«Zinātne nedod konkrētu atbildi uz to, vai bioloģiskā pārtika ir augstvērtīgāka par lielveikalos nopērkamo, taču pierādīts ir tas, ka tā satur vairāk antioksidantu, vitamīnu un bioaktīvo vielu,» tā lekcijā «Bioloģiskās sarunas» pauda bioloģiskās zemnieku saimniecības «Geidas» saimniece Gundega Jēkabsone.
Šis bija viens no aktuālākajiem jautājumiem, par ko tika runāts diskusijā, kas 19. jūlijā notika Jelgavā, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā. Otra lekcijas lektore Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kampaņas «BioLoģiski!» koordinatore Liene Brizga-Kalniņa skaidroja, kā uzsākt bioloģiskās pārtikas iekļaušanu savā ēdienkartē. «Protams, bioloģiskā pārtika sākotnēji šķiet ievērojami dārgāka, taču, to savā ēdienkartē var iekļaut pakāpeniski, kā arī mērķtiecīga ēdienkartes plānošana samazina tēriņus,» savā pieredzē dalījās kampaņas koordinatore, norādot, ka ēst bioloģiski nav dārgi.
Lektores paskaidroja, ka vienīgais, kam patērētājiem jāpievērš uzmanība, ir bioloģiskās lauksaimniecības marķējums – ekolapiņa, kas ir visā Eiropas Savienībā noteikts standarts, un patērētājs tam var uzticēties. Savukārt, atbildot uz jautājumu, kādi bioloģiskie produkti šobrīd ir pieprasīti, viņas norādīja, ka patērētāji vēlas, lai pieejamākas būtu bioloģiskās olas, vistas, kā arī bioloģiskā maize.
«Viss sākas ar augsni – tas ir saimnieka galvenais darbarīks,» akcentēja G.Jēkabsone, skaidrojot, ka bioloģiskajā saimniecībā svarīgs ir pilns cikls, piemēram, ja saimniecība ražo bioloģisko pienu, bioloģiskiem jābūt arī lopbarībā izmantojamiem graudiem, kā arī augsnes mēslojumam. Saimniecības «Geidas» pārstāve uzskata, ka, «zaļo» domāšanu varētu saukt arī par sociālo atbildību, jo bioloģiskās saimniecības saimnieks rada ne tikai «tīru» produktu, bet domā arī par sabiedrību un vidi kopumā. Saimniece stāsta, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā liela nozīme ir augu sekai jeb mainībai, kā arī vismaz vienai trešdaļai augu ir jābūt no tauriņziežu dzimtas, jo tie spēj saražot augsnei nepieciešamo slāpekli. «Bioloģiskajā saimniecībā ir jānodrošina barības vielu lokāla aprite, saudzējot vidi un veicinot augsnes auglību,» tā G.Jēkabsone.
Lekcijas nobeigumā lektores atklāja, ka Latvijā vērojama pozitīva tendence, un ar katru gadu arvien vairāk saimniecību iegūst bioloģiskās saimniecības statusu. Tas gan veicina nozares attīstību, gan arī padara bioloģisko pārtiku patērētājiem pieejamāku. Bioloģiskās zemnieku saimniecības «Geidas» saimniece iedrošina arī mazās saimniecības nebaidīties pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, skaidrojot, ka patērētāji noteikti atradīsies. «Šobrīd visu saimniecībā saražoto pienu nododam AS «Tukuma piens», un tas tiek izmantots «Baltais Eko» līnijas produktu ražošanā,» stāsta saimniece, piebilstot, ka panākumus guvusi pēc ilgiem darba gadiem, taču ieguldījums ir tā vērts.
Foto: no JV arhīva
8.6 °C,
1.8 m/s,
87.1 % 
8.6 °C,
1.8 m/s,
87.1 %