Žurnāla «Latvju Teksti» 2012. gada ziemas numurā publicēta jelgavnieka Eduarda Aivara dzejoļu kopa. Tajā viens dzejolis ir par Jelgavu.
Ilze Knusle-Jankevica
Dzejolī ar nosaukumu «Jelgava.Marts» ir minēts viens no pēdējā laika atpazīstamākajiem pilsētas objektiem – Svētās Trīsvienības baznīcas tornis – un Lielupe. Aprakstot upi, dzejnieks izmantojis savdabīgu salīdzinājumu – tā ir «tumša un gluda kā ar želeju pieglausti mati». Kopējā dzejoļa noskaņa ir diezgan drūma – kā brīdis starp ziemu un pavasari –, tomēr signāli liecina, ka tuvojas pavasaris un kļūs krāsaināks, gaišāks, siltāks.
Dzejnieks Eduards Aivars (īstajā vārdā – Aivars Eipurs) dzimis 1956. gadā. Viņš ir saņēmis vairākus apbalvojumus. Izdoti vairāki dzejoļu krājumi; «Dejas» (1991), «Jā» (1996), «Ainava kliedz» (1996), «Vasaras sniegs» (1999), «Es pagāju» (2001), «Jauns medus» (2006), «Sāras mīlestība» (2008), «Minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēbernu» (2008). Publicējis arī stāstus.
Jelgava. Marts
Trīsvienības tornis kā sirms ronis
Izslējis galvu virs Lielupes
Upe tumša un gluda
Kā ar želeju pieglausti mati
Vāros pumpuros koki
Cilvēki rītos kaujas ar miegu
Akaču tumsnējie loki
Vakar noslīcis students
Saule dedzina sniegu