Pilsētā

 

«Regulāri plānojot un veicot profilaktiskos darbus, iespējams
izvairīties no nelaimes gadījumiem, un, laicīgi ieguldot resursus,
arī ietaupīt līdzekļus avārijas seku likvidēšanai,» skaidro JNĪP
valdes loceklis Juris Vidžis. Tas ir līdzīgi kā ar zobārstu – labāk
aiziet regulāri vismaz reizi gadā un novērst bojājumu iedīglī,
nevis problēmu ielaist un tad iztērēt kaudzi naudas ārstēšanai.
  

Kā pirmais, ko aktualizē JNĪP, ir māju elektroinstalācija, kas
daudzviet ir ļoti kritiskā stāvoklī. Šobrīd JNĪP elektrotīklu
apkalpi veic reizi gadā – speciālisti apseko situāciju, iztīra
sadali un kontaktus, novērš bojājumus, kas rada bīstamību. Ja tiek
konstatēts, ka nepieciešams remonts, par to informē mājas vecāko.
Taču tālākais jau ir dzīvokļu īpašnieku ziņā, kuri ir atbildīgi par
savas daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas telpās izvietoto
elektroietaišu tehnisko stāvokli. Viņiem tad atbildīgi arī būtu
jāpieņem lēmums ieguldīt resursus elektroinstalāciju pilnīgā vai
daļējā nomaiņā. Taču, kā atzīst J.Vidžis, diemžēl pagaidām bieži
vien šī atbildība par savu kopīpašumu izpaliek. Šobrīd tie ir
atsevišķi gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki piekrīt apsaimniekotāja
slēdzienam par vērienīgiem remontdarbiem un ir gatavi ieguldīt
finansējumu. Piemēram, daudzdzīvokļu ēkā Meiju ceļā apkopes laikā
tika konstatēti bojājumi, kas tagad ar iedzīvotāju piekrišanu tiek
novērsti. 

NĪP inženieris-elektriķis Viktors Ivanovs uzsver, ka saskaņā
ar Latvijas Būvnormatīvu, lielākajai daļai elektroietaišu vidējais
kalpošanas laiks ir 10 – 20 gadu, savukārt daudzdzīvokļu mājas
galvenokārt būvētas 20. gadsimta 60. – 80. gados un ir vismaz 20
gadus vecas. 

Novecojušo elektroinstalāciju vajadzētu nomainīt pret jaunu,
mūsdienu prasībām atbilstošu. «Pa šiem gadiem ir palielinājusies
slodze, un vecā elektroinstalācija to vairs netur. Tas rada
nopietnu bīstamību,» skaidro V.Ivanovs.

Veicot elektrotīklu apkopi, JNĪP speciālisti konstatējuši
dažādus pārkāpumus un novērsuši daudzas bīstamas situācijas. Viens
no biežākajiem pārkāpumi ir patvaļīga pieslēgšanās elektrībai – tā
ir gan nelikumīga, gan bīstama. Tāpat cilvēki, veicot dzīvoklī
remontu, patvaļīgi palielina slodzi, kā rezultātā var sākt silt
vadi un izcelties uguns nelaime. Jelgavā jau fiksēti daži šādi
gadījumi. V.Ivanovs skaidro, ka elektroinstalācijas remontu drīkst
veikt tikai sertificēti speciālisti – JNĪP ir nodrošināts ar šādiem
speciālistiem. Ja darbi veikti uz savu roku, var sākties strāvas
noplūde, kas ir bīstama cilvēka dzīvībai. «Arī šādi gadījumi
Jelgavā neizpaliek – kādā dzīvoklī radās strāvas noplūde, blakus
dzīvokļa iemītnieks iegāja vannas istabā un, pieskaroties krānam,
saņēma strāvas triecienu,» stāsta inženieris. 

Tāpat problēmas sagādā arī firmas, kas sniedz interneta
pakalpojumus – tās vadus mēdz montēt pa ventilācijas šahtām un
patvaļīgi pievienoties māju elektrotīkliem. 

Tā kā šajā jomā nebūšanu patiesi netrūkst, JNĪP aicina
iedzīvotājus būt aktīviem un kopā ar apsaimniekotāju laicīgi un
sistemātiski izvēlēties novērst iespējamos nelaimju cēloņus, tā
saprātīgi ieguldot savus līdzekļus.