15.1 °C, 1.4 m/s, 88.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāeID karšu ieviešanu pagarina līdz nākamā gada sākumam; pases būs derīgas 10 gadus
eID karšu ieviešanu pagarina līdz nākamā gada sākumam; pases būs derīgas 10 gadus
17/05/2011

Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto projektu jaunam Personu apliecinošu dokumentu likumam, kurā precizētas normas attiecībā uz elektroniskajām identifikācijas kartēm (eID) jeb personas apliecībām, aģentūru LETA informēja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele.

Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM)
sagatavoto projektu jaunam Personu apliecinošu dokumentu likumam,
kurā precizētas normas attiecībā uz elektroniskajām identifikācijas
kartēm (eID) jeb personas apliecībām, aģentūru LETA informēja IeM
preses pārstāve Gunta Skrebele.

Valdība šodien nolēma eID karšu ieviešanas termiņu pagarināt no
šā gada 1. augusta līdz nākamā gada sākumam, bet jauno pasu un eID
karšu derīguma termiņš pagarināts no pieciem līdz desmit
gadiem.

Saskaņā ar pērn Ministru kabinetā apstiprināto eID koncepciju,
patlaban spēkā esošo Personu apliecinošu dokumentu likumu
nepieciešams papildināt ar normām, kas attiecināmas uz eID
izsniegšanu un lietošanu. Likumprojektā noteikts, ka Latvijā
personas apliecības varēs saņemt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi,
citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas
valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas
Latvijā, trešās valsts pilsoņi un Ārlietu ministrijā akreditētas
ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības,
starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, vai
konsulārās iestādes darbinieki un to ģimenes locekļi.

Jaunais likumprojekts paredz, ka trešo valstu pilsoņiem personas
apliecība vienlaikus būs uzturēšanās atļauja, kas saskaņā ar ES
tiesību aktiem turpmāk izsniedzama kā atsevišķs dokuments ar
mikroshēmā iekļautiem personas biometrijas datiem. Pašlaik
ārvalstniekiem uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas ielīmes formātā
personas pasē. Likumprojektā paredzēts, ka personas rīcībā
vienlaikus varēs būt viena personas apliecība un viena pase, un,
saņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, persona varēs
izvēlēties saņemt tikai pasi, tikai personas apliecību vai abus šos
dokumentus.

Personas apliecībā papildus varēs iekļaut informāciju
elektroniskā formā, kas nepieciešama tās turētāja elektroniskai
identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta
radīšanai. Tas nozīmē, ka personas apliecība būs izmantojama kā
viens no personas identitātes apliecināšanas līdzekļiem
elektronisko pakalpojumu saņemšanai elektroniskā vidē, kā arī droša
elektroniskā paraksta radīšanai, informēja Skrebele.

Šodien valdībā atbalstītajā likumprojektā ir saglabātas normas,
kas nosaka personu apliecinoša dokumenta vai pagaidu dokumenta
turētāja pienākumus, dokumentu nodošanas un izņemšanas kārtību, kā
arī gadījumus, kad minētie dokumenti kļūst lietošanai nederīgi.

Lai jaunais likums varētu stāties spēkā, tas vēl būs jāpieņem
Saeimā.

LETA