijā 1 renovācija. Mājas apsaimniekotājs SIA
«Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) pierunāja dzīvokļu
īpašniekus veikt ilgtermiņa investīcijas savā namā, piedāvājot:
finanšu līdzekļu dāvanu 40 procentu apmērā no kopējām investīcijām;
izdevīgo kredītu uz 15 gadiem; pilnīgi nosiltināt mājas fasādi,
jumta stāva pārsegumu, mājas pamatus; izremontēt kāpņu telpas;
nomainīt vecos logus pret jauniem; pārbūvēt viencaurules apkures
sistēmu uz divcauruļu un aprīkot katru dzīvokli ar siltumenerģijas
uzskaites mēraparātiem, lai katrs varētu norēķināties par
siltumenerģiju pēc faktiski patērētā apjoma.

2009. gada 28. jūlijā no 4. līnijas 1 dzīvokļu īpašniekiem
saņēmu sūdzību par veiktajiem renovācijas darbiem, šo iesniegumu
parakstīja 14 no 24 mājas dzīvokļu īpašniekiem. Savā iesniegumā
viņi izteica neapmierinātību par veiktajiem renovācijas darbiem,
apmaksas nosacījumiem un termiņu.

Šobrīd mājas apsaimniekotājs JNĪP apgalvo, ka mājas renovācijas
procesā ir sasniegta siltumenerģijas ekonomija 59,58 procentu
apmērā. Pieņemot šo rādītāju par objektīvu, veikšu mājas renovācijā
ieguldīto investīciju atmaksāšanās perioda aprēķinu. Dzīvokļu
īpašnieku kredītsaistības, kuras viņi uzņēmušies uz 15 gadiem, ir
ilgtermiņa investīciju projekts, kuram pēc noteikta perioda
jāatmaksājas un jānes materiāli ieguvumi īpašniekiem.

Renovācijas darbi tika pabeigti 2007. gada decembrī, kad apkures
sezona jau bija uzsākta, līdz ar to, lai objektīvi noskaidrotu
siltumenerģijas ietaupījumu, analīzei bija nepieciešami dati par
pilnu apkures sezonu. Lai redzētu mājas renovācijas un
siltumenerģijas ietaupījuma efektu, izmantosim 2008. gada datus,
kuri apkopoti Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras mājas lapā
www.zrea.lv, – 2008. gada apkures
sezonā māja ir patērējusi 84,40 MW/h siltumenerģijas. Ņemot vērā
oficiāli definēto siltumenerģijas ietaupījumu 59,58 procentu
apmērā, matemātiski var sarēķināt:

59,58% ­­­­­­– 84,40 MW/h

100% – x MW/h

x=100%*84,40 MW/h/59,58%=141,66 MW/h.

Tātad pirms renovācijas māja vidēji patērēja 141,66 MW/h
siltumenerģijas apkures sezonas laikā. Lai saprastu ietaupījumu, ir
nepieciešams atņemt no kopējā mājas siltumenerģijas patēriņa 141,66
MW/h 2008. gada apkures sezonas rezultātu 84,40 MW/h:

141,66 MW/h – 84,40 MW/­h=57,26 MW/h.

Tātad vienas apkures sezonas laikā māja ietaupa 57,26 MW/h
siltumenerģijas.

Lai realizētu mājas renovācijas projektu, tika ņemts kredīts 125
753,24 latu apmērā uz 15 gadiem Latvijas Hipotēku un zemes bankā.
Kredīta atmaksas termiņš – 2022. gada
septembris.   

Piecpadsmit gadu laikā māja, pēc oficiāli apstiprinātiem datiem,
ietaupīs:

57,26 MW/h*15=858,90 MW/h.

Lai  aprēķinātu veikto investīciju atmaksāšanās periodu,
izmantošu optimistisku un pesimistisku siltumenerģijas tarifa
izmaiņu modeli.

Optimistiskais siltumenerģijas tarifa aprēķins

Šobrīd SIA «Fortum Jelgava» siltumenerģiju realizē par 38,94
latiem, ieskaitot PVN 10 procenti par vienu MW/h. Rēķinot pēc spēkā
esošajām cenām, var redzēt, ka:

57,26 MW/h*38,94 ­LVL­=2229,70 LVL – siltumenerģijas ietaupījums
viena gada laikā;

858,90 MW/h*38,94 LVL=33 445,57 LVL – siltumenerģijas
ietaupījums 15 gadu laikā.

Tātad 15 gadu laikā māja ietaupīs 33 445,57 latus.

Sadalot mājā investēto summu – 125 753,24 latus – uz viena gada
ietaupīto summu, var redzēt, pēc cik ilga laika perioda dzīvokļu
īpašnieku investētie naudas līdzekļi atmaksāsies:

125 753,24 LVL/2229,70 LVL =56. Tātad investīciju atmaksas
periods ir 56 gadi.

Turklāt šajā aprēķinā nav ņemti vērā procenti par izsniegto
kredītu. Ja pieņem, ka banka ir izsniegusi kredītu ar likmi 9
procenti gadā, tad kopā ar procentiem aizdevuma summa var sasniegt
180 000 latus un investīciju atmaksāšanās periods pagarināsies līdz
81 gadam:

180 000 LVL/2229,70 LVL=80,7 gadi.

Pesimistiskais siltumenerģijas tarifa
aprēķins

Ja pieņem, ka SIA «Fortum Jelgava» realizēs siltumenerģiju par
70 latiem, ieskaitot PVN 10 procenti par vienu MW/h, konstatējam,
ka:

57,26 MW/h*70 LVL=4008,20 LVL – siltumenerģijas ietaupījums
viena gada laikā;

858,90 MW/h*70 LVL=60 123 LVL – siltumenerģijas ietaupījums 15
gadu laikā. Tātad 15 gadu laikā māja ietaupīs 60 123 latus.

Sadalot mājā investēto summu – 125 753,24 latus – uz gada laikā
ietaupīto: 125 753,24 LVL/4008,20 LVL=31, investīciju atmaksāšanās
periods ir 31 gads. Pieskaitot bankas deviņus procentus par
izsniegto kredītu, investīciju atmaksāšanās periods pagarināsies
līdz 45 gadiem: 180 000 LVL/4008,20 LVL=44,9 gadi.

Objektīvi izvērtējot situāciju, var secināt, ka dzīvojamās mājas
4. līnijā 1 dzīvokļu īpašniekiem būtu izdevīgāk neveikt renovācijas
darbus, neiesaistīties ilgtermiņa kredītsaistībās un maksāt par
siltumenerģiju tikai apkures sezonas laikā, nevis visu gadu,
atmaksājot kredītu, kā tas notiek šobrīd. 

Valsts atbalsta instrumenti mājokļu
renovācijā

Klimata pārmaiņu finanšu instruments ir Latvijas Republikas
valsts budžeta programma. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada
19. janvāra sēdes protokola Nr.4 58.§ 5.1. apakšpunktam ir
izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts «Klimata pārmaiņu
finanšu instrumenta finansēto projektu atklātais konkurss
«Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai
valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās»».
Projekta pieejamais finansējums ir 10 225 798 lati. Maksimāli
pieļaujamais finanšu instrumenta finansējuma apmērs ir 85 procenti
no kopējās projekta atlīdzināmo izmaksu summas. Pārējās izmaksas
sedz projekta iesnieguma iesniedzējs, kurš noslēdzis līgumu ar
Vides ministriju.

Analizējot šo programmu, secināms, ka valsts, sniedzot finanšu
palīdzību sava nekustamā īpašuma fonda renovācijai, paredz
līdzfinansējumu 85 procentu apmērā. Salīdzinot šo palīdzību ar
dzīvojamā fonda finanšu atbalstu energoefektivitātes celšanai, var
redzēt, ka tajos projektos valsts atbalsts sasniedz tikai 50
procentus no nepieciešamajiem izdevumiem. Dzīvojamos namos, kur 10
procentiem iedzīvotāju piešķirts trūcīgās personas statuss, šis
atbalsts var sasniegt 60 procentus. Latvijā nepieciešams renovēt
apmēram 30 tūkstošus daudzdzīvokļu namu. Latvijas iedzīvotāju zemā
aktivitāte mājokļu energoefektivitātes celšanā ir saistīta ar
neizdevīgiem nosacījumiem. Māju renovācija ar 50 – 60 procentu
valsts līdzfinansējumu dzīvokļu īpašniekiem nav izdevīga, jo
iedzīvotāju investīcijas neatmaksāsies arī 15 gadu laikā (vidējais
kredīta termiņš renovētajos projektos). Vidēji uz siltumenerģijas
ietaupīto līdzekļu apjoms sāks pārsniegt investētos līdzekļus tikai
pēc kredīta atmaksas.

Viens no aspektiem, kas padara renovāciju par neizdevīgu, ir
kredīta termiņš – jo garāks šis laiks, jo ilgāks būs projekta
atmaksāšanās periods. Bet saīsināt šo periodu pie pašreizējā
finanšu atbalsta nav iespējams, to neļauj izdarīt iedzīvotāju
maksātspēja. Ņemot vērā minēto, secināms, ka pie esošā
līdzfinansējuma lieluma dzīvojamā fonda renovācija dzīvokļu
īpašniekiem finansiāli nav izdevīga. Tiem ir izdevīgāk maksāt par
lielu siltumenerģijas patēriņu, komunikāciju avārijām un remontiem
šodien, pēc fakta, nevis 15 gadu laikā, tajā skaitā arī vasarā
veikt kredīta maksājumus par paveiktajiem darbiem. Ieguvums ir
mazāks par ieguldījumu, bet Ekonomikas ministrija šos skaitļus
neafišē, jo ir jāpilda saistības, kuras uzņēmusies, un kārtējo
reizi valdība to vēlas panākt uz iedzīvotāju rēķina. Es uzskatu, ka
tuvākajā laikā valdībai nāksies izstrādāt jaunus līdzfinansēšanas
instrumentus, paaugstinot līdzfinansējuma apjomu līdz 70 – 85
procentiem. Tad arī dzīvokļu īpašnieki sāks renovēt savus mājokļus
masveidā.»