4. februārī sveiks 2010. gada labākos Jelgavas sportistus un trenerus, kā arī populārāko sportistu pilsētā – futbola komandas kapteini Valēriju Redjko –, kurš tika noteikts interneta balsojumā portālā www.jelgavasvestnesis.lv. Pagājušajā gadā sporta dzīvē bija vairāki spilgti notikumi, kas izskanēja arī visā valstī – FK «Jelgava» izcīnītais Latvijas kauss, U-18 puišu basketbola izlases 3. vieta Eiropas čempionātā, karatista Kalvja Kalniņa bronzas medaļa pasaules čempionātā.
Ilze Knusle-Jankevica
Šoreiz mūsu sportistu sasniegumus izvērtē sporta federāciju pārstāvji, kuri atzīst – Jelgavā sports ir attīstīts un pietiekami augstā līmenī, lai te tiktu sagatavoti valstsvienību dalībnieki.
Konkurentu Latvijā nav Visu Latviju pārsteidza K.Kalniņa panākumi pasaules čempionātā – tas bija ne vien paša sportista līdz šim augstākais sasniegums, bet arī pirmā mūsu valsts karatistu medaļa šāda līmeņa sacensībās. Latvijas Karatē federācijas valdes loceklis Jānis Zandbergs uzskata, ka Kalvis pieskaitāms pie augsta līmeņa sportistiem, par kura sasniegumiem un konkurenci Latvijas līmenī runāt ir lieki, jo viņam karatē W.K.F. versijā mūsu valstī līdzvērtīgu pretinieku nav. «Pasaulē ir ap 200 dažādu karatē stilu, bet Kalvis ir čempions visprestižākajā no visiem. To var panākt tikai tad, ja iegulda milzīgu darbu un resursus,» norāda J.Zandbergs. Viņaprāt, karatē ir ļoti autoritatīvs sporta veids, kurā trenera vārds audzēknim ir likums, tāpēc arī radušies daudzie stili. Tas, cik čempionu izaudzināts, vistiešākajā veidā ir saistīts ar trenera prestižu, bet katrs treneris pats izvēlas, iet grūtāko vai vieglāko ceļu – mēģināt izlauzties Pasaules karatē federācijas atzītajā disciplīnā vai kādā no daudzajām citām.
Vairāk jāiesaista meitenes Valsts līmenī izskanēja ziņa par Latvijas U-18 puišu basketbola izlases bronzas medaļām Eiropas čempionātā. Izlases sastāvā bija arī jelgavnieks Andris Misters, kurš šobrīd mācās un trenējas ASV. Tāpat labi panākumi bija arī sporta skolas jauniešiem, izdevās saglabāt BK «Zemgale». Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps uzskata, ka pērn centrālais notikums Jelgavas basketbola dzīvē bija jaunā Zemgales Olimpiskā centra atvēršana. «Tam jākalpo kā magnētam jaunajiem spēlētājiem, jo basketbols ir sporta veids ar demokrātiskām izmaksām,» tā E.Šneps. Viņaprāt, pilsētā noteikti jāattīsta basketbola klubs, tomēr lielāka uzmanība jāvelta meiteņu basketbolam, jo tam ir potenciāls. «Novēlu, lai Jelgavas meitenes labāk spēlē jaunajā sieviešu basketbola līgā un vairāk iesaistās gan komandā, gan valsts izlasē. Šobrīd vairāk nekā 30 meiteņu no Latvijas studē ASV un trenējas basketbolā, un tā ir iespēja, par kuru varbūt netiek tik daudz runāts,» viņš uzsver.
Gatavojas olimpiskajām spēlēm Izvērtējot sasniegto, airētāji Gatis Pranks un Antons Knesis iekļauti jaunatnes sastāvā dalībai Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012. gadā. «Dalībai olimpiskajās spēlēs parasti tiek nosaukti trīs sastāvi – A, B un C jeb jaunatnes. A sastāvs un apmēram puse B sastāva noteikti brauks uz spēlēm, bet C sastāvs ir perspektīvi sportisti, kuri parasti tiek gatavoti nevis tuvākajām, bet nākamajām spēlēm. Viņi tiek iekļauti Olimpiskajā vienībā un saņem valsts atbalstu,» skaidro Latvijas Airēšanas federācijas prezidents Indulis Šķibelis. Viņš uzskata, ka, lai gan Jelgavas airētāju kopa nav pārāk liela, pienesums ir stabils – bieži jelgavnieki tiek iekļauti valsts izlasē un pārstāv valsti pasaules un Eiropas līmeņa sacensībās. Tomēr lielākais mīnuss Jelgavā un Latvijā kopumā ir tas, ka trūkst labu airētāju pieaugušo vecumā. «Apmēram 22 – 23 gadu vecumā tam tiek pielikts punkts: kāds aiziet mācīties, cits sāk strādāt, cits veido ģimeni. Pasaules mērogā tieši 25 – 26 gados ir tas labākais sākums, tāpēc, ja sportistam izdodas tikt pāri lūzumpunktam, viņš noturas apritē,» stāsta airēšanas federācijas prezidents. Piemērs nav tālu jāmeklē – kluba «KC» smaiļotājs Mārtiņš Upītis pēc pārtraukuma atgriezās sportā un 2009. gadā pasaules čempionātā ieguva 15. vietu 200 metros. I.Šķibelis atzīst, ka airēšana nav masveida sports, airēšanas bāzes Latvijā lielākoties ir nolietojušās un varētu būt siltāks klimats, lai treniņus uz ūdens varētu sākt vismaz pusotru mēnesi agrāk. Klimata dēļ sportistiem nākas meklēt iespējas trenēties siltākās zemēs, bet tas nav lēti.
Negaidīts sprādziens Līdz šim nebijuši sasniegumi arī kērlingā – Jelgavas kērlingistes pirmo reizi pārstāvēja Latviju pasaules čempionātā. «Aizvadītais bija visu laiku labākais gads gan Jelgavas, gan Latvijas kērlingā. Iespēja Jelgavas klubam braukt uz Kanādu un piedalīties pasaules čempionātā vien ir ko vērta, bet izcīnītā uzvara pār ASV izlasi vispār bija ļoti saviļņojošs brīdis,» tā Latvijas Kērlinga asociācijas prezidents Kārlis Smilga. Šo panākumu viņš vērtē kā sprādzienu, ko neviens nav gaidījis. Šobrīd Jelgavas klubs, kuru arī vada K.Smilga, domā par jauniešu piesaistīšanu un junioru komandas izveidi. «Šis ir ļoti demokrātisks sporta veids, kurā apvienota gan fiziskā slodze, gan intelektuālais spēks, tāpēc ne velti kērlingu dēvē par šahu uz ledus,» piebilst K.Smilga.
Rezultāti – neizbēgami Līdz ar Zemgales Olimpisko centru Jelgavā tika atklāta jauna BMX trase. «To, ka Jelgavā nebija trases, varēja just – daži braucēji pat pamuka no kluba «Mītavas kumeļi», bet nu viss būs kārtībā. Pozitīvi ir tas, ka Uldis Balbeks mācās par treneri – viņš spēj piesaistīt bērnus un ir autoritāte,» vērtē Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretāre Iveta Gūtmane. Viņasprāt, ja sportists brauc katru dienu pa trasi, rezultāts noteikti ir manāms, un to apliecina jaunie censoņi Roberts Bāriņš, Kristens Krīgers un Vanesa Buldinska.
Sporta skolas – talantu kalves Tāpat Jelgavā cieņā ir tādi sporta veidi kā peldēšana un hokejs, kurus bērniem iespējams apgūt specializētās sporta skolās. Latvijas Hokeja federācija šo soli vērtē atzinīgi. «Pozitīvi, ka Jelgava aktīvi darbojas hokeja attīstīšanā, jo tiek iesaistīti bērni, un ka Jelgavā sāk veidoties sava hokeja piramīda – bērnu un jaunatnes meistarsacīkstēs ir pārstāvētas gandrīz visas vecuma grupas, tāpēc bērniem ir kur tiekties, jo lielā komanda «Zemgale/JLSS» atzīstami startē Latvijas atklātajā hokeja čempionātā. Tāpat pozitīvi ir tas, ka Jelgavā tiek domāts arī par sieviešu hokeja attīstīšanu, kas nes savu artavu arī Latvijas sieviešu izlasei. Ja Jelgava turpinās tādā pašā virzienā, tad nav šaubu, ka pēc vairākiem gadiem tiks sagatavoti spēlētāji jauniešu, junioru un pieaugušo izlasēm,» tā Latvijas Hokeja federācijas preses sekretārs Māris Gorbunovs.
Būtisku pienesumu dažādos čempionātos un olimpiādēs daudzus gadus devusi arī Jelgavas Specializētā peldēšanas skola. Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Kaspars Pone atzīst, ka šobrīd skaļākais ir Andreja Dūdas vārds. «Ceru, ka viņš pārstāvēs Latviju arī olimpiskajās spēlēs Londonā, bet sportists ir jau sasniedzis brieduma gadus, tāpēc jādomā par jauno maiņu. Mums tāda ir, bet jauniešus ir ļoti grūti motivēt, jo federācija šobrīd atstāta uz pašfinansēšanu un sportistiem nereti jātrenējas par saviem līdzekļiem. Profesionālais sports prasa ļoti lielas investīcijas,» tā K.Pone. Viņaprāt, peldēšana ir viens no bāzes sporta veidiem, kura uzdevums ir ne vien izaudzināt profesionālus sportistus, bet vienkārši veselīgus un fiziski attīstītus cilvēkus. «Bērnu peldēt apmācības programma ir nozīmīga, jo bērns, ja ir fiziski attīstīts, pēc tam var trenēties citā sporta veidā. Tāpat arvien populārāka kļūst «roņu» jeb ziemas peldētāju kustība, 2012. gadā Latvijā pat notiks pasaules čempionāts ziemas peldēšanā,» tā K.Pone. Jāpiebilst, ka tieši «Jelgavas roņu» peldētāju panākumi nodrošināja to, ka šis čempionāts notiks mūsu valstī.
Nākamajā laikraksta numurā atskatīsimies uz «Sporta laureātu 2010». Vairāk par pasākumu – www.jelgavasvestnesis.lv.
15.5 °C,
5.2 m/s,
90.7 % 
15.5 °C,
5.2 m/s,
90.7 %