-4.2 °C, 2.7 m/s, 83.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāFebruārī varētu startēt jaunā ēku renovācijas programma
Februārī varētu startēt jaunā ēku renovācijas programma
02/11/2015

«Viens no mūsu darbības mērķiem ir palīdzēt cilvēkiem izšķirties par savas daudzdzīvokļu ēkas renovāciju un sniegt atbalstu projekta pieteikumu sagatavošanā ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai. Tas nav jautājums tikai par energoefektivitāti, bet arī par dzīvojamā fonda ilgtspēju, ņemot vērā, ka lielai daļai no padomju laikā celtajām ēkām ir augsta nolietojuma pakāpe,» uzsver biedrības «Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra» (ZREA) direktore Inga Kreicmane.

Jānis Kovaļevskis

«Viens no mūsu darbības mērķiem ir
palīdzēt cilvēkiem izšķirties par savas daudzdzīvokļu ēkas
renovāciju un sniegt atbalstu projekta pieteikumu sagatavošanā ES
fondu līdzfinansējuma saņemšanai. Tas nav jautājums tikai par
energoefektivitāti, bet arī par dzīvojamā fonda ilgtspēju, ņemot
vērā, ka lielai daļai no padomju laikā celtajām ēkām ir augsta
nolietojuma pakāpe,» uzsver biedrības «Zemgales reģionālā
enerģētikas aģentūra» (ZREA) direktore Inga Kreicmane.

 

 

«Šobrīd Jelgavā no 425 daudzdzīvokļu mājām ar
centralizēto siltumapgādi renovācija ir veikta 20 ēkām, un tie ir
pieci procenti no kopējā apjoma. Tas gan ir labāks rādītājs nekā
vidēji valstī, kur nosiltināti tikai apmēram divi procenti ēku,
tomēr skaidrs, ka ar šādu renovācijas tempu ne visas ēkas sagaidīs
savu kārtu. Tādēļ cerīgi raugāmies uz jaunā ES fondu plānošanas
perioda programmām,» problēmu ieskicē biedrības direktore.

 

Kādos projektos šobrīd iesaistīta
ZREA?

Mēs strādājam trīs pamatvirzienos:
energoefektivitāte, atjaunojamie enerģijas resursi un zaļais
transports. Ikdienā sniedzam konsultācijas dažādos jautājumos, kas
saistīti ar efektīvu enerģijas izmantošanu, uzturam enerģētikas
datu bāzi, kā arī organizējam dažādus pasākumus, kas vērsti uz
videi draudzīgu un efektīvu enerģijas patēriņu. Sešu gadu laikā
kopš aģentūras darbības uzsākšanas savu biedru uzdevumā esam
snieguši atbalstu vairāk nekā 100 projektu pieteikumu ēku
renovācijai sagatavošanā, tostarp 38 pieteikumu sagatavošanai
Jelgavā. Diemžēl ne visi projekti tiek realizēti. Kā partneri esam
iesaistīti arī vairāku Eiropas mēroga projektu realizācijā, un
aptuveni 65 procentus no aģentūras uzturēšanas izdevumiem sedzam no
piesaistītā finansējuma.

 

Kā vērtējat iepriekšējā ES plānošanas
periodā realizēto siltināšanas programmu?

Siltināšanas programma kopumā bija veiksmīga –
saskaņā ar ZREA datiem Jelgavā šobrīd renovētas 20 daudzdzīvokļu
ēkas, un vislielākie nopelni ir Jelgavas Nekustamā īpašuma
pārvaldei, kas renovējusi 18 daudzdzīvokļu ēkas. Tomēr pats process
bija administratīvi grūts un smags, bija gadījumi, kad bankas
atsevišķām ēkām atteicās dot kredītu. Sava loma bija arī
sarežģītajām iedzīvotāju kopības lēmuma pieņemšanas procedūrām,
tādēļ Latvijā joprojām renovēto ēku skaits ir apmēram divu procentu
robežās no kopējā dzīvojamā fonda. Ļoti lielas cerības liekam uz
jauno programmu energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās
ēkās, kuru Ekonomikas ministrija sola izsludināt 2016. gada
februārī. Nākamajā programmā renovējot ēku un izvēloties pasākumus,
kurus veikt, būtu ieteicams lielāku uzmanību pievērst ventilācijas
risinājumiem, jo ne visās renovētajās ēkās ventilācija ir
pietiekama. Jāņem gan vērā, ka šī aktivitāte proporcionāli pret
visām projekta izmaksām ir dārga. Latvijā galvenie pasākumi ēkas
siltumnoturības uzlabošanai parasti ir jumta, sienu un pagraba
griestu siltumnoturības uzlabošana, bet ir arī citi risinājumi.
Piemēram, Zviedrijā ir piemēri, kur 50 procentu enerģijas
ietaupījumu panāk, uzstādot rekuperācijas iekārtas, tādā veidā
atgūstot siltumu no ventilācijas sistēmas.

 

Vai ir zināmi nosacījumi jaunajai
Ekonomikas ministrijas daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes
paaugstināšanas programmai?

Programma gala redakcijā vēl nav apstiprināta,
tomēr līdz šim Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija liecina,
ka to administrēs valsts izveidotā attīstības finanšu institūcija
«Altum» un atbalsta apjoms būs atkarīgs no tā, vai aizņēmums tiek
ņemts komercbankā vai no «Altum», kā arī no sasniegtā
energoefektivitātes rezultāta. Atbalsta apjoms plānots 25 – 50
procentu robežās no projekta kopējām izmaksām, kurās iekļauti
būvdarbi, projekta autoruzraudzība, būvuzraudzība un projekta
vadības izmaksas. Solīts, ka tiks atvieglotas arī administratīvās
procedūras un projekta pieteikums būs vienkāršāks. Tomēr lielākais
ieguvums jaunajā pro­grammā būs tas, ka gadījumā, ja komercbankas
atteiksies finansēt sagatavoto projektu, izpildot visus
nosacījumus, būs iespējams saņemt aizdevumu arī no programmas
administrētāja «Altum». Kopējais plānotais finansējuma apjoms šai
programmai ir 150 miljoni eiro, par kuriem iecerēts renovēt 1700
ēkas visā Latvijā.

 

Kādiem energoefektivitātes pasākumiem
vēl plānots atvēlēt līdzekļus ES fondu programmās šajā plānošanas
periodā?

ES fondu plānošanas periodā līdz 2020. gadam
paredzēti vairāki atbalsta pasākumi energoefektivitātes
uzlabošanai. Ekonomikas ministrijas pārziņā būs tādas programmas kā
energoefektivitāte industriālajos objektos, energoefektivitāte
valsts ēkās, kā arī pro­gramma centralizēto siltumapgādes sistēmu
uzlabošanai. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija administrēs vairākas programmas, kurās uz finansējumu
varēs pretendēt pašvaldības un to dibinātās kapitālsabiedrības.

 

Daudzviet Eiropā ēku renovācijā
iesaistās arī tā sauktās energoservisa kompānijas, kas ēkā veic
energoefektivitātes pasākumus par saviem līdzekļiem, bet atpelna
šīs investīcijas uz enerģijas ekonomijas rēķina. Vai šāda pieeja
varētu strādāt arī Jelgavā?

Eiropas un īpaši Vācijas pieredze liecina, ka
vienkāršāk šādus projektus ir realizēt viena īpašnieka vai publiskā
sektora ēkās, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri Valmierā, Cēsīs un
Rīgā, kur tas izdarīts arī daudzdzīvokļu ēkās ar sadrumstalotu
īpašnieku struktūru. Šai pieejai ir vairākas priekšrocības, proti,
nav nepieciešams ieguldīt savus līdzekļus, visus riskus, kas
saistīti ar būvniecības darbu kvalitāti, uzņemas energoservisa
kompānija. Mīnuss ir tas, ka šādam sadarbības modelim ir ļoti
strikti līguma nosacījumi, par kuriem ir grūti vienoties. ZREA
šobrīd ir iesaistījusies pārrobežu sadarbības programmas «Horizon
2020» projektā, kurā pārstāvētas deviņas valstis. Viens no šī
projekta mērķiem ir sniegt informāciju par Rietumeiropā veiksmīgi
izmantotiem sadarbības modeļiem starp energoservisa kompānijām un
ēku īpašniekiem.

 

Vai jūtat, ka iedzīvotāju attieksme
pret energoefektivitātes jautājumiem mainās?

Kaut arī ļoti lēnām, bet tā mainās uz pozitīvo
pusi, jo gan Jelgavā, gan Ozolniekos ir realizēti pietiekami daudz
renovācijas projektu un lielai daļai iedzīvotāju ir bijusi tieša
vai pastarpināta saikne ar tiem. Ir radusies pārliecība, ka
ieguldītie līdzekļi atmaksāsies, uzkrāta pozitīvā pieredze, kura
iedrošina arī citus dzīvokļu īpašniekus. Tomēr jārēķinās, ka teju
katrā mājā būs arī renovācijas pretinieki.

 

Kāds potenciāls ir tādu alternatīvās
enerģijas avotu izmantošanā kā saule un vējš?

Mēs saņemam tikpat daudz saules kā Vācijas
ziemeļu daļa un Dānija, kur saules tehnoloģijas ir samērā
izplatītas. Līdz ar to situācija Latvijā ir līdzīga – sākotnējās
izmaksas saules vai vēja tehnoloģiju izmantošanai ir augstākas
nekā, piemēram, malkas katliem, līdz ar to pietiekami īsā laikā
atmaksājas tikai tad, ja var saņemt atbalstu. Bet, ja ar kādas
atbalsta programmas palīdzību izdevies šīs tehnoloģijas uzstādīt,
cilvēki ir apmierināti, un atspaids elektroenerģijas un siltuma
enerģijas pašpatēriņa nosegšanā ir jūtams. Visefektīvāk saules
enerģiju Latvijas apstākļos var izmantot ēkās, kurās arī gada
siltākajos mēnešos ir liels siltā ūdens patēriņš, piemēram,
slimnīcās, bērnudārzos, peldbaseinos. Par vēja parku attīstību
Jelgavas novadā interesi izrādījis Zviedrijas kompānijas
meitasuzņēmums Latvijā SIA «Eolus», kas plāno veikt izpēti un
pozitīva lēmuma gadījumā Latvijā izbūvēt trīs vēja parkus ar 100 –
150 turbīnām.

 

Kādiem jābūt priekšnoteikumiem, lai
elektroauto kļūtu par ikdienu pilsētas ielās?

Jābūt diviem priekšnoteikumiem – samērīgai
elektroauto iegādes cenai un infrastruktūrai, lai varētu ērti tos
uzlādēt. Šobrīd lētākais elektroauto maksā no 15 tūkstošiem eiro un
izbūvēti tikai 15 publiskās uzlādes punkti, no kuriem deviņi
atrodas Rīgā. Tomēr tuvākajos gados situācija strauji mainīsies, un
līdz 2022. gadam plānots izbūvēt 235 ātrās uzlādes stacijas visā
Latvijas teritorijā.

 

Vai tādu fosilo energoresursu kā nafta
un gāze cenas samazinājums ir ietekmējis iedzīvotāju interesi par
energoefektivitāti?

Skatoties ilgākā laika posmā, resursu cenas
pieaug, tādēļ iedzīvotāji var izbaudīt šo mirkli, kamēr gāzes zemās
cenas iespaidā ir zemāks apkures tarifs, tomēr par
energoefektivitātes pasākumiem aizmirst nevajadzētu. Tādēļ, tiklīdz
būs izsludināta jaunā atbalsta programma energoefektivitātes
paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, iedzīvotājus atkal gaidīsim ZREA
birojā.

 

Foto: Raitis Supe