«2007. gada decembrī Jelgavā tika pabeigta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas 4. līnijā 1 renovācija. Mājas apsaimniekotājs SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) pierunāja dzīvokļu īpašniekus veikt ilgtermiņa investīcijas savā namā, piedāvājot: finanšu līdzekļu dāvanu 40 procentu apmērā no kopējām investīcijām; izdevīgo kredītu uz 15 gadiem; pilnīgi nosiltināt mājas fasādi, jumta stāva pārsegumu, mājas pamatus; izremontēt kāpņu telpas; nomainīt vecos logus pret jauniem; pārbūvēt viencaurules apkures sistēmu uz divcauruļu un aprīkot katru dzīvokli ar siltumenerģijas uzskaites mēraparātiem, lai katrs varētu norēķināties par siltumenerģiju pēc faktiski patērētā apjoma.
Jelgavas pilsētas domes deputāts un būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanas maģistrs Sergejs Ņevoļskis:
2009. gada 28. jūlijā no 4. līnijas 1 dzīvokļu īpašniekiem saņēmu sūdzību par veiktajiem renovācijas darbiem, šo iesniegumu parakstīja 14 no 24 mājas dzīvokļu īpašniekiem. Savā iesniegumā viņi izteica neapmierinātību par veiktajiem renovācijas darbiem, apmaksas nosacījumiem un termiņu.
Šobrīd mājas apsaimniekotājs JNĪP apgalvo, ka mājas renovācijas procesā ir sasniegta siltumenerģijas ekonomija 59,58 procentu apmērā. Pieņemot šo rādītāju par objektīvu, veikšu mājas renovācijā ieguldīto investīciju atmaksāšanās perioda aprēķinu. Dzīvokļu īpašnieku kredītsaistības, kuras viņi uzņēmušies uz 15 gadiem, ir ilgtermiņa investīciju projekts, kuram pēc noteikta perioda jāatmaksājas un jānes materiāli ieguvumi īpašniekiem.
Renovācijas darbi tika pabeigti 2007. gada decembrī, kad apkures sezona jau bija uzsākta, līdz ar to, lai objektīvi noskaidrotu siltumenerģijas ietaupījumu, analīzei bija nepieciešami dati par pilnu apkures sezonu. Lai redzētu mājas renovācijas un siltumenerģijas ietaupījuma efektu, izmantosim 2008. gada datus, kuri apkopoti Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras mājas lapā www.zrea.lv, – 2008. gada apkures sezonā māja ir patērējusi 84,40 MW/h siltumenerģijas. Ņemot vērā oficiāli definēto siltumenerģijas ietaupījumu 59,58 procentu apmērā, matemātiski var sarēķināt:
59,58% – 84,40 MW/h
100% – x MW/h
x=100%*84,40 MW/h/59,58%=141,66 MW/h.
Tātad pirms renovācijas māja vidēji patērēja 141,66 MW/h siltumenerģijas apkures sezonas laikā. Lai saprastu ietaupījumu, ir nepieciešams atņemt no kopējā mājas siltumenerģijas patēriņa 141,66 MW/h 2008. gada apkures sezonas rezultātu 84,40 MW/h:
141,66 MW/h – 84,40 MW/h=57,26 MW/h.
Tātad vienas apkures sezonas laikā māja ietaupa 57,26 MW/h siltumenerģijas.
Lai realizētu mājas renovācijas projektu, tika ņemts kredīts 125 753,24 latu apmērā uz 15 gadiem Latvijas Hipotēku un zemes bankā. Kredīta atmaksas termiņš – 2022. gada septembris.
Piecpadsmit gadu laikā māja, pēc oficiāli apstiprinātiem datiem, ietaupīs:
57,26 MW/h*15=858,90 MW/h.
Lai aprēķinātu veikto investīciju atmaksāšanās periodu, izmantošu optimistisku un pesimistisku siltumenerģijas tarifa izmaiņu modeli.
Optimistiskais siltumenerģijas tarifa aprēķins
Šobrīd SIA «Fortum Jelgava» siltumenerģiju realizē par 38,94 latiem, ieskaitot PVN 10 procenti par vienu MW/h. Rēķinot pēc spēkā esošajām cenām, var redzēt, ka:
57,26 MW/h*38,94 LVL=2229,70 LVL – siltumenerģijas ietaupījums viena gada laikā;
858,90 MW/h*38,94 LVL=33 445,57 LVL – siltumenerģijas ietaupījums 15 gadu laikā.
Tātad 15 gadu laikā māja ietaupīs 33 445,57 latus.
Sadalot mājā investēto summu – 125 753,24 latus – uz viena gada ietaupīto summu, var redzēt, pēc cik ilga laika perioda dzīvokļu īpašnieku investētie naudas līdzekļi atmaksāsies:
125 753,24 LVL/2229,70 LVL =56. Tātad investīciju atmaksas periods ir 56 gadi.
Turklāt šajā aprēķinā nav ņemti vērā procenti par izsniegto kredītu. Ja pieņem, ka banka ir izsniegusi kredītu ar likmi 9 procenti gadā, tad kopā ar procentiem aizdevuma summa var sasniegt 180 000 latus un investīciju atmaksāšanās periods pagarināsies līdz 81 gadam:
180 000 LVL/2229,70 LVL=80,7 gadi.
Pesimistiskais siltumenerģijas tarifa aprēķins
Ja pieņem, ka SIA «Fortum Jelgava» realizēs siltumenerģiju par 70 latiem, ieskaitot PVN 10 procenti par vienu MW/h, konstatējam, ka:
57,26 MW/h*70 LVL=4008,20 LVL – siltumenerģijas ietaupījums viena gada laikā;
858,90 MW/h*70 LVL=60 123 LVL – siltumenerģijas ietaupījums 15 gadu laikā. Tātad 15 gadu laikā māja ietaupīs 60 123 latus.
Sadalot mājā investēto summu – 125 753,24 latus – uz gada laikā ietaupīto: 125 753,24 LVL/4008,20 LVL=31, investīciju atmaksāšanās periods ir 31 gads. Pieskaitot bankas deviņus procentus par izsniegto kredītu, investīciju atmaksāšanās periods pagarināsies līdz 45 gadiem: 180 000 LVL/4008,20 LVL=44,9 gadi.
Objektīvi izvērtējot situāciju, var secināt, ka dzīvojamās mājas 4. līnijā 1 dzīvokļu īpašniekiem būtu izdevīgāk neveikt renovācijas darbus, neiesaistīties ilgtermiņa kredītsaistībās un maksāt par siltumenerģiju tikai apkures sezonas laikā, nevis visu gadu, atmaksājot kredītu, kā tas notiek šobrīd.
Valsts atbalsta instrumenti mājokļu renovācijā
Klimata pārmaiņu finanšu instruments ir Latvijas Republikas valsts budžeta programma. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 19. janvāra sēdes protokola Nr.4 58.§ 5.1. apakšpunktam ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātais konkurss «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās»». Projekta pieejamais finansējums ir 10 225 798 lati. Maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējuma apmērs ir 85 procenti no kopējās projekta atlīdzināmo izmaksu summas. Pārējās izmaksas sedz projekta iesnieguma iesniedzējs, kurš noslēdzis līgumu ar Vides ministriju.
Analizējot šo programmu, secināms, ka valsts, sniedzot finanšu palīdzību sava nekustamā īpašuma fonda renovācijai, paredz līdzfinansējumu 85 procentu apmērā. Salīdzinot šo palīdzību ar dzīvojamā fonda finanšu atbalstu energoefektivitātes celšanai, var redzēt, ka tajos projektos valsts atbalsts sasniedz tikai 50 procentus no nepieciešamajiem izdevumiem. Dzīvojamos namos, kur 10 procentiem iedzīvotāju piešķirts trūcīgās personas statuss, šis atbalsts var sasniegt 60 procentus. Latvijā nepieciešams renovēt apmēram 30 tūkstošus daudzdzīvokļu namu. Latvijas iedzīvotāju zemā aktivitāte mājokļu energoefektivitātes celšanā ir saistīta ar neizdevīgiem nosacījumiem. Māju renovācija ar 50 – 60 procentu valsts līdzfinansējumu dzīvokļu īpašniekiem nav izdevīga, jo iedzīvotāju investīcijas neatmaksāsies arī 15 gadu laikā (vidējais kredīta termiņš renovētajos projektos). Vidēji uz siltumenerģijas ietaupīto līdzekļu apjoms sāks pārsniegt investētos līdzekļus tikai pēc kredīta atmaksas.
Viens no aspektiem, kas padara renovāciju par neizdevīgu, ir kredīta termiņš – jo garāks šis laiks, jo ilgāks būs projekta atmaksāšanās periods. Bet saīsināt šo periodu pie pašreizējā finanšu atbalsta nav iespējams, to neļauj izdarīt iedzīvotāju maksātspēja. Ņemot vērā minēto, secināms, ka pie esošā līdzfinansējuma lieluma dzīvojamā fonda renovācija dzīvokļu īpašniekiem finansiāli nav izdevīga. Tiem ir izdevīgāk maksāt par lielu siltumenerģijas patēriņu, komunikāciju avārijām un remontiem šodien, pēc fakta, nevis 15 gadu laikā, tajā skaitā arī vasarā veikt kredīta maksājumus par paveiktajiem darbiem. Ieguvums ir mazāks par ieguldījumu, bet Ekonomikas ministrija šos skaitļus neafišē, jo ir jāpilda saistības, kuras uzņēmusies, un kārtējo reizi valdība to vēlas panākt uz iedzīvotāju rēķina. Es uzskatu, ka tuvākajā laikā valdībai nāksies izstrādāt jaunus līdzfinansēšanas instrumentus, paaugstinot līdzfinansējuma apjomu līdz 70 – 85 procentiem. Tad arī dzīvokļu īpašnieki sāks renovēt savus mājokļus masveidā.»
10 °C,
0.7 m/s,
92.7 % 
10 °C,
0.7 m/s,
92.7 %