Pilsētā

Varis Krūmiņš, BK «Zemgale» galvenais
treneris:
«Šobrīd visi basketbolisti vēl ir bezalgas
atvaļinājumā. Reāli līgumi ar spēlētājiem tiks noslēgti līdz 1.
septembrim, kad arī taps skaidrāks, kāds būs komandas šīs sezonas
sastāvs. Taču, neraugoties uz to, ka līgumu vēl nav, aktīvākie
spēlētāji jau četras nedēļas trenējas. Tas ir fakts, ka vairāk
šosezon balstīsimies uz jaunajiem un vietējiem spēlētājiem – tiem,
kas līdz šim sevi labi parādījuši U-18 un U-20 sastāvā, piemēram,
Andris Justovičs, Kalvis Krūmiņš, Armands Seņkāns, kā arī
kandavnieks, kurš šobrīd iestājies LLU, Ģirts Celms. Taču būs arī
pieredzējušie spēlētāji. Jā, Ainis Lagzdiņš, visticamāk, vairs
nespēlēs, jo turpināt spēlēt piekritis Ilmārs Bergmanis, kas nozīmē
– šī pozīcija jau ir aizpildīta. Tāpat šobrīd ar komandu treniņus
ir uzsākuši tādi pieredzējuši spēlētāji kā Matīss un Jēkabs Rozīši,
Edgars Krūmiņš, Edgars Tramdaks.
Šobrīd noteikti vēl ir pāragri spriest par dažādu klubu samēriem un
mūsu iespējām, jo, tāpat kā mēs, arī citi nav paziņojuši savus
sastāvus. Patiesībā var teikt, ka klubi gaida pēdējo brīdi – naudas
nav, lai pirktu viesspēlētājus, profesionālie basketbolisti saprot,
ka Latvijā viņiem par spēli šogad tādu naudu neviens vairs
nemaksās, meklē iespējas ārzemēs, taču, ja beigās paliks bešā,
visticamāk, piekritīs strādāt arī par mazāku naudu. Lūk, to tad arī
visi gaida!
Runājot par kluba valdes maiņu, jāatzīst, ka tas šobrīd nav
noteicošais, jo galvenās izmaiņas diktē situācija valstī –
prognozēju, ka šogad Latvijas basketbolā ļoti daudz kas mainīsies.
Finansiāli visi klubi zaudē ap 70 procentus no saviem līdzekļiem,
arī tā pati «Ventspils» ir atteikusies no dārgajiem spēlētājiem, jo
viņiem tāpat ir jādomā, kā izdzīvot. Patiesībā mēs esam nolikti
2001./2002. gada līmenī. Spēlētājiem atkal basketbols vairumā
gadījumu nebūs vienīgais maizes darbs – katrā ziņā tie, kas
cīnīsies par 5. – 8. vietu, noteikti paralēli būs spiesti strādāt
citur. Pats svarīgākais šobrīd ir pārdzīvot šo krīzi, jo tā nebūs
mūžīga.
Mums svarīgākais ir noturēties tur, kur šobrīd esam, – augstākajā
divīzijā. Neapšaubāmi, ir prieks, ka pilsēta neatmet ar roku
basketbolam. Vieglākais šajos grūtajos laikos noteikti būtu
pārtraukt iesākto, bet mēs neejam vieglāko ceļu – mūsu mērķis ir
saglabāt iegūto statusu un cīnīties.
Arī pats nedomāju pamest Jelgavu – man noslēgtais līgums ir uz trim
gadiem, saistības pret mani tiek pildītas, es esmu apmierināts ar
darba apstākļiem. Kāpēc tad neturpināt strādāt? Es nemēģinu skriet
prom. Protams, vienmēr var vēlēties, lai klubam ir vairāk naudas,
lai varētu nopirkt labākus spēlētājus, iegūt profesionālāku
komandu, uzrādīt labākus rezultātus, taču ir jāsaprot situācija.»