20 °C, 2.8 m/s, 60.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāDzīvokļa apsardzes atbildība – nosacīta
Dzīvokļa apsardzes atbildība – nosacīta
25/07/2008

Izrādās, ka līdzīga situācija ir arī ar privāto apsardzi, ko saviem mitekļiem var izvēlēties ikviens iedzīvotājs. Arī tā savam darbam garantiju var sniegt visai nosacītu. 

Zane Auziņa

Izrādās, ka līdzīga situācija ir arī ar privāto apsardzi,
ko saviem mitekļiem var izvēlēties ikviens iedzīvotājs. Arī tā
savam darbam garantiju var sniegt visai
nosacītu.  

Latvijā kopumā izsniegtas apmēram 300 licences darbībai apsardzes
jomā, bet saskaņā ar uzziņu dienesta 1188 datiem Jelgavā darbojas
septiņas apsardzes sabiedrības un vēl viena rajonā. Policija ir
paziņojusi, ka valsts sociālekonomiskās situācijas dēļ strauji aug
ekonomiska rakstura noziegumi, kā arī zādzību skaits, tādēļ šķiet
loģisks apsardzes sabiedrību paziņojums par to, ka pēdējo gadu
laikā klientu vidū aizvien vairāk esot privātpersonas, kas
signalizāciju izvēlas sava dzīvokļa vai mājas apsargāšanai –
līdzīga tendence vērojama arī Jelgavā. Turklāt Jelgavas pilsētas un
rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieka
Ulda Markusa sacītais, ka viņš pēdējo gadu laikā neatceras nevienu
gadījumu, kad Jelgavā vai rajonā būtu apzagts ar signalizāciju
aprīkots dzīvoklis, vedina domāt, ka apsardze patiesi ir efektīvs,
turklāt ne pārāk dārgs veids cīņai ar zagļiem – mēnesī tas izmaksā
vidēji 15 – 25 latus plus vienreizēja maksa par signalizācijas
uzstādīšanu. Tiesa, iedziļinoties tās noteikumos, domas var sanākt
arī mainīt. 
Proti, pat paši apsardzes sabiedrību pārstāvji, lai arī nebeidz
reklamēt savu pakalpojumu lielo vērtību, nenoliedz, ka kaut ko
nosargāt nav viņu uzdevums un, ja gadījumā zādzība tomēr notikusi,
tad kaut kāda runa par zaudējumu atlīdzināšanu ir drīzāk izņēmums,
nevis ikdienas gadījums.
Tā SIA «Baltic Security service» valdes loceklis Vladimirs Jegorovs
atzīst, ka viņa darbinieki ar raķetēm nelido un, ja zaglis māk visu
mantību no mājas vai veikala iznest 45 sekundēs, tad viņš nejūtas
vainīgs par notikušo. Šajā gadījumā nevar būt ne runas par
zaudējumu atlīdzināšanu. Pieminot arī aizmāršīgos klientus, kas
signalizāciju vienkārši aizmirst ieslēgt, viņš uzsver, ka esot arī
gadījumi, kad apsardzei vainīgos tomēr izdodas ja ne noķert, tad
vismaz aizbaidīt gan.
Līdzīgu viedokli pauž arī apvienības «Apsardze» Rīgas un
teritoriālo nodaļu pārvaldes Zemgales starprajonu nodaļas vadītājs
Bogdans Kohanovskis, kurš gan piebilst, ka arī zagļi kļūstot
aizvien gudrāki, tādēļ apsardzei tos notvert esot sarežģītāk.
Tiesa, arī mūsdienu apsardzes ierīces esot tādas, kuras spēj sniegt
augstu drošības sajūtu. «Tas ir mīts, ka apsardzi nevarētu ierīkot
mājā, kurā dzīvo, piemēram, mājdzīvnieki – kustības sensori ir
dažādi. Ja kādreiz mums tiešām nācās raidīt prom klientus, kam ir
suns vai kaķis, tad tagad tas vairs nav šķērslis. Signalizāciju var
uzstādīt praktiski jebkur,» savu pakalpojumu reklamē B.Kohanovskis,
uzsverot, ka šogad vien viņa darbinieki esot novērsuši 17 zādzības
mēģinājumus. Tiesa, tas nenozīmē, ka 17 zagļi arī būtu aizturēti,
tāpat kā netiek stāstīts, cik dzīvokļus ar signalizāciju tomēr
izdevies apzagt.