Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

Eksports ir nozīmīgs ne tikai tāpēc, ka ienes valsts kasē
naudu. Eksports nozīmē arī darba vietas, un Latvijā tas ir ļoti
būtiski, jo mūsu valstī nav nekādu ieguvju, izņemot kokmateriālus,
un mēs varam konkurēt tikai ar savu darbaspēku. Turklāt eksports ir
nozīmīgs arī katram uzņēmumam, jo tas ļauj palielināt ražošanas
apjomus un izdzīvot šajos sarežģītajos apstākļos. Tāpēc uzņēmēji
turpina meklēt sadarbības partnerus ārvalstīs un iekarot arvien
jaunus tirgus, kaut gan tas ir laikietilpīgs process un ne vienmēr
viss norit gludi. 

Ierobežo transporta izmaksas…

Produkcijas eksportēšanas izmaksas no viena punkta uz otru
ietekmē arī degvielas cenu svārstības, tāpēc uzņēmēji īpašu
uzmanību pievērš loģistikai un meklē izdevīgākos variantus.
Piemēram, «Evopipes» ražo plastmasas caurules, viņu saražotie
produkti ir liela apjoma, līdz ar to sadārdzinās to transportēšanas
izmaksas. Tā kā produkts ir konkurētspējīgs un uzņēmums turpina
meklēt arvien jaunus eksporta tirgus, šobrīd izdevīgāk ir
orientēties uz tuvējo valstu tirgiem, lai veicamais attālums būtu
pēc iespējas mazāks. «Lai mums būtu izdevīgi savu produkciju
eksportēt, pēc iespējas vairāk jāsamazina izmaksas par transportu,
tāpēc orientējamies uz tuvējo valstu, kā arī uz Rietumeiropas
tirgiem,» norāda E.Viļķins.

 … un birokrātija

Savukārt metālapstrādes uzņēmuma «Torgy Baltic»
izpilddirektore Anda Sproģe norāda, ka uzņēmējiem traucē strādāt
valsts amatpersonu un ierēdņu attieksme – eksportējot nākas
saskarties ar lietām, ko nevar paredzēt. Piemēram, Latvijā, ievedot
produktu, muitas nodoklis tiek aprēķināts pēc tā statiskās
vērtības, lai gan tirgus cena katru reizi mainās. Līdz ar to pat
tad, ja prece nopirkta par lētāku cenu, nodokļos jāsamaksā lielāka
summa, kaut gan uzņēmējam ir apzīmogoti dokumenti, kas apliecina,
par kādu cenu prece nopirkta. «Rodas sajūta, ka mūsu valstī
uzņēmējiem neuzticas un uzskata, ka tie tikai vēlas apkrāpt
valsti,» nosaka A.Sproģe. «Torgy Baltic» šāda situācija nav sveša –
ja muitas darbinieki uzskata, ka dokumenti nav kārtībā, kravu
aiztur un tiek pieprasīta ekspertīze, bet uzņēmējam tas nozīmē to,
ka laikus netiek piegādātas izejvielas un aizkavējas ražošana ar
visām no tā izrietošajām sekām. A.Sproģei nav pieņemama šāda
attieksme. Viņa norāda: «Tas taču nav nekas slikts, ja man ir
izdevies nopirkt preci par lētāku cenu, turklāt ja to apliecina
apzīmogoti dokumenti!»

No valsts gaida 

finansiālu palīdzību

Uzņēmēji ir vienisprātis, ka arī valstij ir jāatbalsta
eksports, bet domas par to, kā tas darāms, atšķiras. E.Viļķins
pārliecināts, ka nav jēgas izvirzīt virkni neizpildāmu prasību, bet
ir jādomā reāli. «Būsim reāli! Valsts manā vietā kontaktus nemeklēs
un produktu nepārdos. Tomēr tā varētu palīdzēt uzņēmējiem
piesaistīt finanšu resursus,» tā viņš. Tas izpaustos tā, ka
uzņēmējam, aizņemoties no bankas naudu, nebūtu jāmaksā par valsts
garantijām. Tagad uzņēmējam par valsts sniegto garantiju ir
jāmaksā, kaut parasti valstij šīs garantijas jāsniedz tikai tad, ja
bankas atsaka aizdevumu, kas visbiežāk ir gadījumos, ja uzņēmumam
vairs nav ko ieķīlāt. Maksājot par valsts garantijām, paaugstinās
uzņēmuma pašizmaksa, tādējādi mazinot uzņēmuma konkurētspēju.

 Arī Jelgavas Gaļas kombināta valdes loceklis Kārlis
Graudiņš uzskata, ka valstij eksporta uzņēmumi jāatbalsta
finansiāli. Viņaprāt, bankas varētu šiem uzņēmumiem atvērt
kredītlīnijas. «Mēs ražojam un eksportējam produkciju un gribam,
lai mūsu klienti ārzemēs samaksā laikus, bet ne vienmēr tā notiek.
Ja uzņēmumam bankā būtu atvērta kredītlīnija, mēs varētu aizņemties
naudu jaunu izejvielu iegādei un turpināt ražošanu. Tā kā lieku
brīvu līdzekļu mums pašiem nav, var gadīties, ka jāaptur ražošana –
līdz brīdim, kamēr klienti ar mums norēķinās,» norāda
K.Graudiņš. 

Jāatvieglo muitas formalitātes

Savukārt A.Sproģe uzskata, ka Latvijā būtu jāatvieglo muitas
formalitātes, jo šobrīd uzņēmējam, ja viņš pats nav speciālists
šajā jomā, jāalgo brokeris, kas aizpildītu visus papīrus, bet tās
arī ir liekas izmaksas. «Iesākumā pietiktu ar to, ja, tāpat kā
Itālijā, mūsu valstī par derīgām tiktu atzītas dokumentu kopijas.
Tagad visur jāiesniedz oriģināli ar zīmogiem un parakstiem,» norāda
A.Sproģe. Tas atvieglotu daudzas lietas un nebūtu arī fiziski tik
sarežģīti. Piemēram, Rīgā notiek kravas muitošana. Uzņēmējam no
Jelgavas ar oriģinālo bankas dokumentu, kas apliecina nodokļa
nomaksu, jābrauc speciāli uz Rīgu. Vēl vairāk – ja maksājumi veikti
caur interneta banku, tik un tā jāiet uz banku un jādabū maksājumu
apliecinoša dokumenta oriģināls ar zīmogu un parakstu. Ja varētu
iesniegt dokumenta kopiju, pietiktu ar apstiprinājumu, ka maksājums
veikts interneta bankā.