«Viens no mūsu darbības mērķiem ir palīdzēt cilvēkiem izšķirties par savas daudzdzīvokļu ēkas renovāciju un sniegt atbalstu projekta pieteikumu sagatavošanā ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai. Tas nav jautājums tikai par energoefektivitāti, bet arī par dzīvojamā fonda ilgtspēju, ņemot vērā, ka lielai daļai no padomju laikā celtajām ēkām ir augsta nolietojuma pakāpe,» uzsver biedrības «Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra» (ZREA) direktore Inga Kreicmane.
Jānis Kovaļevskis
«Šobrīd Jelgavā no 425 daudzdzīvokļu mājām ar centralizēto siltumapgādi renovācija ir veikta 20 ēkām, un tie ir pieci procenti no kopējā apjoma. Tas gan ir labāks rādītājs nekā vidēji valstī, kur nosiltināti tikai apmēram divi procenti ēku, tomēr skaidrs, ka ar šādu renovācijas tempu ne visas ēkas sagaidīs savu kārtu. Tādēļ cerīgi raugāmies uz jaunā ES fondu plānošanas perioda programmām,» problēmu ieskicē biedrības direktore.
Kādos projektos šobrīd iesaistīta ZREA?
Mēs strādājam trīs pamatvirzienos: energoefektivitāte, atjaunojamie enerģijas resursi un zaļais transports. Ikdienā sniedzam konsultācijas dažādos jautājumos, kas saistīti ar efektīvu enerģijas izmantošanu, uzturam enerģētikas datu bāzi, kā arī organizējam dažādus pasākumus, kas vērsti uz videi draudzīgu un efektīvu enerģijas patēriņu. Sešu gadu laikā kopš aģentūras darbības uzsākšanas savu biedru uzdevumā esam snieguši atbalstu vairāk nekā 100 projektu pieteikumu ēku renovācijai sagatavošanā, tostarp 38 pieteikumu sagatavošanai Jelgavā. Diemžēl ne visi projekti tiek realizēti. Kā partneri esam iesaistīti arī vairāku Eiropas mēroga projektu realizācijā, un aptuveni 65 procentus no aģentūras uzturēšanas izdevumiem sedzam no piesaistītā finansējuma.
Kā vērtējat iepriekšējā ES plānošanas periodā realizēto siltināšanas programmu?
Siltināšanas programma kopumā bija veiksmīga – saskaņā ar ZREA datiem Jelgavā šobrīd renovētas 20 daudzdzīvokļu ēkas, un vislielākie nopelni ir Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldei, kas renovējusi 18 daudzdzīvokļu ēkas. Tomēr pats process bija administratīvi grūts un smags, bija gadījumi, kad bankas atsevišķām ēkām atteicās dot kredītu. Sava loma bija arī sarežģītajām iedzīvotāju kopības lēmuma pieņemšanas procedūrām, tādēļ Latvijā joprojām renovēto ēku skaits ir apmēram divu procentu robežās no kopējā dzīvojamā fonda. Ļoti lielas cerības liekam uz jauno programmu energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, kuru Ekonomikas ministrija sola izsludināt 2016. gada februārī. Nākamajā programmā renovējot ēku un izvēloties pasākumus, kurus veikt, būtu ieteicams lielāku uzmanību pievērst ventilācijas risinājumiem, jo ne visās renovētajās ēkās ventilācija ir pietiekama. Jāņem gan vērā, ka šī aktivitāte proporcionāli pret visām projekta izmaksām ir dārga. Latvijā galvenie pasākumi ēkas siltumnoturības uzlabošanai parasti ir jumta, sienu un pagraba griestu siltumnoturības uzlabošana, bet ir arī citi risinājumi. Piemēram, Zviedrijā ir piemēri, kur 50 procentu enerģijas ietaupījumu panāk, uzstādot rekuperācijas iekārtas, tādā veidā atgūstot siltumu no ventilācijas sistēmas.
Vai ir zināmi nosacījumi jaunajai Ekonomikas ministrijas daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmai?
Programma gala redakcijā vēl nav apstiprināta, tomēr līdz šim Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija liecina, ka to administrēs valsts izveidotā attīstības finanšu institūcija «Altum» un atbalsta apjoms būs atkarīgs no tā, vai aizņēmums tiek ņemts komercbankā vai no «Altum», kā arī no sasniegtā energoefektivitātes rezultāta. Atbalsta apjoms plānots 25 – 50 procentu robežās no projekta kopējām izmaksām, kurās iekļauti būvdarbi, projekta autoruzraudzība, būvuzraudzība un projekta vadības izmaksas. Solīts, ka tiks atvieglotas arī administratīvās procedūras un projekta pieteikums būs vienkāršāks. Tomēr lielākais ieguvums jaunajā programmā būs tas, ka gadījumā, ja komercbankas atteiksies finansēt sagatavoto projektu, izpildot visus nosacījumus, būs iespējams saņemt aizdevumu arī no programmas administrētāja «Altum». Kopējais plānotais finansējuma apjoms šai programmai ir 150 miljoni eiro, par kuriem iecerēts renovēt 1700 ēkas visā Latvijā.
Kādiem energoefektivitātes pasākumiem vēl plānots atvēlēt līdzekļus ES fondu programmās šajā plānošanas periodā?
ES fondu plānošanas periodā līdz 2020. gadam paredzēti vairāki atbalsta pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai. Ekonomikas ministrijas pārziņā būs tādas programmas kā energoefektivitāte industriālajos objektos, energoefektivitāte valsts ēkās, kā arī programma centralizēto siltumapgādes sistēmu uzlabošanai. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija administrēs vairākas programmas, kurās uz finansējumu varēs pretendēt pašvaldības un to dibinātās kapitālsabiedrības.
Daudzviet Eiropā ēku renovācijā iesaistās arī tā sauktās energoservisa kompānijas, kas ēkā veic energoefektivitātes pasākumus par saviem līdzekļiem, bet atpelna šīs investīcijas uz enerģijas ekonomijas rēķina. Vai šāda pieeja varētu strādāt arī Jelgavā?
Eiropas un īpaši Vācijas pieredze liecina, ka vienkāršāk šādus projektus ir realizēt viena īpašnieka vai publiskā sektora ēkās, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri Valmierā, Cēsīs un Rīgā, kur tas izdarīts arī daudzdzīvokļu ēkās ar sadrumstalotu īpašnieku struktūru. Šai pieejai ir vairākas priekšrocības, proti, nav nepieciešams ieguldīt savus līdzekļus, visus riskus, kas saistīti ar būvniecības darbu kvalitāti, uzņemas energoservisa kompānija. Mīnuss ir tas, ka šādam sadarbības modelim ir ļoti strikti līguma nosacījumi, par kuriem ir grūti vienoties. ZREA šobrīd ir iesaistījusies pārrobežu sadarbības programmas «Horizon 2020» projektā, kurā pārstāvētas deviņas valstis. Viens no šī projekta mērķiem ir sniegt informāciju par Rietumeiropā veiksmīgi izmantotiem sadarbības modeļiem starp energoservisa kompānijām un ēku īpašniekiem.
Vai jūtat, ka iedzīvotāju attieksme pret energoefektivitātes jautājumiem mainās?
Kaut arī ļoti lēnām, bet tā mainās uz pozitīvo pusi, jo gan Jelgavā, gan Ozolniekos ir realizēti pietiekami daudz renovācijas projektu un lielai daļai iedzīvotāju ir bijusi tieša vai pastarpināta saikne ar tiem. Ir radusies pārliecība, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies, uzkrāta pozitīvā pieredze, kura iedrošina arī citus dzīvokļu īpašniekus. Tomēr jārēķinās, ka teju katrā mājā būs arī renovācijas pretinieki.
Kāds potenciāls ir tādu alternatīvās enerģijas avotu izmantošanā kā saule un vējš?
Mēs saņemam tikpat daudz saules kā Vācijas ziemeļu daļa un Dānija, kur saules tehnoloģijas ir samērā izplatītas. Līdz ar to situācija Latvijā ir līdzīga – sākotnējās izmaksas saules vai vēja tehnoloģiju izmantošanai ir augstākas nekā, piemēram, malkas katliem, līdz ar to pietiekami īsā laikā atmaksājas tikai tad, ja var saņemt atbalstu. Bet, ja ar kādas atbalsta programmas palīdzību izdevies šīs tehnoloģijas uzstādīt, cilvēki ir apmierināti, un atspaids elektroenerģijas un siltuma enerģijas pašpatēriņa nosegšanā ir jūtams. Visefektīvāk saules enerģiju Latvijas apstākļos var izmantot ēkās, kurās arī gada siltākajos mēnešos ir liels siltā ūdens patēriņš, piemēram, slimnīcās, bērnudārzos, peldbaseinos. Par vēja parku attīstību Jelgavas novadā interesi izrādījis Zviedrijas kompānijas meitasuzņēmums Latvijā SIA «Eolus», kas plāno veikt izpēti un pozitīva lēmuma gadījumā Latvijā izbūvēt trīs vēja parkus ar 100 – 150 turbīnām.
Kādiem jābūt priekšnoteikumiem, lai elektroauto kļūtu par ikdienu pilsētas ielās?
Jābūt diviem priekšnoteikumiem – samērīgai elektroauto iegādes cenai un infrastruktūrai, lai varētu ērti tos uzlādēt. Šobrīd lētākais elektroauto maksā no 15 tūkstošiem eiro un izbūvēti tikai 15 publiskās uzlādes punkti, no kuriem deviņi atrodas Rīgā. Tomēr tuvākajos gados situācija strauji mainīsies, un līdz 2022. gadam plānots izbūvēt 235 ātrās uzlādes stacijas visā Latvijas teritorijā.
Vai tādu fosilo energoresursu kā nafta un gāze cenas samazinājums ir ietekmējis iedzīvotāju interesi par energoefektivitāti?
Skatoties ilgākā laika posmā, resursu cenas pieaug, tādēļ iedzīvotāji var izbaudīt šo mirkli, kamēr gāzes zemās cenas iespaidā ir zemāks apkures tarifs, tomēr par energoefektivitātes pasākumiem aizmirst nevajadzētu. Tādēļ, tiklīdz būs izsludināta jaunā atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, iedzīvotājus atkal gaidīsim ZREA birojā.
Foto: Raitis Supe