23.4 °C, 1.8 m/s, 60.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Esam par pārmaiņām, kas vērstas uz izaugsmi»
«Esam par pārmaiņām, kas vērstas uz izaugsmi»
23/05/2019

«Ikvienas pārmaiņas ir attīstības virzītājspēks. Vieglāk vai grūtāk pieņemamas, bet tās ir nepieciešamas katram personīgi, pilsētai un valstij kopumā. Mēs nekad neesam baidījušies darīt, uzņemties iniciatīvu un atbildību, lai mainītu Jelgavu: pirmie valstī uzsākām izglītības reformu, nozīmīgas pārmaiņas turpinās Jelgavas infrastruktūrā, pilsētvidē ieviešam arvien jaunus viedo tehnoloģiju risinājumus, realizējam projektus, lai satiksmes organizācija pilsētā kļūtu ērtāka un drošāka. Un tā ir tikai daļa no pārmaiņām. Taču vienlaikus jāatzīst, ka tās nav vieglas, nākotnes vārdā pieņemti vairāki smagi lēmumi, tāpēc, sagaidot Jelgavas 754. dzimšanas dienu, mums visiem novēlu spēju būt patiesi gudriem, lai mēs kopā ieviestu tieši tās pārmaiņas, kas ceļ Jelgavu,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Par pārmaiņām, kas jau notiek mūsu pilsētā un
kas vēl tikai sāksies tuvākajā laikā, Pilsētas svētku nedēļā –
saruna ar domes priekšsēdētāju A.Rāviņu.

– Šajā gadā Jelgavā paredzēts
realizēt vērienīgus projektus, kopā apgūstot 33 miljonus eiro. Vai
tās nav vienas no lielākajām investīcijām, kas gada laikā pilsētā
tiks ieguldītas?

– Šogad noslēdzas kārtējais ES fondu
plānošanas periods, līdz ar to mums ir jāīsteno vairāki lielie
projekti, kas bija paredzēti šajā posmā. Un noteikti var teikt, ka
šogad apgūsim vienus no lielākajiem projektu līdzekļiem. Līdz
jūnijam pilnībā būs pabeigta Jelgavas Valsts ģimnāzijas
rekonstrukcija, un septembrī skolēni varēs atgriezties savās mājās.
Pilsētas skolas iegūs arī trīs jaunus stadionus – pie Valsts
ģimnāzijas, Tehnoloģiju vidusskolas un 4. sākumskolas. Arī Amatu
vidusskolā turpinās nozīmīgs mācību vides uzlabošanas process.
Tāpat šogad noslēgsies būvdarbi ēkā Zemgales prospektā 7, kur
turpmāk vienkopus atradīsies bērnu un jauniešu centrs «Junda», bet
pirmsskolas izglītības iestādē «Sprīdītis» energoefektivitātes
paaugstināšana jau veikta. Vēl turpinās 1. kārtas darbi, lai
uzņēmējdarbības attīstībai sakārtotu infrastruktūru teritorijā, kur
jau notiek Neretas, Prohorova un Garozas ielas pārbūve, un, lai
sakārtotu vidi Lielupes krastā un radītu priekšnosacījumus
loģistikas attīstībai, tiks nostiprināti Lielupes krasti un
izbūvēti cietā seguma laukumi upes krastā.

Vecpilsētā tiek restaurēta un pārbūvēta ēka
Vecpilsētas ielā 14 un Krišjāņa Barona ielā 50, veidojot Zemgales
Restaurācijas centru. Tāpat Jelgavā tiek īstenoti divi projekti
plūdu risku apdraudējuma novēršanai – tie paredz Jelgavas lidlauka
poldera dambja rekonstrukciju un Svētes upes gultnes tīrīšanu
caurplūdes atjaunošanai. Savukārt Miera ielā jau ir uzsākta tilta
pārbūve pār Platones upi. Un tā ir tikai daļa no šobrīd pilsētā
īstenotajiem infrastruktūras projektiem.

– Lielākais projekts – Loka
maģistrāles rekonstrukcija – pilsētā noslēgsies pēc diviem gadiem.
Kā šobrīd tas virzās?

– Šobrīd projekta realizācija notiek pēc
grafika, un mēs ļoti skrupulozi uzraugām darbu gaitu, lai
maģistrāles rekonstrukcija tiktu veikta kvalitatīvi un paredzētajā
laikā, iespēju robežās arī atvieglojot būvdarbu radītās neērtības
iedzīvotājiem. Tieši tāpēc objektā darbs notiek pa posmiem,
regulāri optimizējot satiksmes organizāciju. Tāpat esam raduši
iespēju uz laiku izbūvēt pagaidu autostāvvietu tuvējo māju
iedzīvotājiem, kuri visvairāk izjūt Loka maģistrāles
rekonstrukcijas procesu.

– Kaut arī tas šobrīd ir vislielākais
projekts pilsētā, perspektīvā Loka maģistrāles rekonstrukcija ir
daļa no vēl vērienīgāka projekta – Ziemeļu šķērsojuma jeb tilta
izbūves pār Lielupi. Vai pēc notikušās ietekmes uz vidi
sabiedriskās apspriešanas tilta izbūve pilsētā kļuvusi
reālāka?

– Pēc sabiedriskās apspriešanas beidzot esam
guvuši pārliecību, ka tilta būvniecība pār Lielupi, šķērsojot
Lielupes palienes pļavas jeb «Natura 2000» teritoriju, ir
iespējama. Tas nozīmē, ka pašvaldība var turpināt darbu un strādāt
pie finansējuma piesaistes, lai jaunais tilts, kas pilsētai ir
vitāli svarīgs gan no satiksmes organizācijas un drošības, gan arī
no uzņēmējdarbības attīstības bijušajā lidlauka teritorijā
viedokļa, Jelgavā beidzot tiktu uzbūvēts.

Kā savā ziņojumā atzina vides speciālisti,
pašreizējā Lielupes tilta kapacitāte ir 26 000 transportlīdzekļu
diennaktī, bet jau šobrīd to diennaktī šķērso ap 40 000 transporta
vienību. Savukārt, modelējot nākotnes perspektīvas, eksperti
secina, ka ik gadu transporta plūsma pilsētā pieaug vidēji par
diviem procentiem. Pēdējos gados vien reģistrēto auto skaits
pilsētā palielinājies par 10 procentiem. Ja tiltu neuzbūvēs,
tuvākajos gados trokšņu līmenis pilsētas centrā pieaugs vēl par 14
procentiem, neskatoties uz to, ka tas jau šobrīd pārsniedz normu.
Tie ir skaitļi, kas apliecina: pilsētā ir vajadzīgs vēl viens
tilts.

– Izglītības reforma ir vēl viens
ļoti nozīmīgs pārmaiņu process, kas šogad sācies pilsētā.
Izglītības un zinātnes ministre pēc iepazīšanās ar Jelgavas skolu
tīkla sakārtošanas plānu secināja, ka Jelgavas piemērs var kalpot
kā paraugs citām pašvaldībām, jo pilsēta atbildīgi veic reformas
skolu tīkla sakārtošanā. Kādi būs lielākie izaicinājumi, šo reformu
īstenojot?

– Strādājot pie izglītības reformas, būtiski
ir divi jautājumi: skolu tīkla sakārtošana un izglītības kvalitātes
celšana. Izanalizējot situāciju līdzšinējā skolu tīklā, skolēnu
skaita samazināšanos, valsts pieņemtos lēmumus par pāreju uz
mācībām valsts valodā, sapratām, ka jaunas skolas ēkas būvniecība
būtu nelietderīga, tāpēc tika pieņemts lēmums optimizēt skolu tīklu
un mācību procesa nodrošināšanai izmantot esošās ēkas.

Mūsu pirmais solis bija lēmums par skolu
tīkla sakārtošanu, taču tas ir tikai sākums, jo reformas galvenais
mērķis ir izglītības kvalitātes paaugstināšana pilsētas skolās.
Lielākais izaicinājums neapšaubāmi būs kvalificētu pedagogu
piesaiste – valsts piešķirtais finansējums pedagogu algām joprojām
ir nepietiekams, tas nemotivē jauniešus izvēlēties skolotāja
profesiju. Taču vienlaikus ar valsts uzdevumu paaugstināt pedagogu
algas ir būtiski kāpināt skolotāja profesijas prestižu, un tā jau
ir visas mūsu sabiedrības atbildība – cienīsim mūsu skolotājus! Ir
svarīgi, lai skolotājs klasē ienāktu ne vien ar zināšanām, bet arī
ar degsmi, radošumu, aizrautību.

Lai risinātu pedagogu jautājumu, pašvaldība
turpina iesaistīties kustībā «Iespējamā misija», kas skolām kā
pedagogus piesaista un sagatavo tikai labākos augstskolu
absolventus un profesionāļus ar līdera dotībām.

Tāpat reformas gaitā pašvaldība ir uzdevusi
katrai skolai izstrādāt savu spēcīgu attīstības virzienu, un pirmie
soļi jau tiek realizēti. Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija
uzsākusi gatavoties tam, lai skolā varētu apgūt starptautiskā
bakalaurāta programmu, kas nozīmē, ka skola piedāvās programmu,
kurā liela daļa priekšmetu tiks pasniegti angļu valodā. Šāda
vidējās izglītības diploma ieguvējs var kvalificēties tālākajām
studijām labākajās pasaules augstskolās. Savukārt Jelgavas
Tehnoloģiju vidusskola ir skaidri definējusi savu attīstības
virzienu – tehnoloģijas un inženierzinātnes. Esam uzsākuši
Tehnoloģiju vidusskolas renovācijas projekta sagatavošanu. Mūsu
mērķis ir, lai pēc renovācijas šī skola kļūtu par valstī labāko
tehnoloģiju izglītības laboratoriju, kas integrēs tehnoloģijas un
inženierzinātnes. Ja šogad pilsētas dāvana mūsu izglītības sistēmai
ir rekonstruētā Valsts ģimnāzijas ēka, tad tuvāko gadu laikā
pilnīgi jaunā veidolā darbu sāks arī Tehnoloģiju vidusskola.

– Cik tālu ir attīstījusies jaunā
bērnudārza Nameja ielā būvniecības iecere?

– Pirmais pašvaldības izsludinātais metu
konkurss par jaunā bērnudārza vizuālo koncepciju noslēdzās bez
rezultāta, tāpēc tika izsludināta konkursa otrā kārta. Tā nupat
noslēgusies, un jāatzīst, ka pašvaldība saņēma jau daudz
kvalitatīvākus metus. Esam izvēlējušies uzvarētāju, kura
piedāvājumā jaunais bērnudārzs Nameja ielā tiek veidots nevis kā
viena ēka, bet apļa formā izvietotas vairākas ēkas, un katrā no tām
atradīsies sava bērnudārza grupa. Tagad varēs sākties jaunās
pirmsskolas izglītības iestādes projektēšana. Paralēli tam
pašvaldība jau risina jautājumu par pievedceļu un infrastruktūras
sakārtošanu šai teritorijai. Jaunajā bērnudārzā varēs uzņemt 360
audzēkņus. Vienlaikus paredzam, ka perspektīvā arī ēkā Brīvības
bulvārī 31 varētu ierīkot bērnudārzu.

– Šogad valsts ir mainījusi kārtību,
kādā pašvaldība savu projektu realizācijai var iegūt aizņēmuma
līdzekļus no Valsts kases. Kurus no pilsētas projektiem šīs
izmaiņas ietekmē visbūtiskāk?

– Šīs izmaiņas mūsu pilsētai ir ļoti
nepatīkamas, jo Valsts kases aizņēmuma saņemšanai ir noteikta jauna
kārtība. Tagad, pat ja mums ir gatavs projekts un mēs varētu sākt
tā realizāciju, šo izmaiņu dēļ to nevaram darīt. Visbūtiskāk tas
skar plānoto Satiksmes ielas brauktuves seguma atjaunošanu – mums
ir ne tikai projekts, bet jau noslēdzies iepirkums par būvdarbiem,
un esam izdarījuši visu, lai šovasar asfalta segumu Satiksmes ielā
atjaunotu, bet valsts noteiktās izmaiņas mums to liedz. Šobrīd
saņemam solījumus, ka šim mērķim naudu varēsim aizņemties
rudenī.

Vienlaikus šīs izmaiņas skar arī citu
projektu realizāciju pilsētā, piemēram, ēkas Stacijas ielā 13
renovāciju, Miera ielas tilta rekonstrukciju, kur kā papildu
līdzekļus nepieciešams piesaistīt aizņēmumu daļu no Valsts kases.
Līdz ar to pašvaldībai ir jāspēj operatīvi pārskatīt projektu
realizācijas gaitu un meklēt risinājumus, lai darbus īstenotu.

– Vēl viens jaunums, ar ko šogad
nākusi klajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
(VARAM), ir jauna administratīvi teritoriālās reformas karte, kurā
skaidri iezīmētas apvienoto pašvaldību teritorijas, kādas valsts
vēlas redzēt jau 2021. gadā. Tajā paredzēts apvienot Jelgavu,
Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, kopā veidojot jaunu
pašvaldību. Kā jūs vērtējat šo piedāvājumu?

– Kā jau minēju, pārmaiņas virza attīstību,
bet tikai tad, ja ir izanalizēti visi «par» un «pret», ja pārmaiņas
veiktas gudri un pārdomāti. Manuprāt, reformējot pašvaldības,
svarīgi ir saprast pareizo ceļu, lai mēs sasniegtu mērķi un
pašvaldības Latvijā kļūtu ekonomiski stiprākas. Taču šobrīd valsts
piedāvā no jauna uzzīmētu pašvaldību karti, bet to, kādi būs soļi,
kas ļaus sasniegt gaidīto rezultātu, no valsts tā arī neesam
dzirdējuši.

Tāpat bažas rada vēlme šo procesu sasteigt un
īstenot jau 2021. gadā – jāsaprot, ka katra pašvaldība šobrīd lielā
mērā virza savu attīstību, saistot to ar ES fondu plānošanas
periodu. Jaunais plānošanas periods sākas 2021. gadā, un Jelgava
pašlaik strādā pie aplēsēm, kādu atbalstu mēs kā pilsēta tajā
varētu saņemt. Sarunās jau esam guvuši pārliecību, ka mums aktuālās
jomas, kurās projekti varētu tikt atbalstīti, ir IT ieviešana,
energoefektivitātes paaugstināšana, viedā pilsēta un speciālistu
piesaiste. Tādējādi līdz 2021. gadam mēs kā pašvaldība jau būsim
saskaņojuši savu rīcības plānu ES finansējuma saņemšanai un sākuši
projektu izstrādi. Un tieši tad, kad būs jāuzsāk projektu
realizācija, pašvaldības paredzēts reformēt… Tāpēc šobrīd plānotā
apvienošana valstī nekādi neiet kopā ar pašvaldību attīstības
plāniem ES fondu kontekstā. Šie ir galvenie jautājumi, par kuriem
vēlamies diskutēt ar VARAM. Vienlaikus pašvaldība ir aicinājusi
visas savas iestādes un kapitālsabiedrības analizēt iespējamos
ieguvumus un zaudējumus, kas sagaidāmi plānotās administratīvi
teritoriālās reformas rezultātā.

Tomēr vēlos uzsvērt, ka, neskatoties uz
reformām, būtiski ir nezaudēt piederības sajūtu savai dzimtajai
vietai, pilsētai, valstij, kurā mācāmies, strādājam, kurā aug mūsu
bērni un mazbērni. Mums ir jābūt atbildīgiem par nākotni, un
Latvijas nākotne ir Eiropā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»