Šodien noslēdzās vides monitorings tūrisma objektos. Pēc vairāku naktsmītņu un dievnamu apmeklēšanas eksperti atzīst, ka kopumā Jelgavā tūrisma objekti ir pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet vēl ir ko uzlabot – kā iekštelpās, tā ārpusē.
Šodien vides monitoringa eksperti apmeklēja LLU 8. dienesta viesnīcu un viesnīcu «Jelgava», kā arī trīs dievnamus – Annas baznīcu, Katoļu katedrāli un pareizticīgo baznīcu Raiņa ielā. Par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām domāts visos objektos, tomēr tāpat katrā vietā eksperti norādīja uz lietām, ko varētu uzlabot. Piemēram, pie dienesta viesnīcas ir uzstādīts pacēlājs nokļūšanai līdz ieejai un ir arī izveidots viens numuriņš, kas ir piemērots cilvēkam ratiņkrēslā, bet trūkst invalīdu autostāvvietu pagalmā. «Tur vienā kvartālā atrodas trīs dienesta viesnīcas un atpūtas klubs «Jelgavas krekli», tāpēc šāda stāvvieta būtu nepieciešama,» norāda viena no monitoringa dalībniecēm Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža. Stāvvietu problēma ir arī pie pareizticīgo dievnama, bet Annas baznīcā mazliet jāuzlabo tikšana pāri slieksnim. Katoļu katedrāles teritorijā eksperti konstatēja tādu pašu problēmu kā daudzviet citur pilsētā, proti, uzbrauktuves, pakāpieni un citas šādas vietas būtu nepieciešams apzīmēt ar košāku krāsu vai citas krāsas bruģi, lai būtu pamanāmākas. «Ja šādas vietas būtu kontrastējošā krāsā, tās būtu labāk pamanāmas un būtu vieglāk braukt,» norāda monitoringa dalībniece sieviešu invalīdu organizācijas «Zvaigzne» vadītāja Dzintra Saulkalne, kura ikdienā pārvietojas motorizētā ratiņkrēslā. Vairākus ieteikumus eksperti sniedza arī viesnīcas «Jelgava» darbiniekiem, piemēram, padarīt pamanāmas ieejas durvis, jo tās ir no tumša stikla tumšos rāmjos, pakāpienus, pielāgot pirmā stāva labierīcības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un padomāt par vismaz viena numuriņa pielāgošanu šādiem cilvēkiem.
Neredzīgo biedrības pārstāve un vides eksperte Ilze Makarova-Makaronoka uzsver, ka monitoringa mērķis ir nevis kādu sodīt vai kaunināt, bet mudināt aizdomāties par to, ka esam dažādi. «Cilvēks ar īpašām vajadzībām nav tikai cilvēks ratiņkrēslā, vājredzīgs vai neredzīgs, vai nedzirdīgs cilvēks. Tās ir arī māmiņas ar bērnu ratiņiem, gados veci cilvēki, kuri pārvietojas ar spieķi. Patiesībā mēs ikviens varam nonākt situācijā, kad vides pieejamība kļūst svarīga, piemēram, gūstot traumu un esot spiesti pārvietoties ar kruķiem vai ratiņkrēslā,» viņa norāda. I.Makarova-Makaronoka vērtē, ka monitoringa laikā apmeklēto iestāžu un uzņēmumu vadītāji bija pretimnākoši un ekspertu sniegtos atzinumus labprāt uzklausīja, un tas viņai ļauj domāt, ka situācija pilsētā turpinās uzlaboties. «Nav jādara viss uzreiz, jo tas prasa arī līdzekļus, bet pakāpeniski vides pieejamību var uzlabot. Turklāt tagad ir tik daudz dažādu tehnisku iespēju, kā to izdarīt ērtāk un labāk,» viņa secina.
Šī gada monitoringā izvēlēts apmeklēt tūrisma objektus, domājot par tūristu piesaisti pilsētai un vēloties veicināt tūrisma attīstību. «Cilvēku ar redzamām īpašām vajadzībām, kas ceļo individuāli, līdz šim Jelgavā nav bijis pārāk daudz, biežāk šādi cilvēki ceļo grupās vai ar ģimeni. Jāsecina, ka tūrisma objekti ir pieejami. Muzejos, kuros ekspozīcija ir vairākos stāvos, izmantots labs risinājums – pirmajā stāvā izvietots ekrāns, kurā tās var apskatīt. Pozitīvi ir tas, ka tūrisma objekti ir atvērti pārmaiņām,» norāda Jelgavas reģionālā Tūrisma centra pārstāve Laura Zalcmane. Viņa skaidro, ka Tūrisma centra pārstāvji regulāri apseko tūrisma objektus, lai zinātu, ko ieteikt klientiem, un sola, ka turpmāk vides pieejamībai pievērsīs lielāku uzmanību.
Foto: Austris Auziņš
22.9 °C,
2.7 m/s,
70.5 % 
22.9 °C,
2.7 m/s,
70.5 %